Tas pats jau vien ir, tikai no granulām iegūst līdz 4.8 kwh, reāli 4.6kwh. Lai vai kā, malka nav vairs tas lētākais kurināmais.

Siven, vēlreiz atkārtoju-no granulām reāli iegūst ne vairāk kā 3,9 kWh siltuma.

Veeziiti, palasi literatūru, oficiālās analīzes, piemēram
[www.gaujasgranulas.lv], vari ieiet fabio mājas lapā, tur mūsu granulas (Latvijas) tiek vērtētas pat ar 5 kw/kg, no kurienes tāda onformācija par 3.9 kw/kg?

Labi, paskaidrošu.
Literatūru es lasu, un tā saucas "Cietā kurināmā raksturojums Nr.0296", ko 16.03.2005. izsniegusi SIA "Virsma"- testēšanas laboratorija.
Tika pārbaudītas granulas no SIA "Latgranula" (Inčukalns), ko pamatoti uzskata par labākajām granulām Latvijā.
Raksturojumā uzrādīta granulu siltumspēja(augstākā) 4435 kcal/kg, t.i.5,158 kWh/kg. "Augstākā" siltumspēja nozīmē, ka tajā iekļauts arī ar dūmgāzem aizejošā ūdens tvaika siltums jeb entalpija. Tāpēc mēs varam rēķināties ar zemāko sadegšanas siltumu, kas ir 200-300 kcal/kg mazāks, tātad teorētiski varam iegūt 4185 kcal/kg jeb 4,867 kWh/kg. Taču mums jārēķinās ar katla lietderības koeficientu, kurš reālos apstākļos nav lielāks par 80%, drīzāk pat mazāks.
Tad 4,867 x 0,8 = 3,8936 kWh/kg jeb apm. 3,9 kWh/kg.
Mēs esam kurinājuši arī Gaujas granulas(GG). Ja Inčukalna granulas (IG) ir gaišas, tīras, tad GG jau pēc ārējā izskata ir daudz tumšākas ar lielu piemaisījumu daudzumu, kas rada apm. 5-6 reizes vairāk pelnu, nekā IG. Jūsu mājas lapā dotais pelnu daudzums 0,5% -būtu lieliski ja tāds būtu. Un mūsu rīcībā esošās granulas izskatās daudz tumšākas kā Jūsu mājas lapā redzamās.
Varbūt mums ir tikai gadījusies nekvalitatīva granulu partija, kaut pirkts tika vairākas reizes ar 3-4 mēnešu starplaiku. Nezinu, varbūt kāds cits padalīsies ar savu pieredzi?

Tas viss ir pazeizi, tikai es runāju par kurināmā siltumspēju, tas ,cik ekonomisku iekārtu izvēlēsimies kurināmā sadadzināšanai ir jau cits jautājums.

Mēs runājam par reālām izmaksām, salīdzinot dažādus kurināmā veidus un lietojot
mūsdienīgas, ekonomiskas iekārtas. Teorētiskie lielumi neko nedod, jo galu galā skaidas ir sasmalcināta malka, tātad teorētiskā siltumspēja abiem veidiem vienāda.

Na jēgas no akumulatora Ja nevar kurināt vismaz nedēļu. Zviedrijā 90 gados redžeju tādu sistēmu - katls un akumulators bija ārpus mājas, 10m3, katlā tika mesti 1 m gara malka- koksnes atkritumi - no celtniecības utml. Cik šāda malka ir pieejama Latvijā un cik maksā , nezinu. Man tas škita ļoti ērti.

Kurināt stika visu svētdienu, tālāk sistēma darbjās kā Rīgas Siltums - māja ņēma no akumulatora tik cik tai bija vajadzīgs. Ar vienas dienas kurināšanu pietika nedēļai. Pats akumulators bija zemē uun nosiltināts ar 20cm akmens vati visriņķī (putoplasts netur brūķi).

Neatkarīgi no radiatoru temperatūras skaidrs ka šādas ēkas enerģijas zudumu jauda nedrīkst pārsniegt 5 kW. Prātīgi siltinot to var panākt (150m2 mājai vidējā U vērtība ārējām konstrukcijām = 0.3 W/m2K , piem logiem 0,6, sienām , jumtam 0,25 -0,2 ( 20 cm vates), grīdai 0.25. . Tad patēriņš 6 dienās 6x5kWx24h ir 720 kWh . Nepieciešamā Katla jauda = 30-50 kW.

Par cik jāatdziest 10 tonnām ūdens 6 dienās lai nodrošinātu 5kW siltuma jaudu?

Delta T= 3600*24*6*5000/4200*10000= 62 C.

Tātad, ja sākotnējā akumulkatora temperatūra ir 90 C , viss ir OK. Tikai jāatceras- patēriņs apkurei na vairāk kā 5kW pie zemākās tempratūras apkures sezonā. Citādi būs jāpiesilda.
Varbūt kaut kur kļudījos.

10m3 akumulatoram tiešām nav jēga! Liels, baigais ūdens daudzums, cīņa ar katlakmeni, dārgs, nav mūžīgs. Tad jau labāk to pašu telpu granulu katlam ar granulām atvēlēt! Bet kā jau teicu, akumulators pie salīdzinoši mazām izmaksām atļauj retāk pie krāsns čakarēties un tik ļoti par mājas atdzišanu neuztraukties, ja lieto parasto krāsni! Laukos tas ir ļoti būtiski, jo sadzīvē malka rodās katru gadu, no apkopjamām platībām, kā arī tās sagāde un uzglabāšana nav tik liela problēm kā pilsētā. Protams, jaunceļamā mājā jādomā. Bet māju neceļ nabags. Un 1000Ls "ietaupīti" neko būtisku nedos uz 50-...Tūkstošu latu izmaksām.

var jau likt arī 10m3, ne jau katlakmens būs traucēklis, ja sistēma ir hermētiska manuprāt viss būs ok. Tikai katla jauda nevis 50kw bet gan 200 vai pat vairāk. Ideāli ja mājas apkurei tiek pielietotas grīdas, tad var izmatot līdz pat ^t 50. kas pie 10m3 tilpuma dos apmēram 500kwh siltuma. Ja ēkas patēriņš ir 5kw pietiks 100 stundām. toties lai 10t uzsildītu par 50 grādiem 200kw katlu jākurina 2.5h ar pilnu jaudu. Tikai cits jautājums - vai tas viss ir tā vērts?!

IT saka: "var jau likt arī 10m3, ne jau katlakmens būs traucēklis, ja sistēma ir hermētiska manuprāt viss būs ok." Tā tas nav! Tiešā veidā viss ūdens daudzums izies cauri liela karstuma vietai-katlam un temperatūras iedarbībā kaļķis kas izšķīdis ūdenī (destilāts maksās oi, oi) nosēdīsies uz katla un tā efektivitāte strauji kritīsies. Var liet klāt kādu no pretkaļķakmens šķidrumiem, bet pēc tam visa sistēma jāfiltrē, jo kaļķis kā duļķīs sākumā cirkulēs, bet tad nosēdīsies pat biezā kārtā. Protams var jau veidot divus noslēgtus kontūrus-vienu ap krāsni, otru uz sistēmu un akumulatoru. Starpā siltummainis. Krāsns kontūrā lej labu ūdeni vai speciālo šķidrumu. Tas ka sistēma ir hermētiska un zem spiediena dod to, ka sūkņi griežoties nerada ap lāpstiņām gaisa burbulīšus-kavitāciju. Jo lielāka sistēma, jo jaudīgāks sūknis, jo lielākam jābūt spiedienam. Ja sistēma nebūs hermētiska- skābeklis piekļūs pie ūdens, un iekļūs sistēmā.(Vaļējā sistēmā izplešānās traukā ielej mazliet cepameļļu, kas samazina skābekļa piekļuvi) Vaļējā rūsēs dzelzs-tērauda radiatori-krāsns. Lietojot čuguna un vara- alumīnija radiatorus (tie tikai mazliet dārgāki par tērauda,- viss OK.Vaļeja sistēma labi strādās tikai mazās apkurēs. labāk zem spiediena, bet kur tas nav iespējams, arī vaļējā strādās.