Jā, kā vainīgo šobrīd tiešām aizdomās turu tieši tvaikizolāciju. Kā minēju, iespējams tā ir vispār parastā plēve, kas varbūt vēl nebūtu mirstamā vaina, bet lielākā problēma, ka būvnieks to atstāja tādu kā ir, t.i. pārlaidumi nav salīmēti, skavas nav salīmētas, pie sienas nav pat uzlocīts utml.

Pēc kāda gada, tika demontēts arī skurstenis, un tajā vietā vēl sliktāk - jaunā tvaika plēve (skursteņa cauruma vietā) nav pat vienā limēnī ar veco tvaika plēvi, tur arī notika viena no tām izpilēšanām.

Jā, tagad plānoju noņemt esošo griestu apšuvumu, izņemt siltinājumu, lai pažūst, tad visu atpakaļ, tad kārtīga tvaikizolācija, kura visur salīmēta utml, un tad griestu apdare.
Tad ceru, ka viss būs kārtībā, ja nē, tad kaput un lēciens no tilta :)

P.s. tāpēc teorētiski sāku skatīties šo elpojošo tvaika plēvju virzienā, jo ok, siltinājumu žāvēšu un vasarā tam arī būtu jāpažūst tāpat (Isover mīkstās vates), bet nu iespējams kāds mitrums kaut kur vēl nedaudz paliktu, un tad šāda elpojošā palīdzētu to izvadīt līdz galam,

Bet tā kā tomēr pastāv risks, ka šāda elpojošā ar laiku par daudz sāks elpot, tad tomēr palikšu pie parastās plēve vai arī kā minēju tās tyvek ar folliju, kurai SD ir 2000, nu tai tur nevajdzētu prakstiksi neko palaist garām.

AndrisTD rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Atvainojos - saraustīti rakstu, bet piemirsu
> pateikt par siltinājumu, tas ir pietiekošā
> daudzumā - slīpajās jumta plaknē 30 cm, taisnajā
> bēniņu daļā 40 cm
>
> Tāda izpilēšana kā šogad bija pirmo reizi (gan ar
> ajuno jumtu - šis trešais gads), gan ar veco, bet
> nu šād ziema pa ilgiem laikiem, kā arī kas zin,
> pirms tam varbūt neiztecēja bet palika siltinājumā
> vai kā tml.


Varbūt atslēga problēmai ir tieši šajā ziemā, kad strauji kusa biezais sniegs. Varbūt ap skursteni vai tamlīdzīgi bija kārtīga sniega kārta, kas kūstot izveidoja mazu vannīti ar'udeni un šis ūdens varēja kaut kādā veidā tikt cauri jumta savienojumiem. apakšā savukārt atrada nehermētiskas vietas difūzijas membrānas pieslēgumos un savienojumos un nokļuva siltumizolācijā. Tālāk jau izpilēja uz griestiem.

Ja tā padomā, kā jūs domājat, cik % no mājām kas tika celtas pēc 2000g. un ko ceļ vēl šodien tvaikizolācija ir kaut pietiekami hermētiska? Cik % vate ir iestrādāta tehnoloģiski pareizi bez tukšumiem, kabatām un spraugām?
Domāju, ka mazāk par 10% ( tas ir tīri minējums pēc fīlinga).
Tad lūk šīm visām mājāmvajadzētu būt Andris TD sāpe, bet tā nu gluži galīgi nav.

Parasti šādos kritiskos gadījumos darbojas vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.
Kā jau minēju vagondēļa apdares variantā plēve jālīmē rūpīgi, Otrs faktors ir jumtam absolūti nepiemērotais siltinājuma materiāls (Isover mīkstā vate), šeit pat nav svarīgs slāņa biezums un deklarētā lambda vērtība. Tāda blīvuma vatei ir pārāk maza gais plūsmas pretestība- ja tajā iekļūst gaisa plūsma, pat neliela,- tā bez šķēršļiem aizceļo līdz jebkurai jumta membrānas neblīvai vietai tik ātri,ka pat nepaspēj atdzist- attiecīgi jumta membrāna sāk veidot silta/auksta barjeru un noraso.
Ieteiktu mainīt, jo dēļ mazā blīvuma deklarētās vērtības iespējams sasniegt laboratorijas apstākļos.
Tas nav minējums- pieredze. Gadus desmit atpakaļ vienā objektā noklājām bēniņu pārsegumu ar isover LOKŠŅU!!!! vati 40 cm. No augšpuses, protams, neko nenosedzām ,jo būvnormatīvs to atļauj (ja gaisa plūsma mazāka par 0,5m/s) Šoks bija tad, kad skrūvējot uz griestiem riģipsi pa osb šuvēm (uz kā balstījās bēniņu siltinājums) sejā pūta vējiņš!!
Šādu vati vispār ieteiktu neizmantot NEKUR!!

praktiķa sensacionālais atklājums ir ko vērts! :D

Grūti savangot kaut kadus defektu iemeslus telepātiski. Bet tā tīri praktiski arguments "90tajos bliezām bez poņas un paskat, jumti stāv" ir ok, javien ņem vērā to, ka tehnologiju parkāpumi reti kad privātmāju būvniecībā beidzas katastrofāli, parasti samazinās mezgla, konstrukciju kalpošanas laiks, teksim, pareizi iestellēts jumts ir ar rūpnīcas garantiju 30, bet faktiski turēs 100 gadus, bet nepareizi iestellēts 30 gadus. Nu tā loģiski padomājot jau viss ir štokos, rūpnīcas garantijas laiku ir noturējis un ar problemām saskarsies meitas vīrs pēc tam, kad es jau būšu nolicis ķelli.

Nemuldi, nebliezam bez poņas...Bliezam pec razotaju tā laika prasībam .

Nemuldi pats cien. Agrais :), tagad Tu gudri raksti forumā bet pirms 30g tev vēl poņas nebija, tā ka def. šuve visu pareizi pateica :DDDD

Aigars visu pareiza raksta. Mūsdienu bumbierdirsām, telefona pajātājiem, ir divreiz mazāk poņas nekā mums deviņdesmitajos, bet ambīcijas un nekaunība taka pasaules pupiem.

Pats ap 2000 strādāju pa jumiķi. Tad ar difūzijas membrānām neviens nestrādāja, vismaz manu kolēģu un paziņu lokā. Mēs taisījām skārda jumtus sekojoši.
1. Zem spārēm plēve
2. Starp spārēm akmensvate, stiklvate-kāda nu rocība pasūtītājam
3. Virs vates 1cm bieza vējbarjera-kaut kas starp cieto akmensvati un kokšķiedru.
4. garenlata
5. Plēve-parastā 200 mikronu vai armētā hidroizolācija(pēc pasūtītāja rocības). Parasti pierunājām uz stiegroto.
6. garenlata
7. Latojums
8 Ranils

Mūsdienās parasti lieto difūzijas membrānu, jo cena ir budžeta. Var atbrīvoties no otrā ventilācijas kanāla un cietās vējbarjeras, mazāk kustību uz jumta.. Vienkārši tupi lētāk.