Niks. - padalies, kādu modeli paņēmi? Iemet kādu linku.

Visiem liels paldies par pārdomām.
Tur ir tā lieta, ka visur minēts apstāklis par to, ka kurtuves augšējā zonā trūkst skābekļa sagegšanai, tapēc tiek palielināts kurtuves augstums. Un šis skābeklis trūkst tieši tapēc, ka apakšā ir gaisa pievads, kas intensificē degšanu - tas ir paātrina koksnes gazificēšanu. Tapēc doma atteikties no pelnu restītēm - galu galā pelni jāvāc šā vai tā. Un ja ņem vērā, ka mūsu senčiem vara caurulītes bija pietiekoši dārga vai nepieejama lieta...
Par to kurtuves apakšējo daļu. Ja zem kurtuves es ielaižu deggāzes - tad tās ir skābas (koka darva) un te nevar likt parastu metālu - tātad vislabāk A4 nerūsējošais tērauds ( mitruma un skābes izturīgs); varētu arī čuguma plātni. Un apskatot slēpņa minēto saiti : [u-dachniki.ru] redzams, ka te arī iesaka kurtuves grīdu veidot ar slīpumu uz durtiņām.
Vispār jau šodien ir iespējas krāsns izbūvē izmantot jaunākus un ne tik tradicionālus materiālus - piemēram gaisa pievads caur vara vai nerūsējošā tērauda caurulēm tieši degšanas zonā ( varu vieglāk locīt); speciālu cietu minerālvates izolāciju vai to pašu ugunsdrošo betonu .. kas piemēram ļauj formēt speciālus dūmkanālus vai biezas durtiņas - aizbāžņus krāsns tīrīšanai, vai izliet speciālu kurtuves dibenu vai kurtuves augšu. Tāpat vieglāka ķieģeļu apstrāde ar korunda griežamiem diskiem.

Lai kaut ko jaunu ieviestu, jāiepazīstās ar veco...Laikam tā ir patiesība, ka cilvēki ir par slinku, lai mācītos, izzinātu, un tad darītu, bet mazliet padomā savā pieredzes un zināšanu lauciņā un dara...
Skumīgi, ka tā tas ir daudzās lietās. Neko tā īsti neizzina, bet iet tālāk....Tas pats manis pieminētais Грум-Гржимайло visu savu dzīvi veltījis krāšņu lietām, procesos tajā... Un viens no viņa izgudrojumiem ir tieši kurināmās telpas veids, forma, gaisa piekļuve....aukstā un siltā gaisa cirkulācijas. Rezultātā, kā viens no momentiem, ir malkas likšana slīpi stāvus! Tā iegūst labāku skābekļa piekļuvi- oksidēšanās reakciju ar koka izdalītajām gāzēm visā pagaļu garumā.

Nerūsošo kurtuvē un vispār krāsnī nav laba doma likt, jo tas metāls pamatīgi deformējas un neatgriežas savā sākotnējā stāvoklī. Čuguns ir labāks, ja tur tiešām vajadzīgs metāls. Bet vispār krāsnī es neliktu nevienu metāla detaļu vai tā caurule vai plāksne. Krāsnī vajadzētu operēt ar ķieģeļiem, šamota lējumiem taisot tur iekšā caurumus, šķirbas utml. pirmajam/sekundārajam/trešajam gaisam. Ja pareizi tur tos kanālus sataisa, tad pelniem tur nevajadzētu nonākt, jo vilkme velk pa tiem kanāliem uz kurtuvi un pretējā kustība nenotiek.

Vissarežģītakais krāsns modelēšanā ir atrast pareizo kombināciju kurtuvei, kur jādabū kurtuves izmērs/forma tandēmā ar sabalansētu gaisa padevi. Kad kurtuve darbojas, tad jau ir salīdzinoši vienkārši - apaudzēt ar siltummaini līdz robežai, kad vilkme vēl darbojas pietiekami, lai darbinātu kurtuvi pareizajā režīmā.

Pirms kāda laika šeit bija līdzīga diskusija, kurā viens no seicnājumiem bija -par inovācijām krāsns būvniecībā var domāt pēc tam, kad vismaz 10 krāsnis uzbūvētas pēc pirms 100 gadiem izstrādātām instrukcijām. Šī diskusija ir lielisks apliecinājums tam -vīri gudri spriež kā malka jāsadedzina, lai tā atdotu krāsnij vislielāko siltumu, bet, ja attiecīgās kategorijas grāmatas lasa no vāka līdz vākam, garām nevajadzētu paslīdēt tēzei, ka lauvas tiesu siltuma krāsns akumulē jau pēc šībera aizšaušanas, proti, kad aktīvā degšanas fāze ir beigusies!

Krāsns nevar akumulēt lauvas tiesas siltumu pēc šībera aizvēršanas - max kādi 5% tikai, to siltumu kas oglēs palicis. Cits stāsts ir par to, ka pēc šībera aizvēršanas siltums intensīvi parādās uz krāsns virsmas, t.i. siltums ir ticis cauri 2 ķieģeļu biezumam. Bet tas nekādīgi nav saistīts ar šībera aizvēršanu kā tādu, vienkārši apmēram tā sakrīt laiks. Tas efekts ir jāņem vērā, lai krāsni nepārkurinātu. Nedomāju, ka grāmatā tā varētu būt rakstīts - tas ir neloģiski, jo siltums tiek noņemts no gāzēm kurināšanas laikā, nevis pēc tam, kad dūmgāzu nav.

Kaut arī stāsts nav tik daudz par konkrēto piemēru kā tādu, bet gan par to, ka mūsdienās "Purciemā uzaugušam" cilvēkam, mūrējot vienu krāsni, ir bezjedzīgi censties atklāt kaut ko tādu, ko būtu garām palaiduši cilvēki pirms gadiem simts, kad krāsns konstrukciju pilnveidot centās veseli zinātniskie institūri, bet katra mājsaimniece zināja ka pareizi kurināt krāsni!
Ja tomēr par konkrēto piemēru, tad nedomāju, ka 5% siltuma dēļ cilvēki riskēja ar savām dzīvībām! Bet varbūt, ka es kļūdos!:)

Pirms 100 gadiem bija nedaudz citi apsvērumi krāšņu būvniecībā, piemēram, izmantot tikai ķieģeļus, vienkāršas durtiņas, salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas (lai katrs amatnieks to varētu uzbūvēt), malkas ekonomija otrajā plānā pēc konstrukcijas, dūmgāzes paredzētas nesiltinātajiem skursteņiem utt. Tagad ir pavisam citas konstrukciju iespējas un lielāks akcents uz kurināmā ekonomiju.

Par šo tēmu: Ir divi piegājieni krāsns siltuma saglabāšanai: Krievu un skandināvu. Krievu variantā ir šīberis, skandināvu tas ir aizliegts rīks! Tāpēc krievu variantā ir stāvās cukas, un tās tīra reti, apakšā sakrājušos sodrējus. Ver šīberi ciet , lai gaiss caur šķirbainām durvīm un krāsns šķirbiņām (?) nedzesē krāsni no iekšpuses. Skandināvu krāsnīm vairāk horizontālu eju, kurās ātri sakrājās sodrēji un tās bieži jātīra. kāpēc horizontāli? tāpēc ka tad pie aizvērtām durtiņām, kas ir (domājams) kvalitatīvākas kā krievu, siltā gaisa cēlējspēks ir samazināts. Bet skandināvu ir drošākas no indīgās gāzes -tvana izplūšanas telpā. Par siltuma atdevi no oglēm. Jā, tas ir pētīšanas vērts, jā...interneta meklēšanas vērts..., cik enerģijas rodas no gāzēm, kas sadeg, un cik rodās ogleklim sadegot. Tikai kā piemērs , ka nav tas tik vienkārši: Kalēji izmanto labas akmeņogles kalšanai, lai iegūtu metāla kušanas temperatūru. Tad iekurinot ogles, tās pastiprināti dūmo, deg protams un ...karstuma nav! Tikai tad, kad ogles pilnīgi izkarsušas- gāzes izdalījušās, un atlicis ogleklis, padodot lielu skābekļa daudzumu rodās tas īstais kartstums tūstoši grādu! Rodas, un ilgi rodas, pūš, deg, pūš, deg un liekas ka tam nav gala...Tātad laikam oglē ir lielāka siltuma enerģija nekā gāzēs, kas izdalās...Un kā jums liekas, gaļas cepēji, ar bezgaisa telpā radītām koka oglēm? Nosveriet šīs ugles un kaut kā izmēriet enerģiju, ko no tām var iegūt.....Kā to izdarīt? Jautājums atklāts.......

> Vilnis_Radio
Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku!:)