Paskatoties līdzīgās shēmas kurās ir tiešām reaktīvās jaudas kompensējošie kondensatori: [cxem.net] redzams ka ir 8 mkF. Tātad mani ātrie rēķini nav tālu no patiesības. Un ja ir shēmā kondensators 0.047mkF (kuru daudzi sauc par jaudas kopensējošiem!!!), tad to lielums ir tik mazs ka jaudas kompensācijas nav! (ir tas ielikts tai vietā, bet tā nomināls ir stipri par mazu!).

es nezinu no kurienes Tu izdomaji, ka tur ir 0.047mkF, es tadu lielumi vispar nenosaucu un tavi aprekini ari rada, ka jabut leilaka. +kolegis no psrs paaudzes ari mineja lielaku vienibu. es 1dien ofisa paskatisos cik F ir, jo man darba ari ir 4x18W gaismekli ar elektromagnetisko balastu.
bet ta ari Tu neatbildeji uz jaut, vai atsledzot vienu pari, ietekmejas cos?

"Tā kā reālā shēma nav zināma, mēģināju tuvināti izrēķināt kas un kā":
nu Tu vari pieņemt leilumus. shema sastav no 2 balastiem un 4 lampaam. gluzi ka taja RVT lab. darbu apraksta. gan jau, ir kaut kadas normas, kuras razotajiem ir jaiaeklaujas.. un 0,4 cos uz lampam diezv ai ir ppielaujams. tas varetu but kompaltajas spuldzes, bet ne jau sadas, kur vieta atlauj ielikt kompensejosos elementus.

ludzu, apskati so:
[technen.ru]Страница-14.html

1. lpp, 3. shema:
balastam uz 2x18W spuldzi Ck vertiba ir 45mF nevis pF, ka minejat.

attiecigi, iedomajies, iz gaismeklis ar 2 balastiem (tadam shema) viens lampu paris deg, otras nedeg, jo lampa izskruveta.

saite: [bit.ly]

Reaktīvās jaudas cēlonis būs gan jāmeklē kur citur. nevis kapacitātēs kas ir ļoti mazas. Kaut arī divas lampas tiek atslēgtas tad tā pat reāli nepalienās reaktīvā jauda jo balasts jau paliek tas pats attiecībā pret kapacitāti. Un kāds ir lampas kopējais cosinus, tad tas daudz nemainīsies.
Tad vēl atliek jautājums vai nav veci un neefektīvi elektromotori ar zemu lietderības koeficientu. Visādas saldēšanas iekārtas, vai kas tamlīdzīgs jo tie drīzāk pazemina cosinusu.

Ir variants divu lampu shēmai ar vienu starteri. Tajā ir 0.047mkF. Vai es teicu ka Jūs minējāt? Ja atslēdz vienu pāri lampu un caur droseli ceiet strāva, bet paliek kompensācijas kondensators, tad kopainā lampa kļūst kapacitatīvi reaktīva un ja būs elektroniskais skaitītājs, tas skaitīs jaudu.

ar kapacitāti tiek kompensēta reaktīvā jauda un var tikai pārkompensēt un dabūt cosinusu virs 1 kas ar ir slikti, bet te gāja runa par cosinusu kas ir tikai 0,5 tad nu meklējam vainīgo induktivitāti, kas šo cosīnusu ir tā iesapidojusi.

Kādam lenķim kosinuss ir lielāks par 1? Vai kāds zin atbildi...

Ne jau par leņķi iet runa. bet par pārkompensēšanu. Takā ar tiem dažiem lai cik viņu būtu kondensatoriem tas fiziski nav iespējams izdarīt.

Rets saka: "...dabūt cosinusu virs 1 kas ar ir slikti...!" tāpēc arī jautāju. (Kosinuss ir no lenķa, ko veido strāvas vektors pret sprieguma vektoru maiņstrāvas ķēdēs..Jums zināšanai). Aktīvās jaudas gadījumā tie (vektori) savstarpēji veido nulle grādu. Bet jāsaka ka reaktīvā jauda var būt induktīva vai kapacitatīva. Ja induktīva, ar kapacitāti to cenšās samazināt līdz tīri aktīvai. Bet ja kompensējošā kapacitāte ir par lielu, tā kļūst kapacitatīvi reaktīva...un nonāka atkal reaktīvās jaudas zonā, par ko maksājam. Lai labāk saprastu, kapacitatīvā slodzē strāva pēc laika aiziet priekšā spriegumam, induktīvās slodzes gadījumā, atpaliek. Bet cos(fi) var būt vienāds kā kapacitatīvās, tā induktīvās slodzes gadījumā. Izgudrotājiem, ja tiešām šī problēma būs aktuāla elektronisko skaitītāju pielietošanas rezultātā, būs ko darīt: vajadzēs automātisko reaktīvās jaudas kompensatoru, kas mēra reaktīvās jaudas komponenti un automātiski pieslēdz attiecīgo kompensējošo elementu. Principā realizējams aparātiņš.... Vai arī katrai slodzei jāpieslēdz ārējs kompensators. Laikam jau ražotāji par to nedomā, jo tas sadārdzina iekārtas.( To pierāda arī dienas gaismu spuldžu dažādās shēmas, kurās var arī nebūt kompensējošo elementu (dārgāk!).