Aicinu kolektoru apspriešanu pārcelt zem attiecīgā virsraksta, lai tā neietu garām konkrētās tēmas interesentiem.

rolex Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tomēr izskatās , ka laikam skatīšos saules
> kolektoru virzienā nevis saules baterijas.
> Respektīvi man tā visa padarīšana vajadzīga
> lai pazeminātu apkures izmaksas' ko man apgādā
> 8kw zemes siltumsūknis uz 150m2 apsildāmo
> platību + silda ūdeni.
.............................................................
Kā savdabīgs papildinājums tieši zemes siltumsūkņu apgreidošanai dzirdēts saulessūknis ar saviem algoritmiem pie T400 vakuumnieka. Galvenā fīča liekas tajā, ka šis salīdzinājumā ar parasto ūdens kolektoru, spēj dot izmantojamu pienesumu sistēmai arī zemās temperatūrās, pārslēdzoties uz zemes kontūra piesildīšanu un COP palielināšanu kopumā. Bet, nu vispirms obligāta matemātika.

..................................................
Posted by: Jānis Zomerfelds (85.10.211.---)
Datums: 16.03.2016 12:00

rolex

Ja pareizi saprotu, tad tas ir zeme-ūdens siltumsūknis. Ir iespēja reģenerēt ziemā zemes kontūru, ja tas sāk sasalt. Ir iespēja celt no zemes nākošo glikola temperatūru, te jāskatās siltumsūkņa tehniskie dati līdz cik drīkst to darīt. Ja sāks intensīvi saules spīdēt, tad pa tiešo var sildīt ūdeni un celt apkures atpakaļ gaitu. Izmantot var tikai plakanos kolektorus. Kondensāta problēma kolektoros labāk risinās ar vakuumu, bet ziemā, ja labi neuzspīd ir problēmas ar atkušanu. Sasalušai zemei der arī tādi, jo apkārtējā vides temperatūra būs tik un tā augstāka nekā zemē.
Matemātika gandrīz neiespējama ziemā, jo pārāk daudz pieņēmumu, bet vasarā viss vienkārši. Ap 50l akumulacijas tvertne uz katru m2 kolektora. Tad jāskatās, kā to vasarā arī lietderīgi izmantot, lai pārāk daudz lieki netērētos.
.................................................
Posted by: rolex (85.10.211.---)
Datums: 16.03.2016 20:43

Jānis Zomerfelds
Ja pareizi saprotu, tad tas ir zeme-ūdens siltumsūknis. Ir iespēja reģenerēt ziemā zemes kontūru, ja tas sāk sasalt
--------------
tieši tā, zemes siltumsūknis.
Vēl par tiem vakuuma paneļiem, ir daži faktori kas mulsina- īsti nav pārliecības un neticas ka vakuums tur var noturēties gadiem ilgi, vismazākā mikroplaisa korpusā un spiediens tur paliks pozitīvs, pagaidām vēl neesmu pētījis kādas garantijas dod ražotāji/ izplatītāji , bet tas tā no pieredzes darba lietās sakaroties ar dažādām vakuuma iekārtām.
Vēl tāds jautājums ,ja vasarā teiksim nav patēriņa saulainās dienās , tad kur likt to saražoto karsto ūdeni lai tur viss neiztvaiko caur drošības vārstu ? vai tad ir nepieciešama kādi speciāli dzesētēji (baseins,zemes kontūrs u.c) kur novadīt dzesēšanai glikolu vai karsto ūdeni ? vai arī pietiek ar to ka sistēmu vienkārši izslēdz , respektīvi apstādina cirkulācijas sūkni/sūkņus. Saprotu ka akumulācijas tvertne kalpo tikai kā saražotā siltuma tvertne, bet ne dzesētājs. Ja varat atbildēt , tad lūdzu.
......................................
Posted by: Vilnis_Radio (85.10.211.---)
Datums: 16.03.2016 21:19

Vakumnieki kaut kādu iemeslu dēļ nerekomendējas - man skaidroja neatceros ideju (bet šķiet saistībā ar mūsu klimatu un ziemu un sniegu/ledu), bet izklausījās pārliecinoši. To teica man kādi 3 kolektornieki, kuri teorētiski var arī tos vakumniekus piedāvāt, ja klients uzstāj.
Bet ar kolektoriem arī tā pati bēda par atmaksu. Pats kolektors vēl kaut kā cenas ziņā, bet nu arī par lētu to nevar nosaukt - bet lūk montāža un apsaiste jau aiziet ohoho. Un apsaiste tur ir tikpat sarežģīta kā apkures katlam tikai tie lori ir dārgāki, jo solar :). Es ilgi pētīju un grozīju galvu, bet nu nekas man nesanāca ar pievilcību. Un atkal tā pati problēma kas visam - saulainā laikā enerģija atliektiem galiem, bet pavasaros un rudeņos ir par īsu. Vajag piesildīt papildus un piesildīt vajag regulāri, jo ir problēmas ar augstajām temperatūrām, ja jautājums ir par silto ūdeni. Arī ir tā smagā problēma ar balansu - gribas jau pavasarī kaut kādu atbalstu vērā ņemamu, bet vasarā ir pārprodukcija un tas siltums ir vēl nelikvīdāks par elektrību. Otrā štelle, ka apsaistē nav vadi kā panelim, bet visādas kustīgas lietas arī un šķidrums - tam ir jāseko līdz un kaut kas var noiet greizi.
.............................................
Posted by: Vilnis_Radio (85.10.211.---)
Datums: 16.03.2016 21:24

Ja man atmiņa neviļ, tad cena elektrosistēmai un kolektoram pie līdzīga apmēra kw ir ļoti līdzīgas, tikai abiem ir problēmas - elektro nav izdevīgi pret laukumu siltuma iegūšanai, kolektoriem savukārt supermīnuss ir neelastība jaudā. Koks ar diviem galiem.
.........................................................
Posted by: rolex (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 01:44

Vinis_Radio
Bet ar kolektoriem arī tā pati bēda par atmaksu. Pats kolektors vēl kaut kā cenas ziņā, bet nu arī par lētu to nevar nosaukt - bet lūk montāža un apsaiste jau aiziet ohoho
-----------------
Bet tomēr ar kolektoriem tu vari savu saražoto pārpalikumu ,siltumu, akumulēt savā akumulācijas tvertnē . Ar baterijām , vismaz manā gadījumā, nav variantu ka es visu elektrību patērēšu uzreiz nenododot STīklam un glabāt baterijās sanāk vēl dārgāk.
.....................................
Posted by: SerViss (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 03:02

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vakumnieki kaut kādu iemeslu dēļ
> nerekomendējas - man skaidroja neatceros ideju
> (bet šķiet saistībā ar mūsu klimatu un ziemu
> un sniegu/ledu), bet izklausījās pārliecinoši.
..........................................
Par vakuumniekiem no apaļajām stikla caurulēm dzirdēts, ka tās saplēš ledus, kad sasalst atkušņa laikā starp tām lejupsaslīdējušais sniegs.
Savukārt plakano vakuumnieku problēma esot sniega nenoslīdēšana (jeb daudz vēlāka noslīdēšana) no paneļa, jo vakuums neveido siltumnīcas efektu un nesilda virskārtu no iekšpuses.
.................................................................
Posted by: rolex (85.10.211.---)
Datums: 16.03.2016 20:43
................................
Vēl par tiem vakuuma paneļiem, ir daži faktori kas mulsina- īsti nav pārliecības un neticas ka vakuums tur var noturēties gadiem ilgi, vismazākā mikroplaisa korpusā un spiediens tur paliks pozitīvs, pagaidām vēl neesmu pētījis kādas garantijas dod ražotāji/ izplatītāji , bet tas tā no pieredzes darba lietās sakaroties ar dažādām vakuuma iekārtām.
Vēl tāds jautājums ,ja vasarā teiksim nav patēriņa saulainās dienās , tad kur likt to saražoto karsto ūdeni lai tur viss neiztvaiko caur drošības vārstu ? vai tad ir nepieciešama kādi speciāli dzesētēji (baseins,zemes kontūrs u.c) kur novadīt dzesēšanai glikolu vai karsto ūdeni ? vai arī pietiek ar to ka sistēmu vienkārši izslēdz , respektīvi apstādina cirkulācijas sūkni/sūkņus. Saprotu ka akumulācijas tvertne kalpo tikai kā saražotā siltuma tvertne, bet ne dzesētājs. Ja varat atbildēt , tad lūdzu.
................................
Te pāris gadus veca info.
[www.youtube.com]
............................................
Posted by: Vilnis_Radio (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 09:23

Tā akumulācijas tvertne vasarā neko daudz nedod. Teorētiski ar akumulācijas tvertni var priekšsildīt ūdeni, bet arī nav tā čiks un vienkārši. Lai normāli sistēma strādātu ir jāveic inteliģentā stratifikācija. No sākuma kolektoram ir jāliek pilnīgi visu siltumu padot tikai uz ūdens sildīšanu, tad kad teiksim viņš to ir izdarījis, tad jāpārslēdzas uz akumulāciju, vai uz akumulācijas apakšu. Lai to izdarītu protams ka ir jābūt adekvātam kontrolieriem, pēc tam ir jāseko kaut kādiem izpildmehānismiem - vai nu elektrovārsti vai sūkņi vai kas tamlīdzīgs, un visubeidzot akumācijai/boilerim ir jābūt ar specifiskiem izvadiem - nebūs tā vienkārši pieslēgt pie parastas akumulācijas tvertnes un boilera - tur ir jābūt gan siltummaiņiem atsevišķiem un izvadiem pareizajos augstumos. Īsāk sakot vārdos šķiet vienkārša loģika - sildi no sākuma šo un tad laid tur un pēc tam izņem no turienes un pārliec šeit - dzīvē tā ir sarežģīta apsaiste.
...........................................................
Posted by: Jānis Zomerfelds (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 10:50

rolex

Ja vakuums krīt, tad to atjaunot nav problēmas. Ja viss ir pareizi izdarīts, tad tam ir jāturas stabili. Ja ir bojājumi, tad protams jāskatās no kā un kāpēc.
Par patēriņu vasarā es jau teicu. Ir jāsalāgo reālais patēriņš ar uzstādāmo kolektoru daudzumu. Manis piedāvātais risinājums konstantam patēriņam ir karstā ūdens cirkulācija ar dvieļu žāvētāju un apkure vannas istabai. Daļu var novirzīt atpakaļ zemē. Bet Tavās interesēs tik un tā būs pēc iespējas mazāk tērēt, tātad uzstādīt mazu un optimālu sistēmu, nevis pārmērīgi lielu un nezināt kur likt siltumu. Kolektori bez problēmām iztur 200 grādus, glikols gan nav tik izturīgs. Protams ir visādi dzesētāji, bet tie arī maksā. Sistēmu izslēgt ir kategoriski aizliegts, jo viņa pati sevi kontrolē un iespēju robežās dzesē. Jo vairāk lieku uzstādīsi, jo lielākas problēmas. Kā jau teicu 1m2 kolektora vasarā bez emocijām uzsilda 50l ūdens.
Ko es ieteiktu neko nezinot par Tavu sistēmu. Skaties cik daudz ūdens tērē.
Piemērs. Patēriņš 200l dienā. Karstā ūdens tvertni ņem 300 - 400l. Parasti ņem lielāku, lai nodrošināt vakara un rīta cēlienu ar patēriņu. Pa dienu saule atkal uzsilda visu. Saule primāri saule silda šo. Blakus liek akumulācijas tvertni. Papildus karstā ūdens patēriņam liek kādus kolektorus apkures atbalstam. Šie kolektori uzsilda ūdeni un pēc tam siltumu novada uz akumulācijas tvertni. Atkarībā no temperatūrām tajā automātika slēdz visu, ko vien grib un kā slēgt. Apkures laikā, ja akumulācijas tvertne karsta, tad pa tiešo var apkuri slēgt uz turieni. Siltumsūknis nestrādā. Akumulācijas tvertnē temperatūras priekš apkures neder, izmanto tās, lai celtu zemes kontūra temperatūras. Pa vasaru ir uzsildīts ūdens un arī akumulācijas tvertne, bet vakarā mājnieki iet džakuzi, tad no tvertnes siltumu padot karstā ūdens sildīšanai. Siltumsūknis ieslēdzas tikai tad, kad vairs siltuma tvertnē nav. Tam visam vajag vārsti kas pārslēdz plūsmas un regulē temperatūras. No siltummaiņiem var izvairīties, ja visā sistēmā apkure un siltumsūknis ir viens šķidrums. Papildus vajag maksimāli 1 sūkni uzstādīt. Ja uzstāda saules kolektorus, tad viņu kontrolieri ir uz daudz ko spējīgi. Atkarībā no shēmas izvēlas kontrolieri.

Tā kā teorētiski un praktiski akumulācijas tvertne neko nesilda, bet silda viņā esošais šķidrums, tad spriedelējumus par inteliģento stratifikāciju lai raksta reklāmas bukletu lasītāji.
..........................................
Posted by: E (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 15:13

Kāds var pateikt cik maksā viens tāds saules kolektora panelis. Nu piemēram, TS300, TS400? Cik viņiem platība? 2m2?
Man kaut kā internetā neizdodas atrast pašreizējās cenas.

Man nevajag pilno sistēmu. Es esmu pašdarbnieks. Ieeju veikalā - nopērku un pats visu samontēju. Siltumsūknis un akumulators man ir. Caurules pats varu nopirkt un noizolēt. Termodevējus un relejus ar arduino māku vadīt.
.........................................................
Posted by: Vilnis_Radio (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 16:44

JZ - negribu pārmest, bet iepazīties ar terminu stratifikācija un tās nozīmi saules kolektora sistēmā un siltummaiņu izvietojumu vajadzētu gan.
Sistēmā ar akumulatoru izvairīties no sildelementiem??? Tu piedāvā piemēram 1500 - L uzpildīt ar nesēju kas paredzēts -30 grādiem???? Būsim reālisti. Praktiskā pieredze ir nepieciešama.
........................................................
Posted by: Vilnis_Radio (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 17:28

Dzīvē ir tā, ka saules kolektoru normāli var uzlikt, ja ir solārais boileris ar 2 čūskām un elektrotenu un iespējams akumulācijā ir čūska iekšā un arī tad vēl būs gana daudz blakņu, resp. atšķirība no tā ko klients sagaida sistēmu pērkot un no tā kas ir dzīvē. Kolektoru sistēma ir ļoti cimperlīga. Ja cilvēkam mājās jau ir akumulācija un boileris, tad reāli tas viss ir kapitāli jāpārtaisa.
.....................................................
Posted by: Jānis Zomerfelds (85.10.211.---)
Datums: 17.03.2016 17:53

Par laimi es zinu, kas ir stratifikāciju un kā to veiksmīgi pārdod 3 ceļu vārstu un kontrolieru ražotāji. 1000l akumulatora aprīkošana ar stratifikācijas sistēmu 4 līmeņiem maksā tik pat cik akumulators. Tiem, kam vieglāk naktī guļās, jo tādu naudu iztērē, lai saldi sapņi. Stratifikācija tvertnē notiekas neatkarīgi ir vai nav plūsmas regulācija dažādos līmeņos. Ja apakšā ir silts, tad tas ceļas uz augšu. Siltumsūkņa gadījumā slēdzot apkuri uz akumulatoru vai zemes kontūru uz akumulatoru cirkulācijas radītā turbulence visu tavu stratifikāciju izjauc vienā setā. Tātad pludināšana dažādos līmeņos ir bezjēdzīga. Pietiek ar augšas vidus un apakšas pieslēgumiem.
-30 glikols ir vajadzīgs tikai saules lokam. Zemes kontūram, attiecīgi mājas apkures pusei tāda koncentrācija nevajag. Uzstādītie siltummaiņi un sūkņi katram lokam, lai nebūtu jāpilda akumulators un apkure ar glikolu maksā daudz vairāk nekā tikai glikols sistēmā.
Sistēma gaužām vienkārša. Saule salīdzina kolektora, dzeramā ūdens boilera un akumulācijas tvertnes temperatūras. Kur saule kaut ko var iedot, tur slēdz kontrolieris plūsmu. Saule abās tvertnēs ir izlaista caur apakšējo čūsku. Akumulatoram var laist caur abām, ja augšējā ir. Tātad -30 grādi ir salīdzinoši mazs tilpums.
Kontrolieris salīdzina akumulatora augšējās daļas un apkures atpakaļgaitas temperatūru. Ja akumulatorā siltāks, tad atpakaļgaitu novada uz akumulatoru, bet siltākais no akumulatora aiziet uz SS un ja vajag piesilda, ja nē paliek izslēgts. Te ir lietderīgi uzstādīt 3 ceļu jaucēju, lai tad, kad temperatūra ir augstāka nekā vajag, neiet pārāk augsta temperatūra uz apkuri. To var kontrolēt tas pats kontrolieris.
Savukārt zemes puses loka temperatūru var celt jaucot ar citu 3 ceļnieku no akumulatora un zemes nākošo. Šeit ir atkarībā no siltumsūkņa pieļaujamā maksimālā temperatūra jāievēro.
Visā šajā sistēmā papildus nāk sūknis saules kolektoru lokam, divi trīsceļu jaucējvarsti un viens 3 ceļu vārsts. Ja klāt liek vēl stratifikāciju, 2 siltummaiņus un vēl 2 sūkņus, tālu vairs nav līdz kosmosa kuģim.
Par laimi man praksē ir iespējas kur spēlēties un saprast kas ir kas un kam tas vajag.

Vilnis Radio
Tātad par čūsku izmantošanu karstā ūdens tvertnē ar elektrisko tenu.
Ja elektriskais tens ir atslēgts no elektrības, bet augšējā čūska netiek izmantota, tad var likt trīsceļu vārstu un tā sildīt tvertni. Vispirms augšu un tad apakšu. Ja elektriskais tens ir ieslēgts, tad zemas temperatūras tvertnes augšpusē nekad nebūs, jo katrs litrs aukstā ūdens, kas nāks no apakšas, tiks automātiski uzsildīts ar tena palīdzību. Protams var likt taimeru vai staigāt un raustīt vadu tenam, bet tas ātri apnīk. Tenu liek, lai nodrošināta ir puse no tvertnes ar attiecīgu temperatūru. Saulei pilnībā uzsildot apakšu, tens neslēgsies kamēr aukstais ūdens līdz viņam nenokļūs.
Tātad aukstākā temperatūra, kurā izmantot saules enerģiju ir tvertnes apakšā. Te saule var līdz maksimumam pacelt temperatūru un tens iedod iztrūkstošo. Ja izmato taimeru, vai izrauj rozeti tenam, tad bieži būs situācija, ka karstais ūdens nebūs pietiekamā daudzumā ar visu no tā izrietošajām sekām. Cerot uz sauli un iegūstot lielas aukstā un karstā ūdens temperatūru atšķirības, iztērētā elektrība ir lielāka.

Nezinu kāpēc esi ieciklējies, ka akumulators ir tikai 1000, 1500 vai 2000 litri. Var likt arī mazāku. Tos rēķina uz attiecīgo sistēmu un vēlmēm uzkrāt siltumu. Ja izmanto akumulatoru apakšējās čūskas saules lokam, tad saules sistēma -30 grādu glikols būs varbūt 40-60l. Tas atkarīgs no sistēmas tilpuma. Attiecīgi apkures sistēmu mājā un akumulatorus var pildīt ar zemākas koncentrācijas šķidrumu, piemēram -10 grādi. Glikols ne tikai nesasalst, bet arī ir antikorozijas līdzeklis, kas apkures sistēmai pagarina darbības laiku.
Pirms runā par to, ko var vai nevar saule siltumsūkņiem iedot, noskaties video, ko ieteica SerViss. Tur ar tabulām un piemēram, ekspertiem kā tu, viss tiek parādīts, cik bezspēcīga ir saule pie mīnus grādiem. Lai arī saules spoži nespīd, ir starojums, kas ir izmantojams un tieši tās ir temperatūras, kuras izmantot zemes kontūra temperatūras celšanai. 1 grāds siltāks avots ir apmēram 2% elektrības samazinājums. Tātad, ja zeme pa ziemu ir ar kontūru sasaldēta un no turienes nāk teiksim -5 grādi, tad tos ar vakuuma kolektoriem paceļot līdz 15 grādiem ir nieka 40% elektrības ekonomija.
Bet tas viss tev nedraud, jo tu tak māki rēķināt!

Nu re, tu tagad jau sāc tuvāk izteikties par jautājumu kāpēc boilerim ir 2 čūskas. Bet no lietotāja viedokļa tava versija nepārliecina, jo kāpēc vasarā man būtu jādarbojas tenam tik bieži? Ja es esmu ieguldījis naudu kolektorā - tas nozīmē, ka es vasarā ceru saņemt silto ūdeni par velti, nevis mazliet un regulāri ar tenu. Un bieži viņš ieslēgsies tāpēc, ka izmanto apakšējo čūsku un neizmanto augšējo.Tāpēc apgalvot, ka stratifikācija ir mārketinga triks kaut kādiem īpatnējiem tirgotājiem (vai tad ir stratifikatoru biznesi?) ir jocīga pieeja. Nav saprotama motivācija - ja nu vienīgi neinformētība. Jā, taisnība ir faktā, ka apakšējā cilpa savāks vairāk enerģiju, bet man nevajag vairāk - man vajag pusi un 50+ no teiksim 200L boilera un apakša paliek kā buferis ēnainai dienai. Bet bez elektrības - šeit ieslēdzas stratifikācija un rēķināšana, kas ir domāta tiem kuri neko nepērk. ;)

Kāpēc jāliek boileris un akumulators? Un jāļiek būs abi, jo normāli cilpas šajos trumuļos nav, vismaz pārsvarā gadījumā uzstādītajām sistēmām. Tas nozīmē, ka es pērku gan vienu gan otru. Tātad ja ar siltā ūdens boileri būtu skaidrs, tad akumulācijai es pamatojumu neredzu. Vasarā nomest zemē siltumu? Zeme sasalst kontūrā. Pareizi ierīkots - dziļums un platība un augsne - kontūrs strādās bez problēmām un mikroskopiskais siltuma apjoms no nopirktajiem extra pavasara saules ķērājiem vasarā tam kontūram ir ne silts ne auksts. Tātad ja ir normāli strādājošs kontūrs, tad saule tam jau ir pašam no zemītes paneļa un pirkt high tech nav aktuāli. Tiem kam kontūrs sasalst - var pielīmēt saules plāksteri. Vakuuma - speciālo, nevis vara caurules uz reflektora par citu cenu.
To ka tu regulāri atgādini par rēķināšanu ir smieklīgi - rēķināšana nav grēks, tas fundaments uz kā balstās labklājība. Tiem kuram nauda easy come - easy go, nu viņiem ir savs dzīves modelis.

1. Karstā ūdens boilera augšējai čūskai nav nekāda sakara ar stratifikāciju. Tā tur ir tāpat kā tena pieslēgums, lai var nodrošināt karsto ūdeni, kad saules nav. Tur ir jāslēdz apkures katli klāt.
2. Ja izmanto augšējo čūsku, lai it kā samazinātu elektrības tērēšanu, tad nekāda ekonomija tur nebūs. Saules kolektorā 35, boilera augšā 30, bet apakšā 10. Sauli novadot uz 10 grādiem iegūst daudz vairāk kW nekā sildot augšu. Iztrūkstošo augšā nodrošina tens. Laikā kad tiek sildīti tie 30 grādi līdz 35, elektriskais tens strādā atspēries un silda līdz vidum uznākušo 10 grādu ūdeni līdz 45-50 grādiem. Elektrība griežas uz nebēdu. Ja netici, tad paņem ūdens uzsildīšanas formulu un parēķini, cik kW ir vajadzīgi, lai sildītu 30 uz 35 un cik 10 uz 35. Rēķināt tak tu māki.
3. Stratifikācija ar vairāku līmeņu regulāciju 200 vai 300 l boilerī ir lieki izmesta nauda. Stratifikācija ir lietderīga pie lieliem akumulatoriem, tonnās un desmitos tonnās mērāmos tilpumos.
4. Siltumsūkņa gadījumā aprīkojot to ar sauli akumulators ir vajadīgs, lai var uzkrāt lielu enerģijas daudzumu. Tas vairāk ir aukstuma akumulators ziemā (-5 līdz 20 grādi), bet vasarā siltuma (cik nu sirds vēlās).
5. Akumulācijas tvertnēs tā pat kā karstā ūdens boileros var būt čūskas. Ir akumulatori pat ar 3 čūskām.
6. Par zemes kontūru. Pareizi ierīkots kontūrs Latvijā ir diezgan reta parādība, jo mums parasti ir grants vai smilts tajos dziļumos. Reti kur māls vai melnzeme. Pat dziļurbuma kontūri nedod to, kas teorētiski būtu jādod.

Rēķināšana ir laba, tikai ir jāzina ko un kā rēķināt! Diemžēl tu te vairāk ar teoriju bīdīšanu nodarbojies. Neko nezinot no reālas prakses un piemēriem. Stum mākoņus un gaidi, ka cenas visam par 2/3 kritīsies!

Labi, lai būtu korekti, tad ir jāizdala, ka ir dažādas versijas solārajiem boileriem.
1) tie kuriem viena cilpa apakšā un iekšā ūdens + tens
2) tie kuriem 2 cilpas un iekšā ūdens + tens
3) tie kuriem 2 cilpas un iekšā sistēmas šķidrums + ūdens tvertne + klasiskie augša/apakša apkure + tens.
1 un 2 varianti tādi būs kā tu saki un tur nekādu efektu nevar iegūt - apkurei vai tenam būs jāslēdzas iekšā.
3 variantam tā nav un vasarā ir iespējams dzīvot bez tena vai apkures pilnībā. Manuprāt, lietotāja pamatmērķis vasarā ir tikai dzīvot ar sauli. Personīgi manā gadījumā izveidot dārgu sistēmu un vasarā vēl papildus tērēt elektrību ir downgrade sistēmai. Tāda situācija būs visiem tiem, kuriem ir granulas vai malka. Par gāzi un siltumsūkni ir jārēķina.

Tātad.
1. nav taisnība.
2. nav taisnība.
3. nav taisnība
4. varbūt, lai gan neredzu jēgu vasarā karsēt akumulatoru (boileris vēl papildus?)
5. Ir, bet vai vajag?
6. Nav man statistika par to cik % kontūri sasalst, bet to ka pārsvarā tur būtu grants??, smilts, ok. Gruntsūdens? Ja tik tiešām kontūri lielākajai daļai sasalst, tad situācija ir slikta.

Vilnis_Radio
6. Nav man statistika par to cik % kontūri sasalst, bet to ka pārsvarā tur būtu grants??, smilts, ok. Gruntsūdens? Ja tik tiešām kontūri lielākajai daļai sasalst, tad situācija ir slikta.
------
ko nozīmē sasalst? uz ziemas beigām atdziest gan , ienākošā temperatūra krītas , bet ne kritiski.Neesmu tagad pie vietas, savādāk varētu nosaukt ciparus izeja/ieeja.

Un nedomāju ka pareizi ierīkots kontūrs ir reta parādība, tur augstāko matemātiku nevajag , lai to ieraktu apmēram 1,5-1,8 mtr dziļumā. Un gruntsūdeņi Latvijā pārsvarā ir augstā līmenī, vismaz ap Rīgu noteikti.Varbūt , ka izvēlas nepareiza diametra caurules? un kontūri ir pa īsu , hmm tas gan varētu būt, mans ir 400mtr uz 8kw SSsūkni.

Vēl detalizētāk par 4-6 punktiem:
4. pati ideja akumulatoram - ziemā vēss vasarā karsts ir pilnīgi neloģiska, jo akumulatori atrodas iekštelpās. Jābūt ir pilnīgi pretēji, jo vasarā akumulatorā vispār tā enerģija nav nepieciešama - nav tie akumulatori tā nosiltināti, lai tas neatstātu iespaidu. Tā ir vajadzīga tikai solārajā boilerī, vēlams 3 versijā, jo tad pietiek arī vannas istabas siltajai grīdai un radiatoram. Es godīgi sakot nestādos priekšā situāciju ar -5 akumulatorā ziemā!!? Kondensāts un mājas dzesēšana par velti un vasarā lieks siltums. Sviests. Kāds vispār tādu nonsensu sev ir uzstādījis Latvijā? Akumulatori ir domāti lai uzkrātu lielu enerģiju - 1mt būs ap 70kwh ar reālu apkuri, pie siltajām grīdām normālas platības mājai iztērējas 1,5 dienās, siltumsūknis ar elektrības COP protams vēl kaut ko var izvilkt - bet par lielu enerģiju to nav iespējams nosaukt. Tas ir dienas, pāris dienu jautājums.
5. Kontekstā ar 4 punktu nav aktuāla,
6. Vai ir rēķināts cik izmaksā urbumu metode, lai uzlabotu esošā kontūra darbību salīdzinājumā ar enerģijas pumpēšanu iekšā no saules? Nez kāpēc man šķiet, ka urbums varētu būt lētāks un praktiskāks variants pret saules kalambūru.

Praksē par siltumsūkņiem tiešām ir ļoti liela daļa lietotāji, kuriem ir nepareizi ierīkots ārējais siltumsūkņa kontūrs. Dažiem pat līdz Jāņiem ir sasalusi zeme, ka nevar lāpstu iedurt, tad arī jāmeklē risinājumi, kuru nemaz nav tik daudz - akumulācijas tvertne, kuru papildus uzsilda ar sauli, kamīnu vai krāsni, lai paceltu ārējā loka temperatūru, ko regulē ar mikseri, jo siltumsūkņiem parasti ir robeža +25C. Tvertnes privātmājām parasti ir no 500-1000 litri, ne lielākas, jo jārēķinās ar saules kolektoru jaudu - to skaits sadārdzina ierīkošanu. Esam arī izmantojuši ''gudrās'' stratifikācijas tvertnes - tās ir pa 10-15% efektīvākas, bet maksā 2x dārgāk, toties efekts ir redzams - mērījām ar termokameru - siltais ūdens +60C noslāņojās 1/3 augšā, bet 15cm zemāk jau bija tikai +25C, kur varēja ''strādāt'' saule. Bet 90% gadījumos ir parastā tvertne ar 2 siltummaiņiem un varbūt iebūvētu emaljētu tvertni ūdenim. Ekonomija siltumsūknim 30-35% elektrības samazinājums. Pārējo var izrēķināt, viss atkarīgs no elektrības ikmēneša patēriņa. Ar dzesēšanu vasarā plakanajiem kolektoriem problēmu 5 gadu laikā nav bijis.

es ar patiesu interesi apskatītos kā ir ierīkots kontūrs, kas neatkūst līdz jāņiem.
manējais, kas ierakts pat 2 m dziļumā, ap jāņiem jau varētu būt ap 10 grādu silts.

ja tas tā tiešām ir (neatkūst), tad tur vesels komplekts defektu. piemēram, ļoti īss kontūrs, sekls (bet šā kā tā uz to laiku saulei jau būtu jātiek klāt), ļoti ēnainā vietā ierīkots. grūti iedomāties, ko vēl varētu nolaist garām.

galīgi aplams šķiet piedāvājums defektīvu kontūru labot ar papildu sistēmu pieslēgšanu tā vietā, lai vienkārši sakārtotu pašu kontūru. pagarināt vai ierakt dziļāk. izrakņātais zālājs ataug zibenīgi un nav arguments, lai defektīvo kontūru aprīkotu ar protēzi.