Par gaiss-udens arī ir domāts. Bet situācija tāda..ar pāris ss tirgotājiem sazinātos,nu tādi aptuvenie elektrības tēriņu aprēķini sanāk 1000-1200 kW mēnesī. Nu tur atkal nianses .. bet tā pa rupjo. Pašreiz man 230-250. Ir atšķirība. Tāpēc tas atkrīt. Par pārējo domaju. Principā jau tā paralēlā katlā uzlikšana izmaksā gandrīz tikpat kā degļa uzlikšana. Nu +-. Un jā...Grobiņas SPMK ir labs siltumtehniķis,vai nu kā viņu tur sauc. Ar viņu būs konsultācija,tad sapratīsu ko un kā labak darit.. par to ka būs kaut kas lētāk,nu par to īpaši nedomāju. Galvenais lai ir vieglāk un ērtāk.

1. variants . deglis. Kipi rot power. ir bijs īpašumā SILDI KTA ar šādu degli. KTA princips- katls, ko var kurināt divējādi - malka, granulas, kurā iebāzts deglis. Kipi komplektējas ar labu automātiku, patiesībā tur gandrīz viss, ko var vēlēties. Katla, kuram ir liela paša katla ūdens ietilpība problēma ir tā, ka paiet ilgs laiks, kamēr uzsilda mazo loku, līdz ar ko opcijas ir- āra termostats + visu laiku atbilstoši līknei iestādīta t. un katls strādā visu laiku, modulējoties, vai akumulators + telpas termostats.
2. termoflux. šobrīd īpašumā ir pelling 20. īsti jau nav paredzēts kurināt ar malku, lv instrukcijā pat ierakstīts, ka ne un ne un ārdi arī līdzi nenāk. problēma- strādā ar dūmu nosūces ventilatoru, kurš mitras malkas gadījumā aizaugs gana ātri. citādi visādi, ja par granulām , ir labs ņemot vērā cenas/ iespēju kombināciju.
ūdens tilpums mazs un nosiltināts labi, līdz ar ko ātri uzsilst mazais loks.
vadība tizla. var pieslēgt telpas termostatu, āra gan ne. karstā ūdens sagatavošanai nav iespējams regulēt histerēzi, kas pēc noklusējuma 3 grādi, līdz ar ko, ja mazs boileris, bieži slēgsies katls. var uzlabot uzliekot lielu ku boileri, termoregulatoru, kur histerēzi var regulēt lielākā diapazonā .

Agrais 250701_21:49 “... Galvenais lai ir vieglāk un ērtāk.”? Tad elektrība “...aprēķini sanāk 1000-1200 kW ....Pašreiz man 230-250. Ir atšķirība.”!
Atrodi loģiku... jābūt?- Vieglāk, ērtāk, LĒTĀK ... varbūt gāze... Vai tad Latvijas elektrotirgus (kurš dārgākais Eiropā) ir arī dārgākais gāzes izmaksās siltuma enerģijas ražošanā?

Aizmirsu piebilst, ka siltumekonomijas vai lētuma procesam ir arī medāļas otra puse - pašas ēkassiltumnoturība . Tas ir pārsegums ar saviem 40cm ekovates... logi -trīskārša stiklapaketes ar selektīvo atstarošanu un iespējams siltinātiem slēģiem, kur logailu laukums pret grīdu nepārsniedz 20%; siltinātas ārsienas ar 20..25 siltumizolāciju un vēdināšānas rekuparatīvo sistēmu...

Tev, Ivar patik parunat...tas ir gari parakstit. Viss jau pareizi ir kā saki. Man pa lielo ar vissu ir kārtība, gan ar logiem, gan visu pārejo. Vienkarsi ir velme nedaudz samazināt darbosanos ar malkas sagādi. Un ir planā darbi ar komandejumiem, tad nu tas granulu variants ir vajadzīgs. Par gāzi...Tieši šobrīd darbojos pie cilveka kurs ir gāzes katla uzstādīsanas procesā. Māja līdziga,tik divreiz lielāka, apkure tapat ar grobiņas katlu...Viņš jurnieks, arī izvelejās variantu lai nav pie katla nevienam jasēž....Tad nu izmaksas sastāda ap 18k....katls, cisterna, projekts, utt Tur atkal nianses...Tonnu gāzes piedava par ap 860 .Tad nu granulu degla, vai pat vel granulu katla paralēla uzstādīšana man izmaksās ap 3000 maksimums, jo daudz pats daru.Un granulas pie vajadzības varu nopirkt pa dažām paletem.....Nu kaut kā tā.Vienkārsi gribēju painteresēties vai kādam ir pieredze ar granulu degļa ielikšanu malkas katlā,bet pamazam saprotu ka tas nav ērtākais risinājums...Bet Tu man te veselu lekciju lasi....Principā jau esmu sapratis ko man vajag un kas jādara, vel tik dažas konsultācijas tiesi par konkreto katlu, jo ir apzināti pāris pilsoņi kam ir tādi...vienam pat arī paralēli ar parasto malkas katlu.Nu kaut kā tā. Uzrakstīsu kad būsu kaut kur tālāk par runāšanu ticis...Katls iespējams būs Thermoflux Pelling 18, vai 25. Varūt kādam ir tāds? Atsauksmes? Mans apkures meistars jau slave, pēdeja laikā daudzus esot uzstādījis, darbojoties labi, neesot sarežģīti, utt. Man patik tiesi tas ka kompakts, ar tvertni...

Biju palaidis garam ka te vairāki Ivari...es tik vārda brāļa rakstīto biju lasījis...

Vēlreiz- pelling ir labs, bet nav domāts patstāvīgai kurināšanai ar malku, aizaugs dūmu nosūces ventilators.
Tīrīt viegli, vienreiz sezonā pie apkopes jānoņem dūmu nosūces ventilators un jāiztīra lāpstiņas
+ ātri uzsilst mazais loks,
+ vienkāršs deglis- čuguna bļoda, lēti labot.
- automātika čābīga.
- interesants dūmgāzu izvads. 120 mm ārējais izmērs. Pie mums īsti tirgū nav piedāvājuma, ko tur piestiķēt, ja nu vienīgi plānsienu nerūsējošais tērauds. bet LBN saka, ka dūmrovim jābūt 2mm biezam.
Jelgava, 110 m2 māja, aprēķina apkures patēriņš 60 kWh/m2 gadā, divas ziemas kurinot reālais patēriņš ap 1 t gadā apkurei, nakts 17 grādi C, diena 18-20 grādi C
Vienīgā problēma, kas ir bijusi - nepareizi iestādīts granulu daudzums/ ventilatora vilkme palaišanas brīdi. ja par daudz granulu podā un par par maza vilkme- dūmgāzes sakrājas katla degkamerā un siltummainī -siltā un mitrā laikā aizdegšanās notiek sprādzienveidīgi. Regulējas un ir ok.
Salīdzinoši laba kvalitāte, tajā skaitā no inženiertehniskās uzbūves viedokļa.

Ivars. Agrais – es atvainojos par to muldēšanu, bet nianses... kam tas forums vajadzīgs?
Ja jau tu mitinies Latvijas siltajā galā pie jūras, tad jau ēkas izsalšana, lai sasaltu ūdenssaturošās sistēmas ir mazbūtiskas. Brauc komandējumos – nu būs tev mājā atgriežoties tie +5. Nosalsi! Iekurināsi ... vai arī tas ērtums tikai tam lai telpās patstāvīgi +20. ... personīgi man pašam liekas, cik nu sajēdzu no tās projektēšanas, kā esmu minējis par nelaiķa tēva arhitekta bilsto “Pats grūtākais darbs pasaulē ir PAREIZI domāt!” un saprast ko galu galā tu vēlies (iztērēt līdzekļus)...nu kaut kā tā.
Piemēram - es paziņam Pabažos ieprojektēju ar malku kurināmu sistēmu – (te akumulators 1t ūdens +1,5t. Aplikta māla čaula), te gan radiatori, tā siltās grīdas 1.stāva ļoti masīvā pārsegumā – uzlikām ~13t mālu ar sildcaurulēm uz dz/betona paneļiem. Tad sanāca ka tas ūdens akumulators un radiatori lieki. Vakarā ar 60kW katlu ielaiž tai 20t tonnu pārsegumā siltumu un dzīvo līdz nākamam vakaram. Lai gan viņam kā pensionāram nav tādu ilgstošu komandējumu, lai varētu pateikt cik ilgi šāda māja atdzistu līdz +5 grādiem. Tas pluss malkas katlam, ka vari nodedzināt visas saimniecības drazas – zarus, papīra iepakojumus, skaidas.
Vēl ir 2000 gados celta 2.st ēka, kautkur Rojā, bagātam cilvēkam. Tai ~900kg/m2 pārsegumā iegāzu ap ēku esošās 40cm kāpu smiltis – te remontējot automatizēto apkures sistēmu ziemā, ēka dzisa 7 diennaktis.
Un lasītajā literatūrā esmu saskāries ar atdziņā, ka vecās masīvās ēkas 51cm mūra sienas un smagie 350kg/m2 pārsegumi kopumā patērē mazāk siltumenerģijas, nekā jaunās ar stiklotām sienām un super-puper automātiku.
Nu vēlreiz atvaino par to muldēšanu, bet kaut kur iekšēji sirds sāp redzot kā šodien cilvēki un celtnieki vieglprātīgi izmet līdzekļus galīgi nevajadzīgām lietām.

Ta vellos atcerējos. Varbūt tev labākais risinājums būtu ar paletēm kurināma plīts. Garajos tumšajos ziemas vakaros...
( [www.alibaba.com] )... katrā ziņā šodien taču var pasūtīt no visas pasaules. Vienīgi tās paletes ar maisu būs jānes.
Te (https://www.thespruce.com/wood-stove-vs-pellet-stove-1907994) (https://fullservicechimney.com/pellet-stoves-vs-wood-stoves/ )
(https://www.archiexpo.com/prod/cs-thermos-srl/product-73896-533963.html)
(https://www.stovesonline.co.uk/wood_burning_stoves/Klover-Traditional-Smart-120-wood-pellet-boiler-stove.html?srsltid=AfmBOop2qLNEAPaKPXADwJ7WDiuz9d4QyHPSfXsqEpCxoR18wZRllNNB)

Ieteiktu neieciklēties uz dārgākajiem "pašattīrošajiem" degļiem. Normālā variantā nekas tur nemaz nav baigi jātīra. Tās granulu pelnu driskas mierīgi aizpūš degļa ventilators.
Ja jau esi nosvēries uz granulām, tad varbūt jānosveras līdz galam un sistēma jāveido ar visu lambda kontroli?