to Fakti:
Jums aprēķinā ir pāris kļūdas ieviesušās:
1) 500 : 30 dienām : ar 24 h= 0.6944 kg/h
2) ja ar 85% efektivitāti, tad 1kg=4 x 0.85 = 3.4 kW un siltuma zuduma kompensācijai 1h nepieciešams ap 2.36 kW (3.4 x 0.6944)
3) tur kur pie Jūsu 15kW un 4.5-9 kg/h diennaktī sanāk 108kg utt., tur tomēr diennaktī nav 15 x 24, bet 2.36 x 24 = 56.65 kW/diennaktī, kas kilogramos nav 108-216, bet gan tikai ~17kg/diennaktī

No prakses - pagājušā ziema ar auksto janvāri (pārējie mēneši bija mēreni auksti), 140 m2 vidējas siltumnoturības māja ar 18-21 grādi iekštelpās, granulu patēriņš 4,5 tonnas.

Pats šobrīd arī domāju par granulu katlu, tāpēc apjautāju draugus un lasu šo forumu. Draugam 150m2 māja ar sliktu siltumnoturību (pats esmu tur bijis) pagājušosezon esot nokurinājis 6t. P.S. Viņš katlus netirgo :D
Jautājums: vai var nenoņemot granulu degli kurināt malku?

Nu gan tur pilsonis ir sarēķinājis šķērsām! No kurienes var būt tik nenormāli cipari?
Man bija Grandeg granulu katls uz 150m2 un patēriņš bija 30 maisi x 30 kg no Inčukalna. Granulu kvalitāte bija perfekta. Māja bija siltināta bija daudzmaz ok. Nepatika ka katls visu laiku kurās! Tagad ņemtu tikai un vienīgi kas strādā pēc aizdedzināšanas principa.

Man ir māja 280 m2, labi nosiltināta, patērē vidēji 1000 kg granulu aukstajos mēnešos.
Tā kā nevajag mistiskas formulas acīs bāzt!!

Jā, fakts parēķināja degšanas procesa īpatnības pirmajam primitīvajam granulu deglim kas veica kādas galdniecības Angāna apsildi ar mucu. Precīzāk būtu teikt ventilators un Šneks ar kontaktdakšu rozetē un granulas tepat no gatera. (Automātika! Kas tas tāds un kāpēc ja vienīgie izdevumi rēķinos ir elaktrība bet maisa apgāšanos bunkurā veic garām ejošs galdnieks vai kurinātājs).

Varbūt var paturpinat tēmu... Ari man ienakusi pratā ielikt malkas katlā degli.šo sezonu vel ne, citi darbi aktuālaki. Bet pamazam saprast kas un ka. Katls grobiņas, ielikt nav problemu. Bet..katls 52 kw, apkurinu ap 150m2, ir 2,5 t akumulators, radiatori 1,5 reizes lielaki ka vajadzetu, uz tiem aiziet 45-50 gradu siltums, regulejas ar ESBE regulatoru, pec vajadzibas pamainot t, bet ziemā pietiek ar 46-47 grādiem. Tad nu tagad būtu jāsaprot vai katls nav par lielu deglim...Protams, tur jameklē specialists, galā tiksu, vienkārsi varbūt te kāds ir kaut ko tādu darījis un var padalīties pieredze.Man vispār tāda doma, nezinu vai pareiza- deglis kuras kādas 4-5 stundas dienā, uzsilda manu akumulatoru, tālak viss darbojas no ta. Jo vasarā man divi dvieļu žāvetaji silst, reizi nedeļa uzkurinu un ar to pietiek.Sobrīd jau vel šad tad rediatori arī tiek atgriezti..... Nu kaut kā tā...jāmeklē kāds deglis varetu būt piemērots, jameklē kāds specialists kas var visu to lietu apgaismot....Tīru granulu katlu negribu, jo malka ir, bet pamazām jau arī vecums nāk virsu...nedaudz varetu atvieglot to kurināšanu, vismaz rudens, pavasaris....lielā salā var pakurināt ar malku...cik nu Liepāja tās ziemas.

Vēl paturpinot....to degļu izvele tgad ļoti liela. Bez specialista neiztikt. Itka mana gadījuma nekādas mega elektronikas nevajag...uzticams, ar iespejām remontet, ja vajag, jo biezi jau tirgotaji pazud pec neilga laika...Pagaidam ne pie kā konkreta neesmu palicis, vel meklejos... Ko var no pieredzes ieteikt, kurā virzienā meklet?

Izdarīt jau tā var, taču kā saka Putins ... te ir nianses. Nianses sākas ar to, ka izmantojot degli, kurš nodrošina ēkas automatizētu apkuri cauru diennakti vairs nav vajadzīgs ūdens sildakumulators. Jo ja tajā notiek siltumnesēja plūsma, tad tev ir nevajadzīgi siltumzudumi – lielāks kurināmā patēriņš. Otrs moments – tev gribi vai negribi visā lielajā katlā nāksies uzturēt rekomendēkamo minimālo ūdens temperatūru ~55° grādi un tas iespējams neļaus noturēt ēkā pietiekoši komfortablu temperatūru – būs par karstu (ja nu vienīgi ziemā tie logi būs jātur atvērti?). Pretējā gadījumā katls sāks aizaugt ar sodrējiem.... Tā, ka degļa funkcijas ir tevi glābt slimību gadījumos, bet to jādarbina būs tāpat kā katlu kurinot ar malku – pāris (četras...) stundas diennaktī un pieslēdzot akumulatoru. Taču godīgi – te patiešam jārunā ar siltuminženieriem – varbūt tai pašā garnula katlu ražotnē ir. Te ir tā, ka apkures sistēmas mazais loks tev uzturēs tos 55° grādus, bet ēkai siltumam vajadzēs tikai 30° grādus – vai to tā gudrā elektronika “sapratīs” -katls slēgsies ārā. Un vēl karstajam ūdenim rekomendē to uzkarsēt virs 70° - Leģionāru slimība? Cik saprotu, tad epizodiskā malkas kurināšana to nodrošina.

Jā,nianses tiešām ir. Laikam likšu vēl paralēli granulu katlu,termoflux laikam saucas,komforts mums te tirgo. Jau ar visu tvertni,samērā vienkāršs. Tas cena nostāsies nedaudz dārgāk kā degļi un tvertni likt,bet tas varu kurināt ko gribu. Vietas ir....bet galīgi no malkas pagaidām negribu attiekties,varbūt nākotnē...

Ja jau taisies likt paralēli vēl granulu katlu, tad varbūt uzliec vienkārši mazāku kombinēto vai vispār gaiss/ūdens ss?
Esošajā bez problēmām var ielikt degli un kurināt tādā pat režīmā, kā tagad ar malku. Jā, visticamāk būs lielāki zudumi, taču ar granulām finansiālā ekonomija tāpat nesanāks nevienā gadījumā, par to vari aizmirst. Efektivitātes matu skaldīšana ar apšaubāmu cieto kurināmo ir diezgan smieklīga. Tas lai paliek marketingam.