Tas ir tādā gad , ja izvēlēta par daudz jaudīga kamīnkrāsns. Samazint gaisa padevi šādos gadījumos mierīgi krāsns izdala tikdaudz siltuma, lai tas tiktu patērēts. Jāliek tāda krāsns, lai pie āra temp +10 varētu pietiekoši nosmacēt, nepārvēršot degšanu kūpēšanā. Un 200l ūdeni ar tādu mazjaudas krāsniņu nemaz naevar tk ātri uzkarsēt uz tiem 80oC. Es jau te nenoliedzu nedaudz lielāka aķa uzstādīšanas lietderību, bet cilvēks negrib izvērsties ar tādām bundžām. Un sapratu, ka salmu māja varētu būt ar labu siltumpretestību, tapēc ar lielām jaudām tur nav ko izvērsties. Siltā grīda, kas veidota piem no riģipša, uzsilst diezgan ātri un sāk sildīt telpas.

Silto grīdu paredzēts veidot no betona, tā kā tas pienākas, lai būtu nopietnāka siltummasa, ar kuru variēt.

Piebilde, ka gribēsies svētku laikā "pazīmēties" ar kamīna liesmu - man nav aktuāla. Ikdienā mansardu kurinu ar Jotulu, esmu jau atskatījies uz šo lietu. Taču - kā jau Khe minēja (un arī pats ieteicos par šādu variantu), tad 200l kombinētais boileris šādām "mazliet iekurināsim smukumam" gadījumam kā reiz varētu līdzēt. Plus, arī tas būtu kā buferis, lai nav tiešām ar ūdeni pagales jādzēš, kad sistēma jau līdz +90° uzsilusi.

Grīdā jāliek kaut kādi devēji, kas rāda, cik tā silta - kad grīdas virsma teju uzsilusi līdz vēlamajai, tad jāslāpē tā krāsns nost. To var darīt manuāli, bet gan jau arī automātika kaut kāda pieejama.

Ja manai 100m2 vienstāvu mājai ar šādu [www.xnet.lv] Skladova Tehnika it kā 14 kW (250m2) krāsni būtu par niknu, tad naudiski labs variants ir piemēram šāds [www.xnet.lv] ar 10 kW (190m2). Citus alternatīvus ražotājus cenu kategorijā 400-600 Ls īsti nav nācies redzēt.

Nu redz, ieteikumu tiešām daudz. Paldies! Tad nu atliek vien sameklēt kādu speciālistu, kas varētu to shēmu precīzi uzzīmēt pa sastāvdaļām, lai var satāmēt izmaksas.

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Kombinētais diez vai līdzēs, jo tas jau ar elektrību būs uzsilis uz 60 - 70. Aķim ari cita pieslēgšanas shēma un iespējama paštece. Kādu grīdu iesaku atstāt bez termoregulatora, citādi jāliek redukcijas cilpa , kas ļauj sūknim caur to grozīt ūdeni, ja visas grīdas ciet. Varbūt ir dārgāki sūkņi, kas paši saprot, ka nav plūsma un baipaso, jeb gaida. Pēc kautkādiem novec standartiem - 1kw uz 10m2. Tik dotie kw parasti atšķiras no esošajiem dzīvē:)

Pareizi, tiesa, ka kombinētais jau ar elektrību būs to ūdeni sasildījis, un nekādu lielo papildus siltumu tas nespēs sevī uzņemt.. Hmm, a tad tups jautājums - a kādas funkcijas tad tas vispār spēj piedāvāt?

Un par krāsns jaudām - nu tad jau 14 kW laikam būtu optimālāk, ar rezervīti.

Kombinētais boileris dod iespēju sildīt ūdeni ari ar apkuri, tikai tenu ieslēgšanos var izveidot dažādi. Atkarībā no tā, vai krāsns vispār kuras, vai ne, atkarībā no turpgaitas temp un vēl - apkures sezonā var vispār atslēgt.

Man tā malkas krāsns jauda nu nekad nav bijusi saprotama. Gāzes katlam skaidrs - cik gāzes m3 stundā laiž cauri, tik arī ir jauda, jo gāze sadeg konstanti. Bet malka? Ja es 5 kW krāsnī ielieku 5 pagales, vai 100 kW katlā ielieku tās pašas 5 pagales - jauda būs identiska! Ko krāsnij vispār nozīmē tie kW? Es to saprotu tā - cik malkas kilogrami (bet ne klēpji!) sadeg stundas laikā. Citam lielumam nav jēgas. Tātad - jo lielākas jaudas krāsns, jo vienkārši tai lielāka krāsns mute. Ja man uzreiz deg 5 vai 50 pagales - tur tad arī tā jaudas atšķirība. Vai man deg priede vai ozols - atkal pilnīgi atšķirīgi. Vai slapja vai sausa. Vai ar pilnu gaisa padevi, vai lēni nīkuļo? Tur ir tik daudz to mainīgo. 14kW droši vien domāts pilna krāsns mute ar pilnīgi sausu ozolu un pilna gaisa padeve. Vispār jau bez ūdens aķa izmantot malkas katlu ir interesants pasākums. Nu ja par aķi uzskata pašu betona grīdu - lai gan tur nekas nesanāks. Aķim (nu vai mūrētai ķieģeļu krāsnij) jau tā ideja tāda, ka tie tiek uzkarsēti līdz augstām temperatūrām. ja tu grīdu uzkarsēsi līdz 50 grādiem, telpās būs apmērsm 45 grādi, ja līdz 30, droši kādi 25-27. Resp. pati grīda nekāds siltuma akumulators nav, reiz jau te rēķinājām pēc betona siltumietilpības, ka tā maksimums 10 grādu grīdas akumulācija pat neatsver 1 tonnu normāla ūdens aķa, ko var uzkačigārīt līdz 85-90 grādiem. Arī krāsns ķieģeļi jau uzkarst - iekšpusē ap 200, ārpusē līdz 80-100 (varbūt pārspīlēts).

Tieši visu šo problēmu dēļ, es izvēlos mūrētu krāsni, un galvenais "luksiņš" varētu būt, ka kurtuve atrastos tajā telpā( pie priekšnama, lai nav jābrien istabām cauri), kur stāv veļasmašīna, boileris u.c. saimniecības lietas, lai dzīvojamā zonā neviena skaida un nekādi pelni un smakas neiekļūtu. Un siltums jau iet uz augšu, tā ka 2. stāvā neko nevajag.

Man ēkas projektam nav otrā stāva.

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Nepārzinu grīdu tehnoloģiju (cik biezi lej), tomēr nojaušu, ka tilpums un (termo)masa tur salasās ne pa jokam, diez vai mazāka par ķieģeļu čupas masu reiz ķieģeļu un istabas temperatūru starpība dalīts ar grīdas un istabas gaisa starpību.

Siltās grīdas uzlietā betona slāņa biezums ieteicams ap 8 līdz 10 centimetriem. Uz aptuvenu 100 m2 grīdas platību sanāk 8 kubikmetri ar betonu.

Ūdens, protams, ir savā ziņā ļoti efektīvs siltumakumulators, labi uzņem, labi atdod, tomēr betonam ir priekšrocība, ka tas savu siltumu atdod ļoti lēni. Tāpēc man arī iepatikās šī ideja.

Vienreiz vakarā uzsildi to grīdu tā normāli, un tad kādu laiku varētu būt tīri feini. Radiatori, šķiet, tādu ekstru nevar piedāvāt.

Turklāt vienreiz ar vienu būvinženieri rupji parēķinājām, ka labu radiatoru sistēma uz manu māju varētu izmaksāt pat vairāk nekā vienkārša silto grīdu sistēma bez ūūūber automatizācijām.