binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> aakk, iepriekš visss rakstīja, ka viņam no
> anoda nekas daudz vairs nebija palicis pāri -
> nomainījis anodu un problēmas pazudušas. Par
> nepieciešamību regulāri (vismaz reizi gadā)
> pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā arī
> nomainīt anodu rakstīts arī
> [www.varupats.lv]
> lera-t%C4%ABr%C4%AB%C5%A1ana-un-sildelementa-nomai
> %C5%86a, tur gan tas saistīts ar sildelementa
> pasargāšanu pret apkaļķošanos.
> Ja boileris pāris gadus nav vērts vaļā, tad
> jebkurā gadījumā ir vērts paskatīties, kas
> viņā iekšā notiek. Kas zina, varbūt arī
> elektrības rēķinus samazināsi (ir zināms
> gadījums, kad boilera dēļ pat par ~30 Ls
> pieaudzis ikmēneša elektrības rēķins) ;)


kāds elektrības rēķins no gāzes katla apsildāmam boilerim?

kā arī tur anods ir ieskrūvēts boilerī un pie tā pienāk piesprausts vadiņš. uz kurieni tas aiziet, nezinu. to noņemot ar testeri virknē esot jāmēra spriegums vai strāva, kurai jābūt noteiktā intervālā. ja ārpus tā, tātad beidzies anods. vismaz es tā sapratu..

Laikam esmu nezinošs, jo līdz šim uzskatīju. ka pievienots spriegums ir tikai titāna anoda gadījumā, bet magnija anods aizsargā ķīmiski. Tāpat nezinu, ka varētu ''beigties'' titāna anods. Manuprāt tas ir pietiekami noturīgs, lai pārdzīvotu boileri. Arī sūdzības par smaku ir no ar magnija anodu aprīkoto boileru īpašniekiem.

Anodam jābūt ieskrūvētam tērauda korpusā. ja ne korpusā pa taisno, tad sildelementa "kājā". Ir, cik zinu, varianti, kad anods atsevišķi, sildelements atsevišķi. Tad varbūt savienoti abi ar vadiņu. Ja nav sildelementa, tad anodam jābūt kontaktā ar korpusu. Var jau būt, ka kādas firmas liek anodu uz izolatora un ar vadiņu to pieslēdz korpusam. Tā dodot iespēju kontrolēt "anoda" spriegumu neizskrūvējot anodu. Bet var būt arī tā, ka spriegums ir, bet anods jau sadilis, bet vēl dara savu darbu. Smaka būs no tiem atkritumiem, kas radušies. Anoda spriegumu mēra rūpnieciskajās korozijas aizsardzības sistēmās, jo anoda nomaiņa maksā naudiņu. kā tas ir piemēram gāzes cauruļu gadījumā. Rok kabeli simtiem metru no gāzes vada, un zemē ieurbj, ievieto anoda stieņus. Tie rada arī ap 1V spriegumu pret cauruli.

Ja vēlas, var palasīt arī "drukāto" informāciju par šo tēmu, un kā ar to cīnīties: [www.udensfiltri.lv]

tas vadiņš izrādās iet uz korpusu. pats anods ir izolēts no skrūves, ar kuru tas turās korpusā (pa vidu plastmasa un izejošais vads uz korpusu). laikam tiešām lai varētu veikt mērījumus, ko arī izdarīju.

Instrukcijā rakstīts ka tas ir magnija anods, bet tvertnes materiāls ir NERŪSĒJOŠAIS tērauds (junkers storacell ST 120 e1)!!! Tad priekškam vispār tas anods, ja nav kam korodēt?

Esmu redzējis neržas boileri, kam punktveida caurumiņi izveidojušies laika gaitā..

Jā, tā jau senāk arī domāja: uztaisīs nerūsējoša tērauda boileri un mūžu stāvēs, "nesarūsēs". bet nekā! Jau kooperatīvu laikos saprata, ka "rūsē", bet pareizāk sakot: korodē. Korodē , un kā vēl! Korodē tā, itkā cauršuj ar adatu visu korpusu mazos caurumiņos. Tā ir elektrokorozija! Un tā notiek starp divu vai vairāk dažādu metālu detaļām, kas atrodā ūdenī. Arī starp pievad un izvad caurulēm, devējiem, mērītājiem. Jo metāli atrodās tālāk elektroķimiskās aktivitātes rindā
viens no otra, jo lielāka korozija. Korodē anods, jeb tas metāls, kas ūdenī ievietotajā pārī veido "+". Tas ir, korodē Fe, Ni, ....Cu paliek neskarts!

Kāpēc tādi mazi caurumiņi....Tāpēc ka tas ir savdabīgs korozijas process, ko sauc par "Pitting corrosion".

ok. bez anoda nevar. iesakiet kur dabūt to titāna aktīvo. vai var likt piemēram šo:
[veicis.lv]

Varu tikai vērst uzmanību uz 1/2 ārējās vītnes pievienojumu, jo varētu būt sarežģīti to anodu pieriktēt šādam boilerim.