Ražotāju bija vairāk kā saprašanas tirgū. Tā kā solar tiešām marketings bija un ir aiz muguras, tad pirms dažiem gadiem ražotāju bija tik daudz, ka īsti nevarēja saprast, kas ir kas. Es esmu bijis Wagner Solar un Viessmann rūpnīcās. Noliktavās plauktos stāv no šīm rūpnīcām nākošās iekārtas. Pieej pie plaukta un skaties, ka šī ražotāja noliktavā stāv pavisam cita nosaukuma iekārtas. Pēc izskata pilnīgi vienādas, bet cenas pie izplatītājiem atšķiras. Beigās, kad sāc taustīt mantu, tad redzi, vienam plānāks alumīnijs, otram stikls, citam plastmasa savienojumi utt. Rūpnīcā, ko robotam ieprogrammē, to tas dara, tikai sagataves pareizās jāpadod. Daļa no šiem "veiklajiem" tirgotājiem ir jau bankrotējuši vai biznesu pilnībā pārtrauca. Schuco, kas piedāvā logus un durvis, arī ražoja labas iekārtas, bet īpašniekiem vai nu peļņa par mazu, riski par lielu un rezultātā tu tiec informēts, ka iekārtas iegādāties vairs nevar. Cenas brendiem nav kritušās kopš 2010.gada! Un nekritīsies arī, jo metālam cenas tikai aug. Lielākie ražotāji cenšas kaparu ar alumīniju aizstāt, bet tas nav tik pateicīgs materiāls kā kapars. Tāpēc liela ekonomija šajā virzienā nav redzama. Arī Ķīnā ražo labas lietas, bet tās nav ziemeļiem domātas. Ja iekārtu cenas ar Eiropu pa lielam var salīdzināt internetā, tad redz, ka lielu atšķirību nav. Izņēmumi ir tikai daži, bet tur ir vietējās pārstāvniecības problēma.
Par darbiem, kopā neder kvalitatīvi un lēti! Esmu redzējis sistēmas, kurās neviena ventīļa vai "amerikāņa" nav. Protams pa lēto, bet kad būs kas jānomaina vai jāpagroza, tad jautrība sāksies. Ir vēsu prātu jāsēž un jādomā, ko tu gribi, ko tev nevajag un uz kādiem riskiem ej. Nepatīk uz jumtu likt, liec pie sienas vai uz zemes. Varēs sniegu tīrīt, kā to katrs otrais klients grib. Tas viss tikai samazina izdevumus. Pat peļu lamatās sieru kāds ieliek tikai tad, ka par to veikalā samaksāja. :)

Es lieku šo pavasar virsū. Dabūju 3 gab lietotus vācu par paldies. Vienu grībēju uzdāvināt Vilnim, bet bija kaut kur pazudis un varbūt ka nemaz tādu negrib, tā ka nācās atdāvināt citam interesentam. Pārbaudīju spiedienu , it kā tur. Boilers man jau sen bija 250 l. Nezinu vai likt vienu 2,5 m2 vai divus ar kopējo kvadratūru 5 m2.
automātika 100 Eur
sūkņu stacija ar tvaika uztveršanu 300 Eur(vācu)
dubultās nerūsējošās caurules(vācu) ar izolāciju un silikona vadu diezgan padārgi ap 18 Eur metrā

vēl vajag izplešanās trauku, automātisko atgaisotāju. Vai kādam ir idejas vai var likt savienokumus misiņa ar pakulām un pelēko dāņu smēri. Vai var likt labos itāļu giakomini santehniskos venttiļus, kur iekšā plastmasas gredzeni, ? varbūt sakusīs ?
Jumts skārds klasiskais profils domāju stiprināt uz sniega barjeru nolocītiem stiprinājumiem, kuri nav jāurvj jumtā, bet viss uz saskrūvi un ieķeras skārda ribās.

Ja cenas brendiem nav kritušās, tad kāpēc tik zvērīga atšķirība cenā no 2015. g. pav un 2014. g. pav.? 2800 LVL vs 2000 EUR? Par vienu un to pašu. Mani šāds kritums izbrīna diezgan pamatīgi.

Jāni, vai vari lūdzu nokomentēt ar savu aci šos kolektorus, kuri iet ar PL nosaukumu, bet ražoti ķīnā: [www.galmet.com.pl]. Tie ir tie pa 280. Ar ko teiksim tas pats vācietis būs labāks? Es nestrīdos par kvalitāti kā tādu, bet gribas nepārmaksāt.

Otrs jautājums, kāpēc teiksim tik liela cena ir tām sūkņu stacijām, ja tur iekšā ir vecā parauga sūknis? Vai viņas komplektējot no gabaliem, bet ieliekto iekšā jauno sūkni nesanāk tā pati cena? Nu šeit es velku paralēles ar to kompakto apkures mezglu Laddomat, kuram tas pats - liela cena, sūknis vecais.

Ir jāzin, kas tika piedāvāts par 2800 LVL un tiek piedāvāts par 2000 EUR. Vārds kolektors sevī slēpj daudz visādas nianses, kas veido tā cenu. Es kolektorus salīdzinu izmantojot SolarKeymark sertifikātus. Tie ir pieejami internetā [www.estif.org]. Ir jāzin tikai ražotājs un kolektora modelis. Nupat salīdzināju Galmet ar manu lētāko vācieti. Vienādiem ir jābūt absorbera laukumiem. Ja tie ir tuvu vienādi, tad skatās uz efektivitātes cipariem. Galmet kolektoram efektivitāte ir zemāka, tāpēc loģiski, ka tas būs lētāks. No vienāda kolektora laukuma iegūsi mazāk enerģijas. No mana lētā vācieša, polis atpaliek par nieka 20% uz 2m2. Uz 20 gadiem tie būs megavati!
Teorētiski izmantojot šo pašu sertifikātu Tu vari noteikt, cik Tu maksā par konkrētas iekārtas uzstādīto kW.
Par sūkņiem ir tā. Mezgls jau nav tikai sūknis viens pats. Vismaz maniem tur ir termometri, termovārsts, atgaisotājs, plūsmas regulators un rādītājs, drošības grupa un izplešanās trauka pieslēguma vieta.
Jaunais sūknis esošo grupu sadārdzina par 81 EUR. Vecie sūkņi ar "gudru" kontrolieri tik un tā strādā ar maksimālo efektivitāti. Smadzenes visu laiku cenšas samazināt pēc iespējas augstāku temperatūru kolektorā. Krītas t.kolektorā samazinās sūkņa apgriezieni, t ceļās, apgriezieni arī. Jaunie sūkņi standartā darbojas pēc spiediena pretestības principa, tātad šajā gadījumā tie neder, jo te temperatūra jāregulē. Ja liek gudro sūkni, vajag arī gudrākas smadzenes, kas apstrādā konkrētus impulsus. Tāpēc parasti ņem veco sūkni ar smadzeni, kas to darbina maksimāli efektīvi.
Laddomat standarta funkcija ir noturēt vajadzīgo t konkrētajā lokā izmantojot karsto un aukstu, bet saules sistēmās sūknis stāv tikai uz atpakaļgaitu.

Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pat peļu lamatās sieru kāds ieliek tikai tad,
> ka par to veikalā samaksāja. :)

Es lieku burkānus… Ķer labi, pat pārāk labi - vienreiz pat kāds putns, nabadziņš, uzķērās.

Vai tiešām ir tā, ka vecie sūkņi būs tie labākie - tomēr efektivitāte tiem ir zemāka? Cik zinu, tad Wilo Yonos strādā abos režīmos gan plūsmas pretestības gan parastajā režīmā. Par smadzenēm varētu piekrist, bet tie kontrolieri, kuri regulē rpm vecajiem sūkņiem taču uztur arī PWC funkciju, kurai attiecīgi var pieslēgt klāt PWC sūkni? It kā sīkums, bet ja mēs domājam par efektivitāti un sauli, tad dīvaini ir darbināt dienas garumā 25-40W veco sūkni. Vai ir kaut kāds info cik ar rpm regulēšanu vecajiem sūkņiem ir vidējais W patēriņš pa dienu?

Vilnis_Radio, kas ir PWC?
(ja domāts PWM, tad zinu, kas tas ir; ja tomēr PWC, tad tāds nav dzirdēts, gribētos uzzināt, ka tas par zvēru un ko tas ziemā ēd)

PWM domāts.

Ja par energoefektīvajiem sūkņiem runā, tad ir tikai jāpagaida, kad tos sāks uzstādīt kā standartu solārajos hidromezglos, jo vecos sūkņus, cik zinu vairs neražo un tirgo noliktavas ārā. Protams, ka no austrumiem, to labumu, vēl ilgi varēs saņemt. Tas pats varētu būt arī šajā jomā. Wilo Yonos pēc uzbūves ir grūti iekombinēt jau esošajos mezglos tīri uzbūves ziņā. Tuvāk ir Grundfos Alfa, kam dizains un gabarīti daudz no vecajiem neatšķiras.
Neesmu elektroniķas speciālists, bet ja jauno sūkni ieslēgt standarta režīmā un palaist ar standarta kontrolieri, kas samazina apgriezienus atkarībā no temperatūras kolektorā nevar, tad jau ir kāds pamats. Visus hidromezglus, kas darbojas ar jaunajiem sūkņiem darbina kontrolieris, kas darbojas izmantojot PWM (pulse width modulation). Jaunais sūknis un kontrolieris ar PWM sadārdzina kopējās izmaksas.
Par standarta sūkņa ekonomiskumu. Pēc manas saprašanas daudz nekas nemainās. Teiksim vecais sūknis 2 ātrumā tērē 40W, Tas ir tad, kad kolektorā t ir augsta un kontrolieris ļauj/liek strādāt uz maksimālo. Būs zemāka t, arī apgriezieni būs daudz mazāki, attiecīgi elektrība netērēsies. Jaunais sūknis pie maksimālajiem apgriezieniem arī tēre 40W. Vai ekonomiski izdevīgi ir likt dārgāku sūkni ar dārgāku kontrolieri nemācēšu teikt, jo ekonomētie kW sūkņa dzīvē būs spēcīgi vienādi.
Zinu, ka ja veco sūkni, kas tērē ap 30kW aprīko ar frekvences vadību, lai strādā maksimāli efektīvi, tad atmaksājas pasākums ļoti ātri, vai uz dažiem watiem tas būs lietderīgi domāju, ka nē.

mm777
Uz 250l boileri mierīgi 2 kolektorus var likt. Jāskatās, lai čūskas virsmas laukums pret kolektora laukumu atbilst. Uz 5 m2 kolektora čūskai jābūt 1 m2.
Saules lokā venīļus liek tādus, kas spēj turēt temperatūru. Arī labajiem ventīļiem ir tehniskā datu lapa un tur atradīsi pieļaujamos parametrus.
Tvaika uztvērēju nezinu, bet pasīvais atgaisotājs tas varētu būt. Savāks ar laiku mazos gaisa burbulīšus, kas glikolā uzpildīšanas laikā sarodas. Tehniski pareizi uzpildot arī var labi atgaisot.
Dubultās caurules ar izolāciju un vadu pirmajā mirklī izliekas dārgas. Paskaties veikalā 15-22 mm kaparu + 2 cm izolāciju + elektrības vadu un pieliec darbu uzstādīšanas laikam un nemaz tik traks tas cipars nebūs.
Izplešanās trauku vajag tādu, kas spēj augstas temperatūras turēt 110-120. Automātiskos atgaisotājus saules lokam neliek.
Par pelēko dāņu smēri nezinu, jo pats izmantoju balto franču :) Ja tā ir pakošanas pasta, tad protams, ka var to izmantot.
Esmu daudz dzirdējis, ka liek pie sniega barjerām, bet nu pats tā nedaru, jo barjerai sākotnēji ir jātur slodze tikai vienā virzienā, bet kad uzliek kolektoru un tā labi iepūš vējš interesantā leņķī, tad tur var arī jautri sanākt.
Un tagad atkal iešu pastrādāt :)