"Temperatūras pacelšanai tomēr vajag vairāk enerģijas nekā temperatūras uzturēšanai. "
Atdziestot mājas sienas, grīdas, griesti, mantas atdos tos uzkrātos 1-2 grādus telpas gaisam, sienai uz ārpusi, kā akumulators. Uzsildot vajadzēs jaudu, lai šo masu atkal uzsildītu līdz sākuma temperatūrai. Vai tie ir zudumi? Uzlādēts "akumulators" atdod siltumu, pēc apkures samazināšanas, ar pluss zīmi. Vēlāk šis "akumulators" atkal jāuzlādē patērējot enerģiju ( ar mīnuss zīmi). Kur te saskatāmi zudumi?. Vienīgi laiks paiet, lai piesildītu "akumulatoru", kas nākošajā atslēgšanā tiks izmantota. Tātad: tik vien jāņem vērā, ka jāizslēdz ātrāk, jāsilda ātrāk, lai iegūtu temperatūru vēlamajā laikā. Kur rodās ekonomija? Enerģijas apmaiņas straujums ir atkarīgs no temperatūras starpības iekšā- ārā. Jo starpība mazāka, jo mazāka enerģija nepieciešama lai uzturētu konstantu temperatūru. Samazinot par 1 grādu telpas temperatūru, attiecīgā laika periodā iegūst 5 (+/_) % ekonomiju. Kā rodās tie mistiskie 5%? .....Elementāri Watson: Ja ārā, kas pieņemts par atskaiti ir 0 grādi, un uztur telpā temperatūru 0 grādi, enerģija nav nepieciešama. Lai uzturētu +20 grādus telpā, jāpievada jauda 100%. Nu tad sanāk, ka 1 grāds ir 5% no jaudas. Ja ārā vēsāks, tad 100% jaudas vairs nepietiek, jo starpība jau vairāk kā 20 grādi. Kā piemēram -10 grādos ārā, būs temperatūru starpība 30 grādu , un vienu gŗadu samazinot istabas temperatūru būs jaudā tuvu 3%. Un jauda apkurē, lai uzturētu 20 grādus istabā tad būs jāpalielina par 50% salīdzinot ar ārgaisa temperatūras gadījumu 0 grādi.Jāatcerās, ka siltuma daudzums ir lineārā funkcija no masas, īpatnējās siltumietilpības un temperatūras starpības. Sarēžģīti sanāca...kas gribēs, mēģinās izprast..bet .vabūt visu apgāzīs kājām gaisā...

Rx, kamēr temperatūra (enerģija) staigā mājas iekšpusē, tikmēr tie, protams, nav zudumi. Par zudumiem tie kļūst brīdī, kad šī temepratūra nonāk ārpus mājas. Tātad jautājums ir - vai intensīvākas sildīšanas laikā ārpus mājas nenonāk lielāks daudzums siltuma nekā mazāk intensīvas sildīšanas laikā. No kurienes? Nezinu, varbūt no grīdas (pieņemot, ka telpas sildīšanas režīmā grīdas temperatūra ir augstāka nekā temperatūras uzturēšanas režīmā) vai caur skursteni.

Kā ir, piemēram, ar siltumsūkņa COP? Vai tas nav atkarīgs no tā, vai ir jāuztur vienmērīgu temperatūru vai arī intensīvi jāpaaugstina temperatūru?

Iesildot telpu pēc atdzišanas, kā piemēram 1 grāds, nevajag pārkarsēt sildelementus- radiatorus, bet jāiestāda tāda temperatūra, lai pieņemamā laikā iestātos pareizā- tas ir, plus 1 grāds. Jāsadzird skaitlis: pluss viens grāds! Un siltuma inerces dēļ ( procesu lēndarbīgums) šīs temperatūras poieauguma laikā, tiks padota lielāka temperatūra, siena dziļāk nesasils! Jāvada atgriešanās komforta režīmā "inteliģenti"

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
Ja ārā vēsāks, tad
> 100% jaudas vairs nepietiek, jo starpība jau
> vairāk kā 20 grādi. Kā piemēram -10 grādos
> ārā, būs temperatūru starpība 30 grādu , un
> vienu gŗadu samazinot istabas temperatūru būs
> jaudā tuvu 3%.
> Sarēžģīti sanāca...kas gribēs, mēģinās
> izprast..bet .vabūt visu apgāzīs kājām
> gaisā...
Loģika saka,ka lai kāda arī nebūtu telpas un āra temperatūras starpība-viens grāds paņems 5% no patērētās enerģijas daudzuma.Ja atskaites punkts ir šie 20 grādi,tad pie 30 grādu temperatūras starpības,viens grāds telpā jau prasīs 7,5% (tīri matemātiski) Pārējo visu sapratu.

Pie āra temperatūras 0 grādi:

20 grādi=100%
1 grāds=5%

Jā ārā 10grādi tad: delta ( temperatūras starpība) ir 30 grādi.

30 grādi-100% ( normālā patērētā jauda lai uzturētu 20 grādus istabā)
1 grāds- 3,333% no patērētās jaudas normālas temperatūras uzturēšanai.
Ko tas liek secināt?
Laikam to, ka stiprā salā grāda pazemināšana telpā procentuāli ienes mazāku efektu kurināmā patēriņā, ne kā salīdzinoši siltā laikā. Jāatzīmē, ka "procentuāli", nevis absolūti, jo absolūti tas ir skaitāmās naudiņās.
............Aukstā laikā, ja ārā ir -10 grādu, jākurina par 50% vairāk kā siltā laikā, kad ir 0 grādi ārā.
Kā saka...kautkā tā.

pazeminot t jebkurā laikā apkures sezonā , ir ekonomija. Jo telpai lielāka t starpība ar āru, jo vairāk siltums aizplūst, pie zemākas t mazāks siltums aizplūst.

Paldies visiem - tieši tāds arī bija šis jautājums:
"Jautājums ir - vai temperatūras strauja nolaišana no 21°C līdz 18°C un tam sekojoša temperatūras strauja pacelšana no 18°C līdz 21°C ir ekonomiski izdevīgāka nekā vienmērīgas 21°C temperatūras uzturēšana." binary , super Rx u.c.

Ir gan siltās grīdas gan radiatori. Guļamistabās radiatori(termogalvas), pie sienas temperatūras nolasītāji, pulsteņi katlam un grīdu sevogalvām atsevišķi.
Kad automātika pa nakti,atslēdz katlu gulēt ir super, telpa neatdziest vairāk par dažiem grādiem, no rīta stundu pirms jāceļas iesilda un ir super. Ar siltām grīdām gan ir inerce - 3 stundas. Tur gan jādomā, ka vajadzētu ieslēgt katlu kādos 4 no rīta. Tāpēc arī domāju varbūt darbināt sistēmu visu laiku ar minimālu apkures režīmu un nejaukt ārā komforta līmeni. Varbūt ka tā temperatūras uzdzīšana tik daudz tērē, ka nav starpības ar konstanto uzturēšanu...??? Varbūt tērē pat vairāk nekā konstantā gadījumā.

Mans pieņēmums bija, ka ekonomija rodas temperatūras starpībā starp āras un telpas gaisu. Tādēļ, ka šī starpība mazāka tajā brīdī kad temperatūra pazemināta, no tā radīsies zudumu samazinājums un ekonomija. Bet varbūt ir vēl kāds aspekts(pieņemot, ka māja jau normāli siltināta).

Piemērs kā tas viss varētu izskatīties: 20 grādu uzturēšanai telpā pie āra temperatūras 0 grādi vajag izkurināt 20kg. Uzturot 19 grādus, 1kg ietaupās. Ja ārā ir -10 grādi, tad jāizkurina 30kg. samazinot par 1 grādu, ietaupās arī 1kg. Bet procentuāli no kopējā patēriņa skaitļi ir atšķirīgi.
Kāpēc tad vispār lietot procentus? Vienkārši: izkurinot , jeb kurinot normāli, redzams, cik aiziet kurināmā. Nu tad 3-5% būs viena grāda telpas temperatūras samazināsanas kurināmā ietaupījums.

Pieņemsim,ka āra un telpas temp. starpība ir tikai 10 grādu un šo pieņemam kā 100%-tad viens grāds telpā prasīs 10% no patērētā kurināmā. Pēc jūsu teorētiskā rēķina tas atkal būs 1kg. Kur tad ir loģika? Šis 1 grāds pie atšķirīgām deltām prasīs arī atšķirīgus kilogramus. Grafiskā attēlojumā līkne veidosies ne tik liela uz procentiem,kā uz kilogramiem. Jo lielāka delta,jo katrs grāds izmaksās dārgāk.

Rx jūsu aprēķinā nav ņemti vērā siltuma zudumi-tikai telpas uzsildīšana par 20;30 grādiem. Dēļ siltuma zudumiem grafiskā līkne būs vērsta uz augšu,un nekādi tā nebūs taisne vai pat līkne kas vērsta uz leju. Tas pēc manas,praktiķa loģikas.