Njāā, ja tā padomā, tad sanāk kad atmaksāsties projekts īsti pat nevar. pārāk daudz varbūtības, kas atkarīgas no laika apstākļiem! Un sanāk, kad viņu visvairāk vajag, tad tās saules enerģijas nava!!! :(
Mana jau galvenā doma bija atbalsts un ekonomija apkurei, jo siltais ūdens man apēd nevāirāk kā 10m3 mēnesī kas ir pie 4 Lati un lai ieekonometu 2 latus no tiem četriem, likt pa 2000LVL sistēmu tomēr neatmaksājas. Vai ne tā?

Jāpagaida kad šīs tehnoloģijas attīstīsies vairāk, kļūs tiešam efektīgākas un lētākas.

Vai tad kritušos kokus drīkst vākt ? Kaut ko pa ausu galam dzirdēju ka esot bargi sodi ! Var sanākt vairāk kā 200 naudiņas .
Runājot par saules kolektoriem, uzskatu ka izdevīgs ir vai nu tas saucamais lauku variants- melna muca, vai tik cik pats spēj no lētiem materiāliem sameistarot primitīvu kolektoru . Kaut ko privātmājā vajag, jo ar elektrību sildīt tikko no akas nākušu aukstu ūdeni laikā kad ārā ir pāri 20 grādiem silts ... pārāk zaļi tas nav :)

Man VAS Rīgas meži sākas burtiski 10m no namdurvīm, tāpēc arī interesējos - kritušos nedrīkst aiztikt!!! Es gan tos, kas rokas stiepiena attālumā un ir nogāzušies pamanos ar rokas zāģi sagarināt un atvest mājās. Likums saka, ka zogu, sirdsapziņa tomēr, ka nezogu vis...
Par sauli runājot - tā kā tagad esmu priecīgs SS lietotājs, aparātā redzu, ka pēdējā mēnesī siltajam ūdenim esam iztērējuši 217 kWh enerģijas (4 cilvēki), jeb 217/30=7.2 kWh diennaktī. Tātad, ja Jūlijā saulainā dienā nokrīt 6 kWh/m2 diennaktī, tad man vajadzētu apmēram 1m2 saules paneļu. Bet, tas ir jūlijā un pilnīgi saulainā dienā. Ja saule spīd tikai katru otro dienu, tad jau vajag 2m2 paneļu, katru ceturto - 4m2 paneļu. Un tas ir tikai siltajam ūdenim. Un ne jau katrs mēnesis ir kā Jūlijs. Pec datiem sanāk, ka Latvijā pilnīgi 100% saulainas dienas ir ap 30 gadā. Izmantojamās saules stundas Rīgas rajonā - ap 1800/gadā. Tad nu rēķinam paši, kas ir un kas nav izdevīgi. Skaidrs ir viens - ūdenim vasarā tā štelle der, apkurei - pilnīgi un galīgi nē. No ekonomijas viedokļa, ja es siltajam ūdenim tērēju rupji rēķinot 20Ls/mēnesī kurinot 100% ar elektrību, tad uz ūdeni man tas pasākums atmaksāsies 3000/20=150 mēnešos jeb 12.5 gados. Ja rēķinam, ka droši vien labākajā gadījumā 6 mēneši gadā būs saule, tad atmaksāšanās ilgums sanāk jau 25 gadi. Un tas ir pie nosacījuma, ka nekas nekad nesaplīst un nauda nav jāiegulda. Tie ir tādi pavisam rupji un neprecīzi rēķini. Kad KPFI ietvaros par sauli painteresējos, man tie veči pateica - pēc mūsu cipariem tev tas pasākums atmaksāsies 88 gados. Ar to viss bija izteikts.

Vai nav tā kā pa daudz kwh izlietots , sagatavojot silto ūdeni ar SS ? Ar elektrību sildot, ziemā 4 cilvēkiem aiziet 150-180 kwh. Situmsūkņa patērētie kwh būtu jāreizna ar 4, sanāk gandrīz vai 900 . Varbūt ar SS sildīt ūdeni nav nemaz tik ekonomiski ?

Es jau nerakstu, ka elektrības patēriņš ir 217 kWh mēnesī, bet gan saražotais siltums ar siltumsūkni siltajam ūdenim. Uz ūdeni man COP ir apaļi 3, tas ir pie ūdens temperatūras 50 grādi un no zemes tagad nāk 13-14. Elektrība ir norīta attiecīgi 3x mazāk kilovatstundās.

aaaa
gan jau tās 217 kwh nav tikai par silto ūdeni. ja ss ir atstāts automātiskā režīmā, tad šis arī piesilda māju vēsākās naktīs. galu galā dažādi cilvēki dažādi tērē ūdeni.
es par jūliju pavisam notērēju 300 kwh. jaunā paaudze tiek regulāri vannota un apmazgāta, ūdens aiziet daudz, bet ja parēķina visus pārējos regulāros patērētājus, tad es siltajam ūdenim vairāk par 100 kwh nevaru piesiet.
intereses pēc būs pāpaskata ss stundu uzskaite mēneša garumā. sen nav darīts.

aigarello
kāpēc jāreizina ar 4?

Biju sapratis ka SS patērē 217, un 4 varētu būt COP . Nu tagad pēc paskaidrojumiem ir skaidrāks . COP 3 arī ir ļoooti labi .
Kur var redzēt saražoto siltumu ? ir uzlikts papildus siltuma skaitītājs, vai SS ir paredzēts to redzēt ?

Man pašā SS var apskatīties cik ir saražots siltums atsevišķi ūdenim un atsevišķi apkurei, plus var apskatīties, cik ir patērēta elektrība atsevišķi ūdenim un atsevišķi apkurei. Elektrības skaitītājs pašā SS, savukārt, ņem vērā arī cirkulācijas sūkņu patērēto štromi. Jaunajiem modeļiem vēl nekas - tur visur stāv elektroniski vadāmie ekonomiskie suknīši, bet vecākiem modeļiem mode bija likt milzīgi garas cilpas un monstrālus 0.5kW elektromotorus uz zemes kontūra cirkulāciju, tur arī viss tas COPs aizgāja podā.
Starp citu, ja silto ūdeni tur pie 45 grādiem, tad COPs drastiski aug, salīdzinājumā ar 50, bet es, salasījies par legionellām, sabijos un uzliku augstāk.

Ar leģionellām tiešām nevajag jokot. Siltais ūdens būtu jātur vismaz 50 grādu. Nu, netā pilna pasaule ar šo tēmu, nebūtu vērts te pārrakstīt.

Atmaksāšanās laiks saules kolektoriem saistīts ar apkures veidu. Ja salīdzinām ar ērtu SS vai gāzes apkuri tad ir viens termiņš, ja salīdzinām ar malkas apkuri tad pavisam cits. Bet tad jāpierēķina malkas savākšana, uzglabāšana. Un vēl kurinātāja alga. Nekas jau lētāks par malku pie mums nav iespējams, bet kādam jāstrādā...
Viss sāls slēpjas tajā pasākumā, kurš saucas - taupīt. Pēc pieredzes varu teikt, ka kondensācijas gāzes katli pārsvarā nav regulēti, jo ir uzstādīti laika posmā, kad gāze bija lēta un turpina svilināt ar lielām temperatūrām. Tāpat par SS, puse lietotāju ir apmierināti, otra puse, kuriem uzstādīja iekārtas trakajā būvniecības steigā, ziemas spelgonī guļ pirmajā stāvā uz siltās grīdas, nespējot piekurināt lielās mājas platības vairāk par 18 grādiem un maksā pārāk lielas naudiņas par elektrību.
Saules kolektors visefektīgāk strādā to apvienojot ar apkures sistēmu, kura prot patērēt daudz zemās temperatūras. Jau no februāra vidus , pat pie mīnus 20, no mūsu plakanajiem saules kolektoriem, saulainā laikā nāk +30 līdz +35 karsts šķidrums. Jau 1. martā bija +45 grādi. Tādas temperatūras varam izmantot gan ūdens priekšpiesildei gan apkures atbalstam. Gāzes apkures variantā slēdzam caur akumulācijas tvertni atgaitā, ja ir mājā izmanto zemās temperatūras.
Daudziem SS lietotājiem pa šiem gadiem virs ieraktajām kontūrām ir salapojuši koki un saule vairs nespēj sasildīt zemi. To visu laiku saldē SS. Saules kolektori tiek izmantoti lai rudens/pavasara periodā piesildītu ārējo ienākošo kontūru caur akumulācijas tvertnēm. Katrs grāds palielina COP. Tādas sistēmas esam uzsrādījuši jau 1,5 gadus Zemgales mālainajā augsnēs, elektrības samazinājums 35%.