Nu nevaru atrast nelielas krāsns durtiņas ar nelielu stikliņu. Tikai tās drausmīgās divviru leišu visur. Un cepeškrāsns, bet tās jau kuršanās temperatūru neturēs. Varbūt ārzemēs jāmeklē?

Nelielam stikliņam nav nekādas jēgas: caur to var redzēt tikai mazu gaismiņu, jo stikls paliek ļoti netīrs! Laba izvēle durtiņu klāstā ir Buvniecības ABC Mūkusalas ielā.

Vai tad nevari pastāstīt, kas tur ir? Vai tad vērts man dzīties cauri kupenām uz turieni, un ieraudzīt to pašu leišu kaku, ko jau tur redzēju pirms 7 gadiem?

Vēlējos palīdzēt, bet ja "kaku" nevajag, tad meklējiet labāku "kaku"....

Ja gribas tieši mazas, tad vienas tādas redzēju "pažarnieku" veikaliņā J.Asara ielā pretim piektā gada parkam. Mazums gan bija tāds, ka lielāku pagali necaurbāzīsi, toties nostrādātas bija labi un arī attālums no pelnu lūkas pietiekams. Man arī vajadzēja un es nopirku tās leišu ar pusapaļo augšu, tāpēc ka nekādu citu ~25cm platumā nebija, izvēle ir tikai pusmetrīgām. Man nepatīk apaļā augša, arī pelnu tilpnes augstums iznāk nekāds, turklāt eņģu tapas-čaulītes izbira jau pēc otrās atvēršanas.
Vai B-ABC uz Mūkusalas varētu būt kas vairāk kā uz Pērnavas?

Laimigu visiem Jauno!
Ja stikls paliek netirs, notiek nepareiza kurinashana - parak zema temperatura, vai nu slapja malka. Ja kurtuve temperatura ir pareiza, pat pilnigi nokvepis melns stikls paliek tirs, jo darva nodeg. Stikls gan paliek lenam netirs, bet ar neorganiku - tadu ka pelnu kartinju, ko var elementari notirit ar mitru salveti. Man kaminam kurinot ar sausu malku stikls ir smuki caurspidigs pat pec nedeljas kurinashanas katru dienu (pie tam kurtuve ir ljoti sekla, pagales atrodas ljoti tuvu stiklam). Pietiek ielikt paris slapjas pagales un stikls ir melns kaa darva pec 1 reizes. Apaksheja gaisa padeve, protams, ir pilnigi jaaizmirst un pagales uz rezhgjiem ari, jo tad tas nekad normali nesadegs. Pagalem ir jagulj uz pelniem, jo pelni ir labs siltumizolators un karstums degshanas kamera tiek uzturets liels - notiek tiraka un pilnigaka sadegshana, lidz ar to lielaks lietderibas koef.
Tas durvis ar stiklu nemaz nav slikta ideja, pat krasnim, ne par velti Tulikivi visas durvis ir ar stiklu, jo, ja stikls tirs, caur stiklu tomer nak pamatigs starojuma siltums - patikami.

Hmm, nezinu gan par to degšanu pelnos. Tieši šobrīd esmu sācis mūrēt tikai krāsns apakšu, uz pelnu krātuves augstuma rēķina ietaupīts ~10 cm augstums lieti noderētu, tomēr ...
Kādreiz laukos, iztīrot ilgi netīrītu pelnu krātuvi uzreiz bija cita flamme. Tāpat ugunskurs ir ik pa laikam jārušina un arī Delviga grāmatā aprakstīto krāšņu absolūtais vairums ir ar ārdiem.

Nevaru pārāk lielīties, bet kurināt visāda veida krāsnis un krāsniņas ir sanācis diezgan daudz (kādus trejus desmitus). Ari pašlaik vēl trijos caurumos ir jāstūķē iekšā malka, jāvaktē kad piemest, jārušina, lai var aiztaisīt ciet šīberi. Tāpēc tagad ari domāju par leišu ilgdegšanas katla iegādi. No saviem novērojumiem, kurinot krāsni bez ārdiem(ari agrāk Rīgas jugendā vecās, lielās podiņkrāsnis), varu teikt, ka supermodelis parastai krāsns kurtuvei būtu tāds, kur iekurinot būtu iespēja padot gaisu ari caur ārdiem, kurinot - tikai virsējo. Galvenais, lai pabeidzot kurināt, to varētu izdarīt max strauji - savelkot ogles uz ārdiem un gaisu dodot tik caur apakšu. Kamēr parastā krāsnī (bez ārdiem) tiek vaļā no tvana gāzes jau liels daudz siltuma ir izsvilpis pa skursteni laukā. Viens nelaiķa podnieks bij uzriktējis tādu variantu ar lieliem, plakaniem čuguna ārdiem, kam nelieli, gareni caurumi (laikam no padlaiku katlumājām). Ļoti man patika īsais laiks, kurā varēja izbeigt kurināšanu, un noteikti ari siltuma daudzums, kas tika saglabāts velti nevēdinot cukas. Kurināšanas beigās krāsns dūmejas ir uzkarsušas max karstas, tapēc katra lieka minūte līdz šībera aizvēršanai iznes laukā lielu siltuma daudz.
Vēl mani interesē vai ir kāds redzējis krāsns kurtuvi, kas līdzinātos Jotul tautas krāsns uzbūvei. Pieļauju domu, ka degot malkai noslēgtā telpā, kam izeja uz dūmejām ir priekšpusē, kur tiek padots ari gaiss, notiktu daudz kvalitatīvāka kurināmā sadegšana, jo aukstais ieejošais gaiss virzītos uz augšu tik tikdaudz, cik savienotos ar nesadegušajām dūmgāzēm. Pārējais vēsais gaiss virzītos pa leju uz kurināmā pusi un noteiktu degšanas ātrumu, jo daļa, jau kā otrreizējais gaiss, būtu oksidējusi tās dūmgāzes. Vienīgās šaubas ir par šamota ķieģeļu izturību šādā temp, jo kurināšanas gaitā tā kurtuves velve būtu balta nokarsusi.
Vēl varbūt kāds ir dabā redzējis uzkrāmētu šo: http: [stove.ru] ?

Jotulenes principu nezinu, bet Ceronis Asaris propagandē, ka gāzģenerācija (it kā tas pats process, tikai sadalīts 2 etapos) dodot ievērojamu lietderību. Kādas Ceroņa pečkas īpašnieks stāstīja, cik pārsteigts bijis par līdz rozā krāsai uzkarsētu šamotu.
Tā no stove.ru domāta "krievu" (maizes cepamā) krāsns un tie dūmi izplūst dūmtverī virs mutes? Kautkāda maza tā mute...

Paldies! Paskatīšos. Vajag tieši tādu izmēru, kā visām padomju krāsnīm Rīgā. Ideāls.To stikliņu vajag tikai mazam fīlingam, un jo mazāks jo drošāk, ka nesasprāgs.
Paskatieties guglē "brick stove". Kas tie par Masonry ? Tur tā kā par reģenerāciju runa?
Man ir viena krāsns bez ārdiem un bez pelnu telpas apakšā. Nu baigi riebīgi. Drausmīgi kaitinoši. Iekurināt grūti. Šīberi nevar aizvērt, jo neizdeguši sprunguļi.
to khe
Es visas savas ilgdegšanas kastes metīšu ārā un krāmēšu kārtīgu ātrdegšanas krāsni. Tikai ar reģenarātoru, lai kurtuvē ieplūst jau 400 Co karsts gaiss. Bet neredzu nekādu jēgu nelietot ārdus. Tas ir vēsturiski atsijāts ģeniāls pelnu atdalīšanas paņēmiens. Pelni neļauj pēdējiem sprunguļiem piekļūt gaisam, un tādēļ jātur vairākas h vaļā šīberi, kas lietderības koeficientu samazina par 50%. Lūdzu argumentējiet sīkāk to bezārdu ideju. Varbūt es kautko nesaprotu?