Ja skaitītāja vietā aiz kura ir atkārtotais zemējums iebāztu noplūdnieku, tas nostrādātu visu laiku!!!! Ar nostrādātu jāsaprot, ka tas atslēgtos uzreiz pēc ikviena patērētāja ieslēgšanas. Noplūdznieku var uzstādīt tikai aiz pēdējā atkārtotā zemējuma. Kēdei aiz noplūdnieka jābūt noslēgtai tikai un vienīgi caur noplūdnieku - visos itos gadījumos tas uzskatīs, ka ir noplūde un slēgsies arā.
Runājot par skaitītāju - cauri tam plūst tikai fāzes. Neitrāle ir pievienota tikai tāpēc, lai tiktu nobarota sprieguma spole. Ja esat pamanījuši, tad pienākošā un atejošā neitrāle tiek pievienota skaitītājam pie vienas un tās pašas kopnes.
Tāpēc atkārtotā zemējuma esamība vai neesamība aiz skaitītāja neietekmē tā rādījumu.
Tāpat ņemot fāzes no skaitītāja, bet neitrāli pa sazinkādiem aplinkus ceļiem, nevis no skaitītāja, tas turpinās griezties un korekti uzskaitīs patērētās kWh.

Diivaini, ka visi par to Cu kabeli uzvilkusjies. Es ieliktu AXMK 4x16, savaam vajadziibaam to dabuutu par 0,50Ls/m. Domaaju, ka vienus gadus 80 manam alumiinija ievadam nekas nedraudeetu, baidos, ka pat ilgaak :). Nesaprotu kaada jeega te peerties ar kaut kaadu vadiitspeeju :).

10mm cu atbilst 16mm al, ņemot vērā izmaksas al protams ir izdevīgāks. šķērsgriezumi zem 6mm cu un 10mm al vispār nav apskatāmi pievadkabelim ar šādu metrāžu. Ieteiktu ņemt 5.dzīslu savas pēcpuses drošības dēļ /piem. izredzes dabūt pa nagiem no nesazemētas plīts vai veļasmašīnas/

Ja lieto Al kabeli, jāņem vērā ka: tā lielais diametrs slikti padodās locīšanai un ir kopā izolāciju neestētiski resns. Tā kā dzīslas ir resnas, tām vajag liela diametra klemmes , savienošanas elementus, pieslēguma punktus, kastes kur to visu savienot. Un: pagājušos laikos, kad Al vadi bija populāri, klemmes bija cinkotās, no tērauda un galvaniskais pāris neveidojās. Arī ar varu caur tērauda klemmēm nekas slikts nenotika, jo veidojās elektropotenciāla maiga pāreja. Tagad veikalos pamatā nespeciālistiem un arī speciālistiem piedāvā tikai ( reti arī cita materiāla!) misiņa klemmes - savienotājblokus. Un ar tiem jau alumīnijs mitrā vidē jau intensīvi reaģē: korodē, veido oksīdus, veido sliktu savienojumu, reakcijas produkts ir alumīnija oksīds, vai kautkas tamlīdzīgs, kas ir daļēji arī vadītājs...

nezināju gan,ka alumīnijs reaģē ar misiņu. no kurienes tāda informācija? un kāda ir ķīmiskā formula??

Satin vara un alumīnija vadus mitrā telpā un drīz vien pārliecināsies, ka gaisma raustās. Šodienas pretkorozijas pastas gan to atrisina manuprāt uz gadiem 10 vismaz.

Misiņš ir vara-cinku un dažādu citu metālu sakausējums. Izsmeļoši par saderību ir te: [qrx.narod.ru] un te: [t22.nm.ru]

misiņā bez vara un cinka var būt arī alumīnijs,tad kāpec viņi tur savā starpā nereaģē?

"Misiņā bez vara un cinka var būt arī alumīnijs,tad kāpec viņi tur savā starpā nereaģē?" Tāpēc ka starpā nav ūdens! Ūdens ir jonu pārnešanas vide. spējs kas jonus un elektronus pārvieto ir elektropotenciālu starpība. Jo tā lielāka, jo vairāk elektronu un jonu tiek pārvietots. Tā rezultātā notiek korozija, ko šajā gadījumā sauc par elektrokoroziju. Sausā vidē nekas nekorodē. Bet tādi apstākļi ir praktiski neiespējami, jo gaisā vienmēr ir mitrums. Protams tādā gadījumā process būs lēnāks.

tādā gadījumā ar kādiem paņēmieniem var savienot alumīnija un vara kabeļus,kuri atrodas ārpusē?