Viss ir loti vienkārši - starp vienādas temperatūras kermeņiem siltumapmaiņa nenotiek, Visa nepieciešamās apkures enerģijas daudzums (energoavota jauda laika vienībā) tiek reķināta pēc siltuma zudumiem - cik pazūd - tik jāpievada, lai temperatūra turētos konstanta. savukārt siltumzudumi vai siltuma plūsma plūsma aukstākā kermeņa virzienā ir tieši atkarīga no temperatūras starpībās, ja starpība būs 20 vai 30 grādu tad pazeminoties par vienu grādu ieks'telpās tā jau būs tikai 19 vai 29 grādi un attiecīgi proporcionāli samazināsies siltuma parneses ātrums vai pātēriņš laika vienībā to kompensēšanai. ja starpība bus 0 tad arī nekādu zudumu nebūs un nekas nebūs jātērē lai piesildītu !

Viesturs 470. Pilnīgi pareizi,tikai nianse tāda,ka siltuma zudumi procentuāli progresē attiecībā pret temperatūras starpību. Vienkāršā valodā izsakoties-dubultojot kurināmā daudzumu-nevar dubultot telpas temperatūru (deltu), par ko arī viss stāsts,jo katra grāda palielināšana telpā prasa progresējoši lielāku enerģijas daudzumu (proporcionālu zudumiem).

Ja Jūs esat ieslīguši tik niansētās lietās, ka procentu attiecība pret malkas kilogramiem, tad vēl viens pārdomu grauds. Zināms, ka ēkas ietekmē saule un vējš. Mūsu klimata vējš gan biežāks nekā saule.
Tātad jāizšķir 0 grādu un bezvējš vai tā pati 0 grādu un vējš 10m/s. Nu pie atvērtām vēdināšanas un apkures sistēmām arī ši komponente ietekmē sadedzināmā daudzumu katlā. Tādejādi kopējās ieguves procentuālai aprēķināšnai vajadzēs rakstīt veselu grāmatu. Un ja vēl ņem vērā ka uper-super nosiltinātai ēkai telpas m2 siltuma zudums līdz 20W/m2... tad arī ieslēgtas 100W spuldzītes sāk ietekmēt siltuma ekonomiju un tad paliek svarīgi vai tu cilvēk ej gulēt ap 8 vakarā vai 2 naktī.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pieņemsim,ka āra un telpas temp. starpība ir
> tikai 10 grādu un šo pieņemam kā 100%-tad
> viens grāds telpā prasīs 10% no patērētā
> kurināmā. Pēc jūsu teorētiskā rēķina tas
> atkal būs 1kg. Kur tad ir loģika? Šis 1 grāds
> pie atšķirīgām deltām prasīs arī
> atšķirīgus kilogramus. Grafiskā attēlojumā
> līkne veidosies ne tik liela uz procentiem,kā uz
> kilogramiem. Jo lielāka delta,jo katrs grāds
> izmaksās dārgāk.


Pie jūsu teiktā jāsaka kas ir 100% jeb cik kurināmā aiziet uzturot 10 grādu starpību. Ja aiziet krāsnī 10kg tad jā, 1 grāds pieauguma prasīs 1kg kurināmā. Lai izmainītu par vienu grādu siltuma daudzums ir vienāds kā pie 0 grādiem tā pie -10grādiem.

Es visu saku procentos, jo absolūtie patēriņi protams ir atkarīgi no vēja, saules, mājas nosiltināšanas, vēdināšanas...

Svarīgākais ka siltuma apmaiņa ir lineāra.

Viss apspriestais ir teorētiski, bet vai tiešām, kāds granulu vai gāzes lietotājs nav praktiski paeksperimentējis un piemēram vienu nedēļu uzturējis vienmērīgu temperatūru, bet otru nedēļu prombūtnes laikā un naktī katlu neslēdzis. Tad arī aptuveni varētu saprast ir vai nav starpība patēriņā un uz kuru pusi, protams pieņemot, ka izvēlētās nedēļas vai laika sprīži (piem. 3 dienas) ir daudzmaz vienādas āra temperatūras, vēja lieluma un saules daudzuma ziņā. Kad palaidīšu savu apkures sistēmu noteikti salīdzināšu šos variantus, jo man šķiet, ka pacelt temperatūru telpās būs ekonomiskāk nekā visu laiku uzturēt konstantu, bet kā tur īsti būs uzzināšu tikai nākamo sezonu :)

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Viesturs 470. Pilnīgi pareizi,tikai nianse
> tāda,ka siltuma zudumi procentuāli progresē
> attiecībā pret temperatūras starpību.
> Vienkāršā valodā izsakoties-dubultojot
> kurināmā daudzumu-nevar dubultot telpas
> temperatūru (deltu), par ko arī viss stāsts,jo
> katra grāda palielināšana telpā prasa
> progresējoši lielāku enerģijas daudzumu
> (proporcionālu zudumiem).
Kā veidojās progresija procesos kas ir lineāra? Izskaidrojiet ar kādu siltuma formulu. Nenotiek ne ūdens sasalšana ne atkušana kas prasītu papildus enerģiju kristalizācijas procesiem.

Ar paktisko pieredzi ir grūtāk tāpēc, ka kā jau pieminēja Brinkmaņa kungs gan ārējie, gan iekšējie apstākļi ir mainīgi un reķini sanāk stipri sarežgītāki ne kā 2+2=4 !
Ieteiktu daudz ar kaut kādu vienkāršotu rēķināšanu vai smalkiem eksperimentiem neaizrauties un "velosipēdu" neizgudrot;
Vienkāršakie pieņemumi jau doti 1 grāda starpība dod 5 %, ja kādam ar to nepietiek tad vai nu pašam jāstudē siltumtehnika, enerģētika u.t.l. vai arī jānolīgst profesionālis kas to izdarīs Jūsu vietā !
Un neceriet uz universāliem risinājumiem, katra ēka ir unikāla (pat rūpnīcā gatavotā) jo tā atradīsies unikālā geogrāfiskā vietā ar konkrētu novietojumu !
Un tam vēl visam jāpievieno cilvēka faktors visās tā daudzveidīgajās izpausmēs ieskaitot pirādzīņu vai piparkūku cepšanu Ziemasvētku vakarā !

Visiem foruma dalībniekiem - Priecīgus Ziemassvētkus un enerģētski līdzsvarotu Jauno, 2015. gadu ! ! !

Es pagājušās divas apkures sezonas pierakstīju sekojošus rādītājus ar ieslēgtu dienas un nakts režīmu:
- izlietotie m3 gāzes un āra temperatūra( prakstiski katru dienu). Protams vēja spēks krietni ietekmē rādītājumus, bet vidējo tendenci var novērot līdzīgā kurināmā izlietojumā abos gados pie vienādas āra temperatūras. "Sogad pamēģināšu kādu mēnesi ar konstanto. Redzēs kas sanāks.
Ja kāds to prakstisi jau darījis lūdzu uzrakstiet.

Priecīgus Ziemassvētkus!!!

Ceļot augšā temp ar gāzes katlu būs lielāka jauda, un kāda kripata siltuma paskries garām siltummainim, kas gan neatsitīs atpakaļ ieguvumu uz temp samazinājumu naktīs vai darbadienās.