tas nozīmē, ka vajag tikai rakt.

vgy7

Zeme atkūs no virsas pavasarī, jo to silda gaiss, saule utml.
Tai pašā laikā tā arī atkūst no apakšas, ko tu, protams, neesot kurmis, nevari pamanīt.

Grūti gan tādas lietas pamanīt, ja nodarbojas ar rakšanas darbiem... tad vienkārši norokot atkusušo virskārtu divu lāpstu dziļumā es agrāk ņēmu rokās lomiku, lai skaldītu tur neesošo sasalumu, kuram izrādās jau sen no apakšas vajadzēja būt atkusušam. Tagad būšu gudrāks un zināšu ka man tikai izlikās. Interesanti kāpēc zemes siltumsūkņu horizontālajā tīklā tiek iepildīts neaizsalstošs šķidrums, neskatoties uz to ka ieguldes dziļums ir zem vidējās sasaluma atzīmes? Laikam jau lai par kādiem 100 latiņiem speciāli sadārdzinātu sistēmas izbūvi.

vgy7

vgy7
Tu jau pats zini, ka no SS uz kontūru šķidruma temp. var sasniegt mīnuss C°. Kā domā, kas notiks ja šķidrums būs sasalstošš piem .pie -3 C°?

Zem sasalšanas sliekšņa iet tāpēc, ka pie normālas ziemas zeme ir sasalusi un nav no kurienes īsti siltumu paņemt, un normāliem siltumsūkņiem pieļaujamā darba šķidruma temperatūra ir -15, bet tas jau ir ekstrēms moments, rodas tikai seklajos montāžas variantos vai pie nepareizām izbūvēm. Minimālais attālums starp caurulēm ir 60 cm, bet ja atļauj zemes platības, tad 1m ir ideāls variants.

Zemes virskārta silst no abām pusēm. Tā nu viš i! Nu protams no apakšas process notiek lēnāk un tikai tik daudz, kamēr silšana no augšas nepārņem procesu savā varā. Tad apakša pati silst no augšas. Ar pāris lāpstu rakšanu te Zemeslodi nepārrakt. Nu ņemsim uzskatāmāk. Ritīgi aukstā ziemā dīķis bez caurplūdes var aizsalt metru un nedaudz vairāk. Sekli dīķi aizsalst līdz dibenam. Vai pavasarī kāds ir redzējis metru dziļu ūdens slāni virs ledus kārtas? Var būt kādi 15 cm. Un mūžīgā sasaluma slānis ir tikai slānis, nevis sasalums līdz zemes mantijai kurā t ir 2900 grādi C vai zemes kodolam ar apmēram 4300 grādiem. Apskatāmies Rx izraktajā grafikā. Zem neitrālās zonas līkne neiet perpendikulāri uz leju, bet ar nelielu tendenci temperatūrai pieaugt. Protams SS ar zemes virskārtā ieraktajām cilpām pamatā izmanto saules siltumu, bet nevar teikt, ka pilnībā pārtiek no tā. Bet "apakšējo" siltumu izmanto SS ar dziļurbumu izmantošanas metodi.

Var secināt, ka SS lietderības koeficients ir visaugstākais septembrī un krīt līdz minimumam martā (protams, pie normālas ziemas un Vācijā (pie mums vajadzētu būt minimumam ātrak, jo vidējā temperatūra ir zemāka.)Tad atliek arī secināt vēl: ja aukstums nāk vēlāk - janvarī-februārī, tad lietderība no SS ir slikta. Un arī redzam, ka nosiltinot zemes virskārtu no augšas, iegūsim lielāku liederības koeficientu ziemā- beram sniegu, ....

Pie kailsala jāliek palielāks vatētais deķītis ;)

"Tad atliek arī secināt vēl: ja aukstums nāk vēlāk - janvarī-februārī, tad lietderība no SS ir slikta." - es ar gribētu no šitā kaut ko pasecināt, ja drīkst.

ja aukstums nāk vēlāk - janvarī-februārī, tad lietderība no SS ir ļoti, ļoti laba, jo martā zeme nav sasniegusi iespējami zemākās temperatūras un sāk, jau, saņemt siltumu no, pie debesīm, ilgāk un siltāk kārājošamies saules.

to mēs varam šogad novērot pilnā mērā. ja pagājušajā gadā ap šo laiku zemē bija +2, tad tagad +4 grādi.
sorrī, Rx.

Šogad aukstums vispār nenāk. Tās dažas dienas, kas ir bijušas un kuras vēl sola, lielu lomu nespēlē. Šamējais gads vispār labvēlīgs visu veidu apkurēm :) Ja to zemi neizsaldē decembrī, janvārī un februāra sākumā, tad neko daudz neskādēs pāris mēnešu tālāk. Un no apakšas nedaudz tas siltumiņš arī nāk. Par saules karāšanos, gan jāstrīdās. Latviešiem saule griežās (saulgrieži). Nu bet no krievu mēles tulkojot tos pašus svētkus, saule vispār stāv :D