Itāļi liek marmoru, kas ir drusku siltāks arī vasarā, bet nodilums niecīgs kā vienam tā otram.

Un tad Tu uzticēsi dzīvību kautkādam zīmētājam, kurš iezīmēs drošības vārstu. Padomā ar galvu. Ja uzvārās liels ūdens daudzums, tad tam, ka tur kaut kas tek ārā vairs nav nozīmes, jo katlā ūdens tāpat paliek un pārvēršas pārkarsētā tvaikā ar kādu 30 Bar spiedienu. Tajā Jotul bildē rakstīts, ka ūdens 95 Co. Tur būs 200 un vairāk beigās. Decembrī jau TV rādīja kur n-tie līķi, kad katls uzsprādzis. Tikai brīva cirkulācija uz akumulatoru var to novērst. Tātad loģiski būtu, ja nekādu vārstu nebūtu, bet būtu elektrisks šā mazā loka aizvērējs, kurš atlec vaļā, kad pazūd spriegums.

kdvlp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un tad Tu uzticēsi dzīvību kautkādam
> zīmētājam, kurš iezīmēs drošības vārstu.
> Padomā ar galvu. Ja uzvārās liels ūdens
> daudzums, tad tam, ka tur kaut kas tek ārā vairs
> nav nozīmes, jo katlā ūdens tāpat paliek un
> pārvēršas pārkarsētā tvaikā ar kādu 30 Bar
> spiedienu. Tajā Jotul bildē rakstīts, ka ūdens
> 95 Co. Tur būs 200 un vairāk beigās. Decembrī
> jau TV rādīja kur n-tie līķi, kad katls
> uzsprādzis. Tikai brīva cirkulācija uz
> akumulatoru var to novērst. Tātad loģiski
> būtu, ja nekādu vārstu nebūtu, bet būtu
> elektrisks šā mazā loka aizvērējs, kurš
> atlec vaļā, kad pazūd spriegums.


Tu pats esi speciālists un strādā šajā jomā?
Ja nē un Tu vienalga zini par pārspiediena bīstamību, tad tam "kaut kādam zīmētājam", kurš ir jābūt cilvēkam AR pieredzi siltumtehnikas jomā, noteikti būs zināms par šāda veida risku. Un es jau jebkurā gadījumā iemestu te to uzzīmēto shēmu uz viedokļu izķidāšanu - tad jau problēmas tiktu izķertas vēl pat uz papīra. :)

Te nav runa ne par kādu kvantu fiziku, bet prastu santehniku, kuru jāsaprot pašam lietotājam un būvētājam. Es esmu lietotājs un izgatavotājs visam,, kas man vajadzīgs, jo neuzticos tieši speciālistiem. Speciālistiem vajag pelnīt un ja viņi piedāvās vienkāršu, pašsaprotamu konstrukciju, kuru pats vari saprast un salikt, ar primitīvu automātiku, tad viņi nomirs badā. Siltais ūdens iet uz augšu. Kādu tad shēmu tur var uzzīmēt, ja Tev tur uz augšu nekā nav? Tu gribi uz leju, bet uz leju ies tikai ar elektrību.

Nez, man par laimi tik "smagi" ar tiem speciālistiem visdažādākajās jomās nav gājis.. Labi cilvēki padomu un palīdzību nežēlo un līdz ar to kaut kā badā ne tuvu arī nemirst! Ok, atkal off-topics.

A kurā brīdī es esmu teicis, ka gribu siltās grīdas BEZ elektrības? Nesaprotu, kaut ko te cepās vislaik apkārt un nost no tēmas. Siltām grīdām vajag el.sūkni un punkts - kas tur tik šausmīgs. Ne es pirmais, ne pēdējais. Vajag parūpēties, lai sistēma neuzvārās? Ok, punkts! Jāparūpējas - arī te es ne pirmais ne pēdējais.

Mana situācija vienkārši ir gana netipiska ar to, ka vēlos izmantot kamīnkrāsni, nevis tipisku malkas katlu - i vsjo. Un arī tonnīgu SA īsti nav plānots likt. Nu vo - jestj situacija, nado profesionaļno rešiķ. Pats varu iebraukt daudz kamā, bet šādu lietu es labāk uzticu uzzīmēt/izveidot zinošam cilvēkam. Arī mājas karkasu man tomēr meistari būvēja, nevis autonomi pats (toties piedalījos visā procesā).

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Nu interesanti, kā to atrisināsi. Man arī vajag jaunu apkures sistēmu lauku mājai, jo vecā novecojusi. Reizi mēnesī pazūd bez brīdinājuma elektrība uz 10h, jo veči kautkurtur labo kādus zibens saspertus trafus. Kautkādus upšveidīgos jau kompim vajadzēs, kur nu vēl sūkņiem. Es arī gribētu kautvai siltas trubas apkārt gar grīdlīsti, bet tie elektrības pārrāvumi un tas, ka vajag SA, lai nav kā kočegāram jālēkā ap kurtuvi..... Pagaidām liela ķieģeļu krāsns liekas komfortablāks risinājums, jo var sabāzt un aizmirst uz 24 h. Kaimiņam gan ir speciāls kurtuves pagrabiņš, bet tur atkal var būt gruntsūdeņu problēmas, ja līst kā šovasar.

"Ūdens sver un ir šķidrs, nav pašsaturošs, līdz ar to viss, kas ir kvadrātisks, būs jātaisa ar mega-izturību."

Ja sistēma ir vaļēja, tad sienām jāiztur tikai ūd staba spiediens. Lielākā daļa metināto apkures katlu ir kantaini, ar lieliem, plakaniem sienu laukumiem, kas ik pa gabalam savienoti ar metāla stieņiem. Pie tam plakanam, liela laukuma aķim sienas jāsavelk tikai vienā dimensijā.

"Jāpiebilst ka 1x1x1m aķis nenozīmē ka tā izmēri arī būs 1x1x1 jo apkār tam kā minimums būs pamatīgs siltumizolators, nu tā kā termosam, domāju ka tie ir savi 20cm putuplasta."

Ar putuplastu vien nepietiks, bet 20cm ir krietni pārspīlēts. Esmu uztaisījis atvērtu plastmasas aķi, kam siltinājums ir 40mm cietā (jumta) akmensvate un tikai pēc tam - 100mm putiks, vēl 8mm OSB ārpusē. Atrodas pagrabtelpā un nav manāma temp paaugstināšanās tajā telpā. Tā ka iedomātais aķis atrastos dzīvojamās telpās, tad siltums ari paliktu mājā. Mans piemērs bija: 40mm+100+250mm(aķis)+40mm+100. Tas viss 2*2m. Vēl piem riģipša, vai apmetuma apdare, trīs termometru izvadi, viens atvērtā izplešanās trauka izvads (kurš var būt ari apvienots ar pašteces turpgaitu), viens ieejošais un viens izejošais pašteces pieslēgums, vēl siltinājumā apslēpti 2 izvadi uz cirk sist. Kautkā tā - aķis=siena.

Ja šādai sienai atstāj blakus neizolētu kambarīti un izolāciju liek tam apkārt, tad iznāk mūžīgi karstā somu pirts. Pa to pašu naudu.

A man bail aķi siltināt ar putuplastu, jo tas labi deg un vieta akumulatoram ir tieši blakus katlam. Ko lai es izdomāju? Varbūt nosiltināt ar vati plānu puķiku un pa virstu fibrolītu, kas pie reizes būtu ciets kā siena?

Es labāk izvēlētos riģipsi uz akmens vates. Tas fibrolīts jau nav nemaz tik ugunsdrošs. Riģipsi ari vieglak uzskrūvēt uz profiliem. Nez kā uzvestos fasādes vate ar apmetumu? Kā to nostiprināt uz aķa, jeb precīzāk uz 1. cietās vates kārtas?