Esmu līmējis foto tapetes, vienu reizi. Nebija ideāli
kaa tad taa?varbuut vajadzeeja profam uzticeet?

Jā, fotogrāfam :D

Protams, ka svētdienas pircējam cenas ir augstas, taču jebkuram strādājošam vecim ir savi veikali, kur pēr materiālus, ar vērā ņemamām atlaidēm, instrumentiem t.sk. Ja negribiet, lai pārdevējs "uzvāra" 26 ls un strādāt laimīgi vairākus gadus ar makitu, tad vari nopirkt fleksi pa 15 ls un priecāties, ka tirgotājam sanākusi maza varka. Neaizmirsīsim, ka arī veikalniekam ir jāīrē un jāuztur telpas, jāmaksā nodokļi un algas. Tāpēc uzskatu, ka būtu negodīgi teikt, ka prasam tādu samaksu, jo instrumentu tirgotājiem tik liels uzcenojums. Cik tad mēs bieži pērkam jaunus instrumentus, ja tie ir kvalitatīvi, piemēram augstāk minētā makita?

lai nu neviens neuzmestu lupu, varu pateikt, ka iesakot so diskusiju nebiju domajis kadam parmest un skali pazinot - meistari suka. Drizak salikt plusus un minusus, kapec daudzas remontlietas darit pasam.
Par atalgojumiem. Protams, viss ir gana relativs, tomer celtnieciba stradajoso atalgojums ir neadekvats ar citas nozares stradajoso algam Latvija. Nu nav normala situacija, ka citas nozares specialists nevar atlauties pasutit remontu meistaram specialistam - jo vins vienkarsi finansiali to nespej pavilkt. Piemers, coms tagad cel maju. Ui, ka vins nabadzins jau ir nomocijies. Mekle celtniekus, kas no aeroc blokiem uzcels sienas - cena par dabu 30ls kuba, 3 cilveku brigadite diena izbuve ~7 kubiem, kas ir ap 70ls vienam celtniekam. Jus gribat teikt, ka tas ir adekvati?

Patiesība ir viena - mēs visi reiz mirsim!
Kas attiecās, būvēt pašam, aicināt brigādi vai vienkārši nedarīt neko, ir relatīvs jēdziens. Kā jau zināms, ne katra namamāte vairs stāv pie plīts, cepot un vārot. Jo normālas "sabiedriskās ēdināšanas" cenas uz cilvēku vairs neko nepārsniedz produkta izmaksas (ja vien nav paša gurķīši-tomātiņi). Tātad, ierēķinot pie plīts patērēto laiku, patērētos enerģētiskos resursus, trauku mazgāšanas u.t.t. nav neko rentabli jau tā darbā nogurušam cilvēkam ņemties pa ķēķi.
Tieši tā ir arī ar celtniecību. Kamēr rentēsies mudrīt un lipināt pašam - prātīgas būtnes to darīs. Tiklīdz būs atpakaļ vecie laiki, kad paša brīvais laiks un veselība būs vienā cenā ar celtniedcības izmaksām - ticiet man, neviens nečakarēsies pats būvējot. Jau izsenis kāds (iespējams ka tas pats Zālamans) teica, ka tagad kādus trīs gadus Latvijā būvēties ir noziedzīgi pret sevi (jau zināmo iemeslu dēļ). Ja kāds tam netic, lai pavēro brālīgo tautu un valstu pieredzi gan nekustāmā tirgus, gan būvniecības jomā. Vienīgais, kas Veco Eiropu glābj no krīzes celtniecībā ir daudzās vētras un plūdi, apvienotas ar apdrošināšanas politiku.

Nu, pavēroju šādas tādas "attīstītas" valstis. DIY mierīgi pastāv līdztekus profesionālajiem pakalpojumiem, abi veiksmīgi attīstās. Kāpēc uzreiz vispārināt? Katram taču ir brīv pašam izvēlēties, kā pavadīt brīvo laiku, ne? Man varbūt nepatīk brīvajā laikā izbaudīt SPA procedūras, bet patīk krāmēties pa stroiku, un es neesmu vienīgais. Dzīvē rotaļa "visi dara tā" neizpildās :)

Atbildot uz "to spk" jautājumu - nebija prasīts ideāli, un tā arī sanāca - ciešami, ir redzēts arī sliktāk. Un par "profam" neuzticētajiem finansu līdzekļiem tajā pat vakarā padzērāmies un paēdāmies :)

Papildināšu vēl ar dažiem apsvērumiem.
1) pakalpojums nav nopērkams. solīt visi sola, bet nekādus termiņus pateikt nevar. ja var pateikt, tad pēc 3-5 mēnešiem ar mēneša precizitāti. uzreiz var dabūt tādus urlas, kuriem prasās nevis darbu uzticēt, bet ar kāju pa seju
2) kvalitātes garantijas neviens nedod. arī tie labie meistari, no kuriem daži te sevi centīgi reklamē, rakstisku garantiju nedos nekad mūžā un kad sāksiet runāt par to, tad paliek izvairīgi un sāk novelt vainas uz šķībām sienām, iepriekšējo meistaru darbu utml.. atmazkas karoč :) (neiet runa par firmām)
3) par to, ka nevajag darīt lietas, kuras jāuztic profesionālim. nevajag arī deģenerēties līdz līmenim, kad ceļa malā nevar nomainīt automašīnai riteni.

Pakalpojumu pērk, ja
ir nauda
nav laika
pats nemāk un nav patikšanas arī iemācīties
nav pārliecības par savām spējām

Pakalpojumu nepērk, ja
nav naudas vai vēlās to ieekonomēt
ir laiks
pats māk vai vēlme apgūt kaut ko jaunu
ir pārliecināts par savām spējām

Vienkārši runājot, ja man nepieciešams kāds pakalpojums, tad pērku :D Ja nevajag tad nepērku. Neviens dārznieks nepārliecinās man pirkt ābolus, ja tādi paši aug man dārzā ;) Ja neaug, tad pirkšu no šamējā vai neēdīšu vispār. Protams vienmēr ir iespēja to ābeli iestādīt un cerēt uz nākotni :D

Tātad - secinājumi sāk izkristalizēties paši par sevi. Viens lieta ir skaidra pavisam un noteikti: Meistari ir tie, kuri ir gatavi atbildēt par paveikto, sniegt garantiju savam darbam - tātad UZSĀKOT DARBU IR GATAVI NOSLĒGT LĪGUMU AR PASŪTĪTĀJU, KURĀ IR IETVERTI NOSACĪJUMI GAN PAR SAMAKSU, GAN PAR DARBA TERMIŅIEM UN KVALITĀTI, GAN PAR GARANTIJĀM. Jo patiesībā šādi līgumi aizstāv gan vienu gan otru pusi. Nebūs pasūtītāji, kas "uzmet" un meistari, kas piečakarē. Nu tad, buciņi baltie, cik no šeitan esošajiem slēdz līgumus par veicamajiem darbiem, sniedzot garantijas? :-)