Šajā "citā stāstā" pie īslēguma, nekontakta nulvada savienojuma vietā fāzes spriegums no citas slodzes nonāks tiešā veidā uz Jūsu aizsargāto un galveni ienullēto iekārtu ar visām sekām kas var būt. Bieži tieši īslēguma dēļ savienojuma vieta nonāk izolācijā, tas ir, atkūst savienojums, kas ir ar palielinātu pretestību. Vai esat pārliecināts, ka Jūsu ķēdē visi savienojumi ir super? Veicat mērījumus? Domāju ka nekad to nedarāt. Daudzi sastapušies ar problēmu, ka ieslēdzot kādā istabā gaismu tās spilgtums atkarīgs no blakus ieslēgta patētētāja. Vai tas ir no fāzes sprieguma samazināšanās, vai nulvada pretestības dēl? Kā kuro reizi....

Stāsts jau nebija par virknes nullēšanu,bet par nullēšanu kā tādu.
....ja arī nav štepselis, bet stacionāra pieslēgšanās, korpusu uz neitrāli nedrīkst likt nekad.Šis teikums manuprāt ir pretrunā ar to pašu 12lpp.

Nevajag izraut vienu teikumu no kopējās jēgas un analizēt to. Jāskatās kompleksi, nevis tikai gala iekārtai virsū un tik nullēsim visu pēc kārtas. Vai Jūs sapratāt nulvada savienojumu dziļo jēgu? Uzzīmējiet shēmu ar dažādām slodzēm un kopēju nulvadu, slēgtu virknē, kas tā arī daudzdzīvokļu mājās tiek realizēts. Paanalizējiet kas un kā, un tad, ja sapratīsiet kas tad veidojās. Man jau būtībā viss vienalga, dariet tā, ja domājat ka tā ir jādara. Dariet to sev, bet ne citiem.

Pēc šitā visa sapratu,ka 99% elektroietaišu ir uzbūvētas nepareizi,jo labi ja 1% privātmāju ir pašam savs zemējums(zinu,ko runāju,jo esmu pārslēdzis vairāk kā 1000 māju,neskaitot dzīvokļus).Un lielai daļai no šīm mājām ir kaut kas nonullēts.Un arī nulle teorētiski tiek saslēgta virknē(kaut vai sadalē).

Sadalē nulle (nulesvads uz slodzēm) tiek pieslēgta pie šinas skapī, katrs vads atsevišķi. Čupiņā zem vienas skrūves arī nav pareizi. Nulle nevis teorētiski tiek saslēgta virknē, bet praktiski visās vecajās sistēmās. Jaunajās sistēmās jau tauta nonākusi pie secinājuma, ka katru vadu velk no slodzes līdz avotam atsevišķi, nekādas sadales kārbas. Sadales kārbas jau ir arhaisms mūsdienu celtniecībā. Un tādā gadījumā korpusa ienullēšana ir derīga un pareiza. Protams ja nav vilkta atsevišķi zeme.

EH, nevaru saprast, ko nozīmē virknē slēgts nullvads! :D

Virknē slēgts nulvads ir vadītājs, kuram pa ceļam uz slodzi ir vēl kāds vai kādi atvadi uz citām slodzēm. Ja šādi saslēgtu nulvadu pievienosim pie zemes kontakta , teiksim rozetē, tad nulvada savienojuma pretestības pieauguma dēļ, vai pat pārrāvuma dēļ, spriegums nonāks uz neitrāles vadu caur slodzi un iekārta nonāks zem sprieguma. Arī īsslēguma gadījumā izsitot drošinātāju, neesam garantēti, ka nulvads ir sazemēts, jo īsslēguma rezultātā var arī pārdegt nulvada savienojums un uz šo savienojumu spriegums no citaas slodzes grupas nonāks uz neitrālu. (skaidrojums mans).

Ja nebūs nulvada virknes slēguma, bet tiešais vads uz sadales zemi,nulli, tad īsslēguma vai cita bojājuma gadījumā drošinātājs atslēgsies, fāzes spriegums pazudīs un nulvads arī paliks iezemēts. Protams, ja neizsitīs drošinātāju, bet pārdegs nulvads, iekārta nonāks zem sprieguma!!! Bet šāda iespēja tiek samazināta, tā kā vienīgais savienojums ar zemi būs sadales skapī, nevis slikti kontrolējamās starpsavienojumu vietās.

Bet ko darīt, kā izsargāties no problēmām, ja nullvads pārdeg (nolūzt) pirms sadales(piem. Latvenergo pusē). Tad jau sanāk, ka uz visau mājas (dzīvokļa) elektroierīču korpusiem tiek padots spriegums.

Tieši tā!!! nulvada pārtaukuma gadījumā spriegums tiek padots uz nulvadu arī, kas ļoti bīstami, kā arī ja ir trīsfāzu nulvada atvienošanās, tad spriegums 220V kas normāli ir fāzes spriegums var pieaugt līdz līnijas spriegumam, kas ir 360V!!!(spriegums sadalās apgriesti proporcionāli slodzes lielumiem, kas tajā brīdī pieslēgtas, tas ir, tam kas ieslēdzis gludekli, spriegums būs mazāks, bet tam kas ieslēdzis lampiņu, spriegums būs liels...un sadegs viss kas pieslēgts, ja nenostrādās drošinātājs... Tāpēc jau arī noteikumos teikts, ka tā saucamā ciešā zemējuma tīklos (nulvads pievienots zemei), maksimāli bieži jāiezemē nulvads, cik nu tas ir iespējams.un tad jau sākat saprast, ka šādi iezemēts nulvads jau ir drošāks, jo caur daudziem punktiem pievienots pie zemes un pārrāvuma gadījumā saglabās zemu potenciālu arī tad, ja šī zeme nav ideāla.