Es tas divas krasnis izkurinaju uz pusjaudu vai pilnu jaudu, kaa nu sanaca, kad nebija akumulatora, Kurinaju vienu no rita otru vakara. Tagad izkurinu divas pec kartas, akis uzsilst no tam divam tikai lidz pusei. Augsa kadi 76 gradi viduu tas pats. Apaksa auksta, kadi 38-40gradi.
Ka jums liekas, katls ir pa svaku? Otrs jautajums, cik vispar ilgi akumulatoram butu jatur siltums ja no vina nenem siltumu. Tadaa veida es varetu uzkurinat un parbaudit kaa vins pats tur siltumu.

Šķiet, ka katls varēja būt mazliet jaudīgāks, jo vienmēr jau gribas īsu brīdi kurināt un piepildīt akumulāciju. Bet vai tāpēc uzreiz mainīt katlu? Pašam jādomā.

Prātā apdomā šo sakarību:
māja patērē siltumu nepārtraukti (vati/m2/h - vidēji labi siltināta māja apmēram - 20w/m2/h )
katls ražo siltumu x stundas, no kurām daļu patērē māja, pārpalikums ieiet akumulācijā.

Izmanotjot akumulācijas tvertni tu vari aprēķināt divus būtiskus parametrus:
1. kāds ir mājas siltuma patēriņš (pēc kuršanās pilna akumulācija, cik stundās tvertne ir tukša, ja pieņem, ka 1L ūdens delta temperatūra dalīts ar 0.86 būs kw. Piemēram pilna 1000 L tvertne ar 80 grādiem 8 stundās atdziest līdz 30 grādiem. Iztērēts ir 58 kw 8 stundās. Attiecīgi var pārvērst uz m2 un salīdzināt ar kaut kādiem patēriņa standartiem.
Ja pareizi atceros, tad pie -20C, siltuma zudumi
<40 W/m2 (ļoti labi nosiltināta ēka)
50 W/m2 (labi nosiltināta ēka)
80 W/m2 (parasti nosiltināta ēka)
>120 W/m2 (veca ēka)

2. Otrais parametrs ir reālā katla jauda un efektivitāte. To visprecīzāk nomērīt ir ja nogriež mājas patēriņu nost un paliek tikai katls - akumulators. Uzņem laiku cik ilgi jākurina, lai piepildītu pilnu (teiksim no 30 līdz 80 grādiem - tie būs tie paši 58kw). Tad tu izdali ar stundām ie iegūsti vidējo katla jaudu. Ja vēl nosvērsi malku, tad iegūsi arī akurātu lietderības %.

Izejot no šīm divām darbībām ir pilnīgi skaidrs tad kur varētu veikt uzlabojumus.

Bet vispār kopumā šķiet, ka mājai kaut kur ir pieklājīgi zudumi, jo man ir 150 (tev 200m2), man 1000l tev 2000L. Ap nulli man izvelk 1.5-2 dienas, tev tikai vienu. Rupji ņemot vairāk kā 2 reizes vairāk zudumi. Vēl jāņem vērā, ka tu mucu ar radiatoriem mazliet mazāk iztērē nekā es ar grīdu, bet tik un tā. Bišķi par daudz zudumi šķiet. Kur? Jāpēta.

Tad jautajums, cik jums aiziet malkas sezonai? Man 17-20 kubi.

Savu domu nostiprināšanai - vai lielāks aķis un jaudīgāks malkas katls nekā varētu būt nepieciešams par skādi nāk tikai makam?
Apkures lietas man vēl tikai priekšā, bet funktierēju par to jau laicīgi. Kopējā apkurināmā platība mājai ap 200m2 - ar siltajām grīdām lejā un radiatoriem mansardā. Iepriekš biju domājis par tonnīgo aķi un 35kW malkas katlu, bet varbūt ir vērts uzreiz likt 2t un katlu pirkt krietni niknu - uz kādiem 45kW. Rezultātā jākurina īsāku laiku.
Par aķu siltināšanu - man prātā stāv izdomāta bilde, kad aķis atrodas tādā kā nišā, kas noārpuses apsista ar dēļiem un visa telpa ap katlu piebērta ar ekovati - teorētiski tak siltumu būtu jāizolē lieliski?

20 kubi ir ļoti daudz. Negribu melot, kaut ko es mērīju par šo ziemu, bet tie varētu būt 5-7 kubi, katrā ziņā zem 10 pilnīgi noteikti. Es pēc šķūņa tilpuma sakrauto mērīju.

Tomēr samelojos, ap 10-14 m3 no telpas šajā sezonā.

Vilnis Radio melot jau nu nevajadzētu, ja malku sadedzinot iegūst 1kg/4kw un 1m3 ir 600kg, tad tev ir pirmā māja, kas patērē mazāk kā pasīvā māja. Apkures sezonas ilgums apmēram 200 dienas, viena diena 24 stundas, 1m3 ūdens ar 50 grādu starpību ir 210 kw

Esmu iztērējis apmēram 7 steri malkas šo sezonu. Māja 140 m2, ļoti labi siltināta.

Moriss man šķiet tev kaut kur aprēķinos ir kļūdas. ~4kw no kg ir maksimālais cipars pie 100% lietderības utt. 1m3 ar deltu 50 manuprāt nekādi nav 210kw. Pasīvā māja noteikti man nav. Slinkums rēķināt, bet tādi nu tie kubi sanāk.