ivars jakobsons rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Jautājumi Andrism:
> 1. Vai ir pilna pārliecība, ka zem metāla jumta
> seguma ir difūzijas plēve. Tur var būt arī
> iebūvēta ( un nebūs nepareizi) hidroizolācijas
> plēve? Ir redzēti objekti, kur ielikta zem metāla
> seguma hidroizolācijas kārta, tad salikta starp
> spārēm vate līdz hidroizolācijas membrānai un nav
> izbūvēta vēja barjera un vēdināšanas kārta.
> Parasti tas beidzās tieši tā, kā aprakstāt
> situāciju.
> 2. kāda bija iepriekšējā tvaika izolācija-
> materiāls, šuves salīmētas, skavu vietas, skrūvju
> caurumi, savienojumi ar sienām? varbūt tvaika
> izolācija jau sākotnēji bija dekoratīva?
> 3. Ja zem jumta seguma ir difūzijas membrāna, vai
> ir pietiekama vēdināšana starp jumta segumu un
> membrānu?
> Tad kad augstākminētais izanalizēts, tad var domāt
> tālāk.
Jautājums Nr1 - ir vietā
Jautājums Nr 2- Diskutabls- ja tvaika plēve ir vienīgais materiāls, kas nodrošina gaisblīvo slāni.
Jautājums Nr3- Tad membrānai būtu jābūt slapjai (sasalušai) arī jumta pusē,kas teorētiski ir reāli ja distances latas nav vispār, vai arī jumta plakne absolūti neventilējas.

Pirmos Rannila jumtus likam kados 90 tajos gados, tikko bija materials paradījies.Braucam uz seminariem macīties ka tas jadara...tad nebija prasību par distanču latām, tādas arī daudzus gadus netika liktas. Tāda fīča paradījās tik velāk.Tajos laikos daudziem pazistamiem samainījam jumtu, neviens nav nopuvis..

agrais rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pirmos Rannila jumtus likam kados 90 tajos gados,
> tikko bija materials paradījies.Braucam uz
> seminariem macīties ka tas jadara...tad nebija
> prasību par distanču latām, tādas arī daudzus
> gadus netika liktas. Tāda fīča paradījās tik
> velāk.Tajos laikos daudziem pazistamiem samainījam
> jumtu, neviens nav nopuvis..
Rannila vispār izmantoja ventilējamo metāla latojumu bez distanceriem (nepateikšu vai arī tajā laikā)
Visam tam papildu līdz kādam 2000 gadam kā obligāts pasākums bija kores blīvējums (neelpojošs).
Praksē tomēr ir pierādījies,ka ar visu šo tomēr jumti funkcionē normāli, jo lai uztaisītu hermētisku gaisnecaurlaidīgu telpu ir krietni jāiespringst- viss tāpat lēnām izvējojas.
Tas arī saistībā uz Andra jumtu.
Vairāk domāju,ka jakobsona kungam varētu izrādīties taisnība par kondensāta plēvi jumta pusē.
Kaut arī tā nav mirstamā vaina.
Man pašam ir šāds jumts ar kondensāta plēvi jumtā kurai cieši pieguļ siltinājums. Šo veidoju apzināti kā eksperimentu. Jāsaka gan,ka ieliku divas tvaika barjeras telpas pusē- eltete alu papīru, tad vate 100 mm un vēl tvaika plēve telpas pusē. Kopējais siltinājums blīvs 350 mm.
Nesaku,ka tā vajag darīt- diezgan slideni- bet pagaidām nav ne vainas. ( tieku klāt apsekot jumta plēvi)

P.S kondensāta plēve jau bija- virsū nedemontējams jumts- Izlēmu neveidot ventilējamu gaisa šķirkārtu jumta pusē, bet palielināt siltinājuma biezumu ( slīpo griestu augstums ierobežots)
Grūti pateikt vai ieguvu no tā kādu labumu (siltumu),bet siltināšanas procesu vienkāršoju un paātrināju.

Pie jumta ir difūzijas membrāna Tyvek Solid, ar uzrakstiem uz metāla jumta pusi. Ir bildes no procesa, 100x jau esmu pārskatījis, jo pirmajā brīdī arī domāju, ka varbūt būvnieki otrādāk ielikuši, bet nē , viss pareizi.

Ir ventilācijas sprauga, minimums 5cm. Tā ir sākot no jumta kores, līdz pat dzegai, kur ir pat divi lāseņi, pa kuriem tad būtu jānotiek ventilācijai.

Tvaika izolācija tika atstāta vecā (nezinu, ap kādu 2000.gadu liktā), tā gan nebija pat ne zilā kā tagad, bet kaut kāda baltā krāsā, pabieza, bet nu iespējams nemaz nav tvaika plēve. It kā tika novērtēta, kā ok, un tika dots uzdevums būvniekam to pārbaudīt visā jumta daļā (ja kur neatbilstoša tad sakārtot, pārlīmēt utml - bet iespējams arī neizdarīja). Bet no iekšpuses nav nekas ar lentām pārlīmēts, neviena skavojuma vieta utml. Tāpēc arī lielākā aizdoma ir par šo - ka tvaika izolācijai siltums ar tajā esošo miturmu tika cauri un tad pret difūzijmembrānu kondensējās, kad palika siltāks.
Kad sākās straujais atkusnis, divās vietās pat izpilēja mitrums istabu pusē.

Jumta apšuvums šobrīd no iekšpuses lielākoties ir tieši vagonka.

AndrisTD rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Liels paldies par informāciju!
>
> Vai zinājāt, ka mīnusos difūzijas membrānas
> aizsals un nepilda savu funkciju?
> T.i., ja gadās tā kā man, kad iespējams
> tvaikizolācijā kaut kur bija caurumi un mitrums
> līdz ar silto gaisu tika garām tvaikizolācijai un
> atdūrās pret difūzijas membrānu, un netika tai
> cauri jo mikrospraugs bija aizsalušas. Pēc tam
> nāca straujais atkusnis - un tas viss kondensējās.
> Tagad griestiem remonts.

1. Difūzijas membrānas vietā iestrādāta hidroizolācija
2 Nav pietiekoša jumta ventilācija- dzegā neievelk, un korē vai pa airātoriem neizpūš.
3. Tvaik izolācija nav, vai iestrādāta "kak papala"
4. Difūzijas membrāna ielikta otrādi
5. Pārāk plāns siltumizolācijas slānis.

Ja krievaloda nav sveša, tad te ir principā viss parādīts un apstāstīts cilvēcīgā valodā ar reāliem piemēriem uz jumta.

[www.youtube.com]

Pēdējā teikumā kļūda - ne jau jumta apšuvums ar vagonku, bet iekštelpu pusē griesti.

Atvainojos - saraustīti rakstu, bet piemirsu pateikt par siltinājumu, tas ir pietiekošā daudzumā - slīpajās jumta plaknē 30 cm, taisnajā bēniņu daļā 40 cm

Tāda izpilēšana kā šogad bija pirmo reizi (gan ar ajuno jumtu - šis trešais gads), gan ar veco, bet nu šād ziema pa ilgiem laikiem, kā arī kas zin, pirms tam varbūt neiztecēja bet palika siltinājumā vai kā tml.

Tyvek solids ir laba dif membrāna(vienīgais šuves jālīmē, bet tas nav iemesls Jūsu problēmai).

Jūsu gadījumā visticamākais ir problēmas, kā jau pats rakstījāt, ar tvaikizolāciju. Apskatieties vai šuves ir līmētas un kā ir uztaisīts salaiduma mezgls ar sienām. Acim redzot pārāk daudz siltā gaisa nonāk vatē un tur aiziet kondensēšanās process.

Tā jebkurā gadījumā būs hroniska kaite pie atiecīgas temperatūras, kuru ir jārisina. Jums netikai pludos sienas, bet arī pūst jumta konstrukcija