Situācija: apmēram 60 m garš 3 dzīslu kabelis zem zemes uz sūkni, privāts zemes gabals. Abi kabeļa gali pieejami. Kabelis nav gofrā, kaut kāds melnais - cyky vai tmldz, kas paredzēts ārā izmantošanai.

Problēma: pusgadu nostrādāja, tagad sāka sist ārā drošinātājus, virknē C10 un B20, reizēm pa vienam, reizēm abus. Sit ārā, pat ja vada galā nekas nav pieslēgts. Pirms pāris dienām sākās, un strauji progresēja. Galus izjaucu un pārliecinājos, ka gala rozetēs nav problēmas. Drošinātāji arī it kā nevarētu būt vainīgi, jo pirmkārt nostrādā divi, otrkārt ar citiem patērētājiem nenostrādā.
Testeris starp kabeļa dzīslām rāda bezgalīgu pretestību. Man uzprasās secinājums, ka kaut kur kaut kas ir ar izolāciju čupā, tā, ka it kā ir (testeri tur), bet ar 220 V šauj cauri.

Jautājums: vai ir kāda metode/aparāti/pakalpojumi, kas maksātu lētāk nekā jauns kabelis un rakšana, kas ļautu precizēt pazemes posmu, kur izolācija ir bojāta, lai mazāka rakšana? Lai vismaz skaidrs, no kura gala sākt rakt.
Paldies!

Var mēģināt sekojošu "mājas" metodi: [nemezida.su]

Paldies par saiti - oriģināli :)
Prātojot radās doma, ka tā kā man ir 3 dzīslu kabelis, kā arī ja ir "paveicies" un izolācijas defekts ir tikai starp 1 dzīslu un zemi, vai tikai starp divām dzīslām savā starpā, tad varētu atteikties no zemējuma šajā posmā un ar zaļdzelteno dzīslu aizstāt zilo vai brūno, bet 3. defektīvo dzīslu atstāt neizmantotu.
Ar šo kabeli tiek barots iegremdēts sūknis, kas atrodas puslīdz hermētiskā plastmasīgā tvertnē zem zemes līmeņa, kur ik pa brīdim ar pludiņu tiek ieslēgts, lai pārsūknētu satecējušo attīrīto bio kanalizācijas ūdeni grāvī.
Ar ko riskēju atstājot šo pasākumu bez zemējuma? Soļa spriegums pie mucas, grāvja? 10A drošinātājs ir, noplūdes automāta nav.

Ja ir īsslēgums, tad bojāti ir divi kabeļi noteikti, jo citādi nevar veidoties īsslēgums. Noplūde uz zemi no maza laukuma, jeb atkalināta vada zemē ir salīdzinoši maza, jeb zemes pretestība nevar radīt 10A strāvu. Izolācijas bojājums rada silšanu, vēlāk pārogļošanos, un vēlāk...īsslēgumu......

pārmērīju pretestību starp dzīslām, vai nu slikti vakar mērīju (iespējams nepārslēdzu uz megomiem), vai kaut kas ir progresējis, bet nu jau starp visām dzīslām redzu galīgu pretestību ar testeri. Tātad visas dzīslas ir čupā. Nāksies rakt.
Ja kāds var pačukstēt vēl kādu veidu/pakalpojumu, kā par samērīgām naudām noteikt aptuveno bojājuma vietu nerokot , priecāšos

roc vidū, knieb uz pusēm. Visdrīzāk viena no tām būs OK. Tad beigto vēlreiz uz pusēm utt.. Bet nu katrā vietā būs jāstiķē ar termocaurulēm, tā ka baigi sīkos gabalos nav jēgas..

Pamēriet kabela dzīslas pretestību pret zemi. Var visas dzīslas kopā satīt pēc tam. Ja uz zemi ir kontakts ( ārējā izolācija arī pušu...). Padod fāzes spriegumu, un ja drošinātāju nesit, ejot pa trasi, mēra soļa spriegumu ( spriegums starp diviem iedurtiem stieņiem zemē, saglabājot vienu un to pašu attālumu starp tiem, ne jau dziļi....) Jo spriegumu mērot strāva ir ļoti niecīga un zemes pretestība kontakta vietā to maz iespaido. Mēra... un tur, kur lielākais soļa spriegums, būs bojājums. Protams, tas ir teorētisks padoms, bet lielu enerģiju tā pārbaudei neprasa. Vēl: Var mērīt spriegumu no nulvada pret zemi, izmantojot garu palīgkabeli. Iet pa trasi, baksta zemē, un skatās, vai neparādās spriegums. Ja parādās, meklē vietu, kur tas ir vislielākais...

Esi pārliecināts, ka sūknis nesit ārā? Iegremdējamie sūkņi ilgi nedzīvo - no pieredzes.

Ja nelīdz Rx padoms, tad - nomainīt automātu uz 100 amperīgu, slēgt iekšā un skatīties, no kuras vietas lien ārā sliekas, kurmji un neveiksmes gadījumā arī ogļrači. Tā būs īstā.

Vai pirms sūkņa nav veidota mufta? parasti jau tur izšauj.
Pēc standarta minimālā izolācijas pretestība starp dzīslām ir 0,5 megaomi. Atvienotam kabelim jāuztaisa mērījums ar 1000V megaommetru.
Mājas apstākļos būs grūti noteikt zemē esoša kabeļa izolācijas bojājuma vietu. Vieglāk būtu noteikt, ja kabelis būtu pušu pavisam.