Jā, ja vēlās strauji atgūt komforta temperatūru, tad jauda tiek pacelta vairāk kā nepieciešams, un zudumi siltummaiņa nepinīgās darbības dēļ pieaug. Tāpēc : Nedrīkst steigties! Atcerieties, ka apkures sistēmās viss strādā līdzeni, mierīgi, ar lielu apdomāšanās ineci. Neviens nesamazina tūlīt strauji apkures jaudu, ja caur mākoņiem uzspīd saulīte..jeb tiek atvērts logs...Par to, ka tas ir lēni mainīgs un lēni regulējošs process esmu pārliecinājies Honewell automātikas darbībā. Tā piemēram pieliekot 1 grādu klāt, trīsszaru vārsts tikai pēc laika mazliet pakustās, atkārtoju: Mazliet!

Rx,nevaru ne ar vienu formulu to pirrādīt-tāpēc,ka esmu praktiķis,nevis teorētiķis. Pārliecināties par to,ka dubultojot kurināmā daudzumu nevar dubultot telpas un āra temperatūras starpību var ik viens savā mājā vai dzīvoklī -pat ar elektriskajiem sildītājiem-lai būtu precīzāk.Tas ļauj secināt,ka siltuma zudumi pie dažādām deltas temperatūrām nebūs lineāri. Cik liela šī starpība-būs atkarīgs no daudziem faktoriem,galvenokārt no ēkas siltumnoturības.Manuprāt ir tikai loģiski,ka samazinot telpas temperatūru no 23 uz 22 grādiem iegūsi lielāku kurināmā ekonomiju,nekā no 19 uz 18 grādiem pie vienādas āra temperatūras. Kurš tam nepiekrīt,tas lai pierāda praksē ,ka dubultojot kurināmā daudzumu var telpā dubultot temperatūru starpību ar āra temperatūru.:)

Jā priecīgus un garīgām veltēm bagātu vakaru!

Sakot par to siltuma ekonomiju jāmin ventilācijas nopietnā ietekme uz siltumzudumiem. Ja agrākos laikos 1980 gados ventilāciju pie ēkas siltumzudumiem pielika 10%..15% vērtībā ( dzīvojamām ēkām), tad šobrīd pieaugot nosiltināšanas tendencei - tā vēdināšana iegūst gandrīz vai noteicošo lomu - katrā ziņā virs 30 % zudumi. Unte ventilācijai diemžēl nevar pielietot lieneāras sakarības - jo gaisa infiltrācijas lielums nav lineāra funkcija, tā mainās atkarībā no āra gaisa un iekšējās temperatūras starpības nelineāri... tāpat nakts miera režīmā mēs patērējam mazāk skābekļa nekā aktīvā nomodā - kaut vai staigājot un virinot durvis. Tā saskāros ar vienu ēku Saukrastos, kurā bija atsegta kapņu telpā no 1 līdz 3 stāvam. Dotajā gadījumā trešajā stāvā bija pārāk karsti, kamēr pirmajā sala nost - tas ventilācijas rezultātā.

Bet protams ka viss saistīts lielā sistēmā un kopējais rezultāts ir tikai praktiskais rezultāts. Kas vēlās, cenšās, tas kādu patiesību ņem vērā. Visu ņemt vērā nav iespējams. Un tas ir principā visos jautājumos, arī politikā...Ir vai nulabāk, vai vēl labāk, vai tieši otrādi. Vieglāk neko neņemt vērā , paļauties uz meistaru "gadījums". Atliek novēlēt, lai meistars Gadījums ir tieši laikā, vietā un labākais.

Ko var cepties par automātikām un vēl nezin ko. Paņemiet prastāko taimeri un būs Jums 15-20% ekonomija. Ko tad tā automātika dos- to pašu katla atslēgšanos temperatūras samazināšanās laikā. Pie + grādiem nekurinu ~10-12 stundas dienā. ieslēdzot katls neko neforsē, 55*C un viss. Ja neticat, tad pārbaudiet.

Linearitātes piemērs (no programmas noskaņošanas , lai sasaistītu āra devēja rādījumus ar temperatūru siltumnesējam. ) Grafiks ir taisne. Slīpums ir telpu siltumizolācijas un citu zudumu funkcija. Jo sliktāka siltumizolācija jo stāvāka taisne, lielāks kurināmā daudzums kas nepieciešams.

Stāvumu izvēlās lai telpā būtu patstāvīga nepieciešamā temperatūra.

Rx,atzīstu savu maldīšanos. Atgriežoties pie tēmas-pēc grafika var secināt,ka ekonomija no viena grāda samazināšanas telpā būs tieši atkarīga no ēkas siltumnoturības. Labāk siltinātā mājā-mazāka ekonomija,savukārt slikti nosiltinātā mājā lielāka ekonomija-tātad siltuma zudumi būs ekonomijas noteicošais faktors. Paldies,atkal jauna praktiska nianse. Priecīgus Ziemassvētkus visiem!

Protams! Jāatzīmē ka ekonomija būs lielāka tajā laikā kamēr būs ļoti zema āra temperatūra . Nesaldēsim sevi visu laiku! Priecīgus svētkus!

Es darītu kā saka Ezis....taimeris ar dienas un nakts režīmu...un pēc sava diennakts ritma....

Naktī zem segas esot - nevajag lai būtu 20-22 grādus iekštelpā - kur pa dienu darbojamies...
(vai ta ziemā tikai ar palagu segsimies?)

A citādi - varbiūt man nav taisnība - bet manā sapratnē - jo ārā aukstāks - jo straujāk (ātrāk konkrētā laika sprīdī) - dzesējas ārsienas, bēniņi utt.....un jābūt starpībai - vai ārā ir 0 vai -20grādu.....

Laimīgi Jaunā Gadā !

Zodčijs Wrote:
> A citādi - varbiūt man nav taisnība - bet manā
> sapratnē - jo ārā aukstāks - jo straujāk
> (ātrāk konkrētā laika sprīdī) - dzesējas
> ārsienas, bēniņi utt.....un jābūt starpībai
> - vai ārā ir 0 vai -20grādu.....
Zodčijs-tā jau it kā šķiet,un savā ziņā tā arī ir,bet šķēpus laužot esam noskaidrojuši-siltumpārneses ātrums atkarīgs no materiāla vadītspējas (tātad ēkas siltumnoturības,ne temperatūras starpības). Ja telpā +20 grādu,tad pie āra temperatūras -20 māja atdzisīs 2x straujāk kā pie 0 grādiem. Par cik, apkures sistēmā siltumnesējs ir ūdens,kura siltumietilpība ir 4000x lielāka kā gaisam(ja nekļūdos)-labi nosiltinātā mājā tikai nedaudz jāpalielina siltumnesēja temperatūra,lai kompensētu šos zudumus.