Regipsim der tikai gipsha baazes shpakteles vai der arii polimeeru baazes shpakteles? Meegjinaaju sheetrock, pabieza bet klaajas labi, meegjinaaju MasterLine regipsha shpakteli, baigi biezaa, slikti klaajas. tad atradu maisu Kestonit lh plimeeru nobeiguma shpakteli. klaajas ljoti labi, tikai taads raupjash sanaak. Sheetrock un masterlien vairaak liisdzinaajaas sviestam. Kaa tad buutu jaadara?

Ko tu pirmkārt gribi špaktelēt - pirmo kārtu vai nobeigumu? Ar nevienu no tevis pieminētajām parasti šuves ciet nešpaktelē. Jo kad pamēģināsi kādu uz ģipša bāzes - tad sapratīsi. Pirmo špaktelēšanu iesaku tikai un vienīgi ar Knauf Uniflot - samaisa ar ūdeni un vālē, tikai ņem vērā, ka Uniflotu ir ļoti grūti slīpēt - to arī nav paredzēts slīpēt, tas ir šuvju un skrūvju caurumu aizdarei. Uniflots sacietē (cietē ūdenim ķīmiski reaģētjot ar ģipsi) kā akmens. Nobeigumu špaktelē ar smalko - Zaļo šītroku, Knauf F1 utt, kas sacietē žūstot un ir pavisam mīkstas, viegli slīpējas ar smilšpapīru.
Vēlams šuvēs iestrādāt papīra šuvju lentu, aizmirsti stiklašķiedras sietu, bet ja to nekad neesi darījis - var arī nesanākt ar pirmo reizi. Vispār lasi visu reģipša ražotāju - Knauf, Norgips mājaslapās.

ja sheetroks un līdzīgie ir par biezu un grūti velkās, vajag piejaukt nedaudz ūdeni klāt, nevis strādāt ar tādu, kāds ir .

Var no rakstītā saprast ka te visi atgremo tikai knaufa mājaslapā rakstīto un arī
ko sastrādājis artis meikšāns savā norgipsa kantorī, jāsaka ,ka norgips pieder kanufam, tas nozīmē ka te lv mālē tikai uniflotu un citu kā fāterlandes recepti nemaz nezina. Un tad vēl šītroks no vācu spaiņa, pilnīgs sviests.
Sheetrock ir USG brands, tātad no asv un no turienes tad arī rigipši nāk, tas ka vācieši tos sāka ražot tikai pēc otrā pasaules kara, tas kaut ko izsaka, jeb pēc manām domām- jeņķiem ir lielāka pieredze un plašāks materiaālu klāsts nekā fričiem.
Palasieties usg vai skandināvu lapās, bet nu mūsu jefiņi māk jau tikai knauf.lv kur latviski pārtulkots priekš idiņiem!!!!!

Jautaajums nebija par shuvju aiztaisiishanu!!!! Jautaajums bija vai var regipsi shpakteleet ar polimeeru

protams ,ka var.

Iz "jefiņu "vēstures
------
Ulmaņlaikos Sauriešu ģipšakmens lauztuves bija viens no ievērojamākajiem būvmateriālu ražotājiem Latvijā, Sauriešu ģipš­akmeni izdevīgi eksportēja uz Skandināvijas valstīm un Lielbritāniju. 1938. gadā Sauriešos dibināta akciju sabiedrība “Rīgas ģipsis”, kas viena no pirmajām Eiropā sākusi ģipškartona plākšņu ražošanu. Jau kopš tā laika pasaulē un Latvijā Sauriešu ģipškartona plāksnes tiek dēvētas par riģipsi.

kur tā viltība - kādēļ ar sietu špaktelēt šuves nav tik feini kā ar papīru? kādi labumi/ieguvumi no papīra lentes uz šuvēm?

paldies.

Novērojumi no dzīves savā "objektā", šuves ar sietu mēdz dažreiz saplaisāt, pagaidām neesmu redzējis nevienu plaisu šuvēs ar papīra lentēm.

Par šito Dari Pats nesen bija raksts. Papīrs ir stiprs visos virzienos, kamēr siets nav stiprs nevienā virzienā. Papīrs nenobīdās šķērsām, jeb uzņem kustību spēku, siets reāli neko nedod - šuves ar sietu un Uniflotu kustoties saplaisā tieši tāpat kā šuves bez sieta tikai ar Uniflotu.
Mana personīgā pieredze pēc 3 gadiem koka karkasa mājā ir tāda pati kā aae - līdz šim pilnīgi neviena šuve ar papīra lentu nav saplaisājusi. Slīpajos griestos vienā vietā bija špaktelēts ar sietu - saplīsa. Uzlīmēju pa virsu ar PVA papīra lentu un pāršpaktelēju, nokrāsoju - gads riņķī - viss OK. Es gan arī visos iekšējos stūros beigās salīmēju papīra lentas un ārējos stūros lietoju Sheetroc papīra/metāla stūra uzlikas. Alumīnija ar caurumiem nepatīk, jo ģipša špaktele pie metāla principā neturas, turas tikai uz to, ka ir iegremdēta špakteļmasā, bet metāla stūrīši, kas aplīmēti ar papīru reāli pielīp un nekad tajā vietā, kur stūrītis beidzās plaisa neveidojas. Ja ieliek metāla stūrīti un stūris pakustās - tajā vietā, kur stūrītis beidzas, vienmēr izveidojas plaisa.
Tam pārgudrajam, kurš te šuves špaktelē ar amerikāņu šītroku jūtu smagi līdzi...