Pie standartā labi nosiltinātas privātmājas racionālais faktors malkai manuprāt izbeidzas pie standarta tērauda katla vai parastā gazifikatora pie nosacījuma, ka šie katli ir salīdzinoši viegli un bez šmuces tīrāmi ar minimālu rūpniecisko dizainu. Viss.
Tas ko mēs te spriežam par lambdas katliem ir tas pats kas citam nopirkt jaunāka modeļa automobīli, ar dažām tehnisko sirdi sildošām ekstrām, kuras pēc būtības neatstāj izšķirošu iespaidu uz pārvietošanos. Ja tev ir glīts un uz šo brīdi labākais apkures katls, tas man šķiet vienkārši stilīgi un emocionāli pozitīvi. Tā ir tāda progresa nodeva, jo kādam tak tie jaunie modeļi ir jāpērk, lai būtu labāk visiem pārējiem utt. Būtu baigi labi ja tādus katlus ražotu Latvijā :)

Es domāju, ka tās lambda zondes vairāk ieviesušās dēļ ekoloģijas prasībām attiecīgajās zemēs. Tāpat kā kvēpu filtri, adBlue uc h..ņas autiņos.

No mārketinga un psiholoģijas viedokļa, kaut kāda, da jebkāda, produkta iegāde ir interesantas analīzes vērts pasākums. Bet domāju, ka detaļās iegādes procesa psiholoģiju te nevajadzētu apspriest. :)

Vienkāršojot visu - ir investīciju analīze un ir dzīves kvalitātes griezuma skats

Atgriežoties pie katla. Man ne1 brīdī nebija un nav nekādu cerību, ka pārskatāmā nākotnē mans katls sataupīs atpakaļ tos 6000 €, ko tas ir dārgāks par Līvanu meistara darinājumu. Es nesalīdzināju cenas un investīcijas atpelnīšanas periodu, man bija citi kritēriji.


Izvēles procesa laikā es daudz lasiju šī foruma ierakstus, Viļņa, Ausekļa un citu tehnisko prātu pārdomas (sry, visus nevaru nosaukt). Man ļoti palīdzēja :) Tāpēc arī tagad piedalos diskusijā, ja nu kāds cits ir izvēles priekšā un grib saprast ko katra sistēma dos un ko tai vajag, es varu padalīties ar savu praktisko pieredzi.

Ceļš uz patērētāja laimi ir pietiekami ilgs izvēles laiks, pietiekami daudz objektīvas, patiesas informācijas par produktu un kad izvēlētais produkts sniedz to kas gaidīts - tad ir nirvāna un pilnīga satisfakcija. :) Un ja katrs sabiedrības loceklis būs laimīgs, tad arī viņa sieva un suns būs laimīgi un tā kopumā visa mūsu sabiedrība būs laimīga :)

Niks! Forš raksts! Es jau ar to Līvānnieku nopirku tikai dēļ labām lietotāju atsauksmēm! Ja baigi vaidzētu būtu varējis arī nopirkt teiksim kaut vai to pašu Atmosu! Bet nu riskēju un paņēmu mūsu pašu brīnumu,nu redzēs kā kalpos,bet nekādas nožēlas par pirkumu nav! Varbūt nākotnē,kad šis katls būs savu nokalpojis paņemšu ko krutāku-nezinu,bet pašlaik labāk par ietaupīto naudiņu siltināšu māju,domāju ka tas ir prātīgāk,nekā manā gadījumā nopirkt ļoti dārgu katlu un kurināt acis pārgriezis savu nenosiltināto māju! Redzēs kādi būs rezultāti,kad nosiltināšu māju,kā būs ar kurināšanu! :)
Paldies jums visiem par foršiem komentiem un ierakstiem!
P.s. Esmu priecīgs,ka uzgāju šādu forumu,te tiešām var smelties daudz gudrību un pašizglītoties,teiksim pirms pāris gadiem es no apkures lietām nezināju pilnīgi neko,bet tagat regulāri palasot šo forumu,jūtos krietni zinošāks šai jomā un ne tikai par apkuri par visādām citādām lietām,kas saistītas ar mājas remontiem!
Paldies jums džeki! :)

Jankouzs :)

Tu esi izcils piemērs, kad ir pietiekoši daudz KVALITATĪVI izejas dati, tad tiek pieņemts izsvērts, optimāls lēmums.
Naudas ir tik cik ir, katrs bimbulītis dod kaut kādu komfortiņu un tad nu skaties maciņā, grabulīšu cenrādī un domā :)

Tāpēc vēl gribu uzsvērt - soctīklu / internetu txt ir liels spēks, bet tīkla vērtība ir objektīvs LIETOTĀJU inputs. Moderiem ir jānofiltrē spameri, torgaši.

Nik, kāds tev katls, vai Herz (esmu palaidis garām, ja arī kautkur pieminēji)? Aptuveni cik kw ieguvei vari malku piekraut vienā reizē?

Jā, man Herzs

Tā precīzi neesmu nomērijis vēl, bet nu uz aci sanāk ka 120 kW aķī deponēju + vēl 5 kuršanas stundas sildot māju, kura noēd 2,5 - 3 kW/h, ar vienu "muti" iegūstu 135 kW.
"mute" ir 170 Litri, a cik reāli iekrauju - HVZ. Vajadzētu nosvērt vienreiz. Lai labāk ietilptu transporta kastē man malka ir ~ 1/4 īsāka par "mutes" platumu. Tas būtu 130 Litri X 0,5 = 65 ciešie m^3 X 600 kg/m^3. Būtu apmēram 40 kg malkas

Malka ir bērzs / alksnis / egle. Nu vidēji 15.000 kJ/kg, no 40 kg tas būtu 600.000 kJ vai 166 kW.
Pie tādas matemātikas lietderīgais sanāk zems - vien 81 %. Nu ja izdalam iegūtos 135 kW ar teorētiski 40 kg noslēptajiem 166 kW
Bet droši vien, ka neiekrauju tos 40 kg - relatīvi īsā un šaurā telpā nevar tik blīvi kā grēdā sakraut malku.

Paskatoties ilgtermiņā sanāk tā:
Ar vienu malkas transporta kasti - 120 X 80 X 75 cm man pietiek 14 dienām.
Ja no tā reķina, tad sanāk ka 0,72 m^3 X 0,5 X 600 = 215 kg malkas
215 kilogramos ir 3,2 mJ, jebšu 900 kW
Bet 14 X 24 X 2,75 kW/h = 925 kW māja ir "apēdusi" tajās 2 nedēļās
Lietderīgais ir 103 % :)))

Aizvedīšu vienreiz svarus, pašam interesanti palika :) Es nekad nebiju par to aizdomajies, tagad kā rēķinu tā uzreiz pierakstu :)

Esmu secinājis un forumā esmu teicis, ka vairāk jāskatās pēc lietošanas ērtībām un piemērotību konkrētajiem apstākļiem, ne tik daudz uz lietderības procentiem. Piemēram, lai ar vienu iekrāvienu pietiktu uz diennakti vai vairākām rudeņos pavasaros, kā Niksam. Tas ir ļoti liels pluss. Gandrīz viens no galvenajiem lielumiem, ko ņemt vērā. Jo piemest malku, tas ir čakars. Pirmkārt jāčeko moments, kad to darīt, ja pa ātru, tad nebūs, vietas visu vajadzīgo piemest un beigās 2 piemešanu vietā vajadzēs 3, Ja nokavēsi, būs izdzisis un jākurina pa jaunu. Otrkārt, var izsist dūmu uz iekšu, ja nav baigi advancēta sistēma ar dūmusūkņiem, attiecīgi siltums no katlenes vai garāžas jāvēdina ārā.
Vai ērti tīrāmi siltummaiņi, ko jau te minēja. Ko līdz teorētiski labs lietderības koeficients, ja tas tiek sasniegts pie ideāli tīra siltummaiņa, bet to iztīrīt čakars. Kā rezultātā, tas netiek tik bieži darīts, kā vajadzētu. Tādā gadījumā katls, kuram lietderība it kā mazāka, bet siltummainis pats tīrās, kopskatā būs vinnētājs, ne tikai ērtuma, bet arī lietderības ziņā.

ps. lietotie katli jāskatās, kad apkures sezona beidzas. Tad pēc ziemas kāds ir sapratis, ka katls pa mazu, kādam pa lielu, kādam kaut kas cits nepatīk un tad tie visi iziet tirgū.

Nik, vislabāk tiešām būtu malku nosvērt. Aprēķins pēc mājas siltumzudumiem uzskatāmībai ir foršs, bet visticamāk aptuvenākais no visiem. Paldies par info.

Par lietderību ir tā, ka esmu redzējis Herzam izdotu papīru, kura autors kkāda Austrijas pavalstij piederošā laboratorija. Nu smalki aprakstīts kā tikuši veikti "testa braucieni", cik kāda malka likta, kā ūdens sūknēts, kā mērīts utt. Tā rezultātā nonākts pie slēdziena, ka lietderīgais ir virs 93 %

Domāju, ka te mūsējiem grandegiem un komfortiem, nemaz nerunājot par Līvānu amatniekiem vnk nav tādu iespēju korekti tos savus garabērnus nomērīt. Viss pasākums varētu būt apm tādā formātā kā mans "aprēķins" :)

2 kkk: Nosakot mājas siltuma patēriņu es vadijos no apsvērumiem, ka aķītī man ir 120 kW (2 T no 85 līdz 25 grādiem) un tas man iet no 40 līdz 48 stundām. Tātad tas būtu 3 līdz 2,5 kW/h

Interesanti, kad bija tas nesenais stiprākais pūtiens, mīnusu ta nekādu dižo nebija (ap -2), bet aķi izēda 32 stundās. Es gan to vējaino brīdi izmantoju vēl lai māju kārtīgi izvēdinātu no špaketes mitruma - 2 X pa 15 min paturēju vaļā VISUS logus un durvis :) Bet ir tāda sajūta, ka tā māja vairāk atdziest ne no aukstuma bet no vēja