Jā.... tik tiešām visi tik gudri tik gudri.... taisa krutās lētās bloku mājas, bet aizmirst par elementāru lietu - ventilācijas sistēma! un atkal visi tik gudri tik gudri, bet tomēr kur prāts koka karkasa ēku sienās izmantot OSB (apmēram tas pats, kas guļbūvi siltināt ar putuplastu)!

Ok.. sanāca mums te biku ne pa tēmu, bet nu topica autoram - gribi siltināt kā to dara visi "gudrie", tad neaizmirsti par nosacījumu - ieliec ventilāciju!

Nav jāliek, jo pie atbilstošas (atkal - elpojošas) ārējās apdares hidrofobu (tipa minerālvate) siltinātāju gadījumā pamatoti pieprasītais LBN 002-01 25.punkts būs izpildīts arī bez plēves.

nu tad kopigi visiem speciem pajautāšu:)) Kā man to Līvānieci labāk siltināt??No iekšas,jeb no āras????:))) Ar plēvēm,jeb bez plēvēm iekšpusē,ja siltinu no āras??:)))

alads, tu šobrīd tipa mēģini uzdot musulmanim un kristietim jautājumu "vajag ticēt vai nevajag". Bet izvēle vienalga ir tavā paša ziņā. Principā aaaa jau pateica priekšā - liec vai neliec, tāpat mitrums jāizvada caur ventilāciju. Tik nepateica, ka nafig tad tā plēve :)
Man plēves nav, mitrumu telpās mērījis neesmu, bet nu ne pil, ne pelē, tā teikt. Ventilācija arī tikai projektā, un diez vai krīze atļaus to ātrāk par gadiem 7 ierīkot.

Plēve nav cilvēkam, plēve ir būvkonstrukciju aizsardzībai no telpas mitruma, kas aukstā laikā parasti ir lielāks par āra mitrumu. Līvānu mājai nekāda plēve neko nedos, jo visas sienas ir no skaidu plates, kas salīmēta ar fenolformaldehīda sveķiem - tātad - pilnīga tvaika barjera - tas pats, kas plēve.
Un, ja te kāds apgalvo, ka iekštelpas mitrumu mēs tagad regulēsism to novadot siltinājuma materiālā spēlējot uz tā ūdens tvaika uzņemšanas spējas (higroskopiskuma), tad atļsušos šo uzskatu ne īsti saprast - kam tas ir izdevīgi, ne arī pieņemt par normālu esam.
Ventilācija principā ir primāra lieta kvalitatīvai mājai - nevis Versace flīzes vai Grohe santehnika - tie visi ir vixeboni, kas reāli mājas kvalitāti neuzlabo.

Ja vien ir iespējams, siltināšanu, "kak pravila", veic no ārpuses. Tādā gadījumā aizmirsti par tvaika barjeru.

Par klasisku skaideņu līvānieti lasi aaaa 04/03/2009 19:31.
Jaunlaikos LML pārstāvji ir reklamējuši, ka pasūtījumi ir customizējami un droši vien jaunas mājas pircējs var pieprasīt apšūšanu ar kokšķiedru vai citām elpojošām plātnēm un atbilstošu siltumizolāciju.
Par mitruma režīmu jārūpējas gan priekš konstrukcijām, gan arī priekš cilvēka (mans uzskats).
Ja tikai priekš konstrukcijām, vienīgi higroskopiska izolācija siltinot no iekšpuses būs pašpasargāta no mitruma apstākļos, kad uz ārpusi ir 2 tvaika barjeras (skaidenes).
Ja priekš cilvēka, tad "elpošana" jānodrošina visas sienas biezumā no A līdz Z.

Man gan liekas drusku pretrunā tas, ka mēs cenšamies taisīt "elpojošu" sienu cilvēka labsajūtai. Ziemā āra gaiss ir stipri sausāks kā iekštelpās. Jau tā apkures sezonā gaiss mājās parasti ir pārāk sauss un esam spiesti likt mitrinātājus uc. lietas, lai acis negrauztu. UZtaisot mitrumam atvērtu sienu uz ārpusi mēs jau tā mazo mitrumu ziemā vēl papildus novirzam uz āru. Tad jau sanāk, ka darbojamies pret cilvēka labsajūtu, to plēvi neieliekot.
Vasarā jau parasti tā āra un iekšas temperatūra ir vairāk vai mazāk vienāda, līdz ar to arī mitrums pāris reizes dienā atverot logu izlīdzinās un nav svarīgi, kas tajās sienās ir.

Es gribētu uzdot līdzīgu jautājumu. Plānoju izbūvēt lauku mājas bēniņus, platība būs ar 50m2, slīpas sienas dēļ jumta. Koka māja. Šīfera jums (un tās pašas krīzes dēļ to i netaisos mainīt tuvākos 15 gadus, jo ir uzlikts tikai 5 gadus atpakaļ). Pašlaik "rokos" cauri visiem iespējamajiem resursiem internetā (pārsvarā visi ražotāji liek savus iespējamos risinājumus) un kā tai teicienā "jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas"...

Kādi būtu priekšnosacījumi, lai izbūvējot bēniņus, laika gaitā nesāktu bojāties konstrukcijas (dēļ mitruma)? Es pašlaik lasu ko par to raksta INTELLO vai viņu materiāli tik tiešām ir tik lietderīgi? Un kā ar savietojamību (kopā ar PAROKS u.c.)? Vai arī labāk ņemt visu no vienas kompānijas? Un pats galvenais, cik daudz no tā visa jādara?

LP varu izstāstīt savu stāstu>
Man ir guļbūve laukos, apmēram 150 gadu veca.
Kurai pirms gadiem 40 uzlikts šifera jumts, sūdīgs bet pagaidām turas, es tāpat kā tu nevaru atļauties jaunu.
Es desmit gadus atpakaļ bēniņus nosiltināju no iekšpuses ar Paroc akmens vati pēc sekojoša plāna>
Vispirms starp spārēm pienagloju līstītes 2x4 cm pie kurām pieskrūvēju Gyproc vēja plāksnes gabalus GTS-9mm, šuves nolīmēju ar līmlentu. Vēja plāksne vajadzīga lai aizturētu vēju pirms klāj iekšā siltumizolāciju.
Tad iekšā liku 100mm Paroc mīkstās plāknes, kuras pa virsu nosedzu ar parasto silrumnīcu plēvi. Par cik slīpumā bija lielus vates gabalus grūti nostiprināt es tos savilku ar aukliņām.
Vatei ir jābūt kārtīgi iestrādātai bez gaisa spraugām.
Tad pa virsu skrūvēju parasto riģipsi un līmēju un krāsoju tapetes.
Mājas pārsegumu starp pirmo stāvu un bēniņiem nesiltināju, jo tur jau bija piebērtas zāģu skaidas un izdedži, kā krievu laikos darīja.
Sienas manai mājai ir siltinātas no ārpuses ar Paroc 100mm akmens vati+ vēja riģipsis+gaisa sparuga+ koka dēļu apšuvums.
Tā kā mūsdienās nevienam liekas naudiņas nav, šis ir lētākais paņēmiens kā nosiltināt vecu lauku māju.
Un tad nevajag ne Ekovati kur pūst, ne visas dārgās sūda vēja membrānas, manai mājai vējš cauri nepūš.