"trenēšana" noteikti paredz kautkādas strāvas laišanu caur zemējumu. Ja maiņstrāvas, tad vienkārši, bet, ja līdzstrāvas, acīmredzot kautkur jāierok kāds pagaidu izlietojamais materiāls līdzīgi magnija elektrodam boilerī. Tomēr, iedzenot gana dziļi gruntsūdenī, nevajadzētu tak būt daudz skābeklim, kas oksidē zemējumu? Gan jau ir jēga pievienot zemējumam arī dzelzbetona konstrukcijas ar metinātu (nevis tītu) armatūru.

Diez pie dziļurbuma rores var likt to zemējumu klāt? Itkā būtu diezgan dziļi iezemēts :)

Par dažādiem zemējumu kontūru veidiem šis tas ir šeit (tur gan ar uzsvaru uz zibens aizsardzību, bet tomēr)
www.slo.lv/uploads/PDF/SLO.Zibensaizsardziba.Zemejums.pdf

Zemējuma stieņus varēja nopirkt Jaudā (ap 5 Ls par 2 m stieni), ir arī elektrika.lv (pacmit lati par 2x1.5m) un volt.lv. Arī slo.lv katalogos bija.

Lai kādu zemējumu jūs uztaisītu, tas obligāti mājas galvenajā sadalē ir jāsavieno ar nulles vadu. Faktiski jūsu mājas kontūrs sanāk tā sauktā atkārtotā Latvenergo zemējuma pēdejais posms. Atšķirība ir tikai ar to, ka Latvenergo taisa daudz zemējumus gandrīz katrā stabā bet atsevisķa zemējuma pretestība ir kāda nu sanāk. Vismaz tā drātiņa, kura iesprausta zemē blakus jaunajām uzskaites kastēm, zemus omus nedod. Cita lieta, ka Latvenergo pēc tā arī netiecas. Viņi mēra visas līnijas zemējuma pretestību un tad viss ir štokos. Savukārt paša mājas zemējums ir ar mazu pretestību un kalpo kā aizsardība, ja nu Latvenergo noliet kas greizi. Tātad, zemējuma kontūrs obligāti jāsavieno ar nullesvadu, bet tālāk pa māju velk atsecišķu zaļdzelteno vadu, kuru gan vairāk nevienā vietā nedrīkst savienot ar nullesvadu. Eh jau kuro reizi šo elementāro lietu skaidroju.

Jā, laikam pat Latvenergo neiebilst pret atkārtotu zemējumu aiz skaitītāja. Tomēr "tīrāks" man šķiet variants bez tā, tiesa, tad jāliek pārsprieguma aizsargi arī starp zemi un nulli, un tādi maksā vairāk par tiem, kas starp nulli un fāzēm.