Mani 5 centi pieredzes. Reiz uzveidoju buržujku mucā pēc šāda principa, kur dūmgāzes padodās atpkakaļ zem pelnu restes. Gaiss tika padots zem restes un caur neblīvumiem durvīs. skurstenis pieslēgts durtiņu augstumā mucas aizmugurē, bet pirms tā vēl starpsienņa durtiņu augstumā.

Ideja bija tāda, ka nesadegušās gāzes, sodrēji izveicot apli gar sāniem sajaucas ar neizreaģējušo skābekli un izejot caur degšanas zonu sadeg. Vispār man ļoti patika, kā stādāja. Pat ar ļoti maz padotu gaisu izskatījās tā, it kā buržujka darbotos pilnā čadā. Gāzu plūsma ļoti intensīva. Kā blakusefekts bija tāds, ka muca uzsila vienmērīgi gandrīz pa visu virsmu. Varbūt šo efektu var izmantot arī krāsnī. Daudzu krāšņu trūkums ir tāds, ka pati apakša maz uzsilst un līdz ar to nenotiek gaisa apmmaiņa telpas apakšējā slānī un kājām ir vēsi. Ivar, uztaisi savā krāsnī un pastāsti,kā ir. Ja nepatiks, tās cukas vienmēr var aizmūrrēt ciet :D
Interesanti,, ka nekur literatūrā un arī gatavos izstrādājumos neesmu redzējis tādu principu. Bet buržujkās jau nu noteikti tāds princips ir pielietojams.

slēpnis Wrote:
-------------------------------------------------------

........... Daudzu
> krāšņu trūkums ir tāds, ka pati apakša maz
> uzsilst un līdz ar to nenotiek gaisa apmmaiņa
> telpas apakšējā slānī un kājām ir vēsi.
.............

Īsti krāšņu meistari rūpējas arī par kāju siltumu.
[rundale.net]
Mūsdienās reti sanāk redzēt krāsnis, kurām ir šahtas, kas noņem siltumu zem kurtuves grīdas. Plītīm, kā vieglākām konstrukcijām, šādas grīdas nišas sastopamas biežāk.

Es nedomāju, ka pacelta krāsns kaut ko ļoti ietekmētu, jo uz leju siltums iet ļoti maz, tāpēc tur noņemt siltumu nav aktuāli. Man ir metāla krāsns uz kājiņām un apakša tur tāda ka roku var turēt stabili laikā, kad krāsns kuras pilnā klapē. Nu nezinu, neesmu mērījis - varbūt 30 grādi? Turklāt ņemam vērā, ka tas ir metāls, kurš ātri un labi vada siltumu. Visa štelle notiek augšā un ap kurtuves sienām un tur ir siltummaiņa jēga. Kājām arī tas neko nedod, jo siltums necirkulē līmenī, kuras rodas, bet iet uz augšu. Kājām būs silti, kad augša bus piesilusi. Rundāles krāsns manuprāt ir stils nevis praktiskums. Turklāt pieļauju, ka pārmērīga siltuma noņemšana no kurtuves (kas praksē nemaz tik viegli nav izdarāms) arī nav labi, jo kurtuvē temperatūrai ir jāsasniedz kaut kāda kritiskā masa pie kuras degšana ir optimāla.

Ja Rundāles pilī krāsns stils ir svarīgāks par praktiskumu, tad mēģināšu pievienot bildes no prastākām būdiņām, kur šis arguments nebūtu vietā.
[www.baurat.de]
[www.baurat.de]
[www.baurat.de]
[www.baurat.de]
[www.antikmarkt-wagenhausen.ch]
Tā, vai savādāk, ar dekoratīvām restītēm vai bez, meistari ir veidojuši siltumnoņemšanu no kurtuves grīdas, jeb apakšdaļas, ar gaisa apmaiņu grīdas līmenī. Var redzēt, ka ir gan kombinācijas nepilnā laukumā kopā ar pelnu restītēm, gan kombinācijas ar apakšējām cukām. Šaubos, vai viņi centušies stila dēļ.
Pašam iznācis kurināt eksemplārus, kur pelnu restītes nav, un karstums tiek ņemts no visas kurtuves grīdas apakšas (plakaniski mūrēti ugunsdrošie ķieģeļi). Izeja caur lūciņu ar dekoratīvu restīti. Atmiņā nav palikusi kāda īpaša plūsma no lūciņas, bet toreiz arī neiedziļinājos kurināšanas pareizībā, kā arī pieņemu, ka dažādās remonta reizēs kāds sovjetu meistars nav īpaši rūpējies par tās funkcionalitāti.
Kurināšana. Kad visa malka ir pārvērtusies kvēlojošās oglēs bez liesmiņām (vienlaidus, 5-10 cm biezā slānī), durtiņas tiek noslēgtas un gaisa padeve izbeidzas. Šīberis tiek pievērts par kādiem 80%. Pilnībā aizver aptuveni pēc pusstundas/stundas. Infrasarkanais starojums dara savu darbu uz visām pusēm (arī uz leju) ar vienādu intensitāti. Pie krāsns durtiņām var apdedzināties vēl arī pēc kādām 5 stundām. Tātad, ja viss apakšā kārtībā, tad siltumam no turienes jānāk.
PS Brinkmaņa kungam ieteiktu stipri piedomāt pie aizbīdņa (šībera) likšanas, jo krāsni tomēr kurina, lai tā visu malkas karstumu atdotu telpai, nevis skurstenim pāris stundu laikā. Elementārs indikators ir krāsns durtiņas. Ja tās nav karstas vēl 5 stundas pēc kurināšanas beigām, tad, izsakoties ar augstākesošā topika teicienu, ir noticis noziegums pret tautsaimniecību.

Es kopā ar nelaiķa tēvu - arhitektu, savulaikt izbūvējām kamīnkrāsni ar divām cukām - augšējo un apakšējo kurtuves līmenī ar aizbīdņiem. Konstatējām, ka kamīnkrāsnij tā augšējā cuka nemaz nav nepieciešama. Dūmstobra garums virs 5m. Tad pārmūrēju kamīnkrāsni tikai ar apakšējo dūmizvadu kurtuves zonā un jau bez aizbīdņa. Krāsnī karstumu notur masīvā mūrētā augša no kuras karstums pats no sevis uz leju nekrīt - saucamais "dūmu slēgs". Pie šādas konstrukcijas degšanas ātrumu nosaka kamīnkrāsns regulējamās restīites pelnubirdes trauciņā. Aizverot visas atveres, tad kad kamīnkrāsns iekarsusi tajā ielikts bluķēns kvēlo vismaz 6 stundas. Tā, ka virskamīnkrāsns mūrētais apjoms izkarsis, tad tas neļauj kurtuvei atdzist un vienlaicīgi notur čuguna temperatūru tādu, kas nodrošina šo kvēlošanu. Minimālā gaisa pieplūde caur aizvērto durvju šķirbām pietiekoša kvēlošanas degšanai. Te arī ievēroju, ka principā pelni tikpat kā nesabirst pelnu traukā un tiem tendence palikt kurtuvē.
Tapēc jau veidojas šis jautājums - ja primāro un sekundāro gaisu es pievadu pa vara caurulītēm, tad reste ir tikai traucējošs faktors?

Serviss. Man ir grūti spriest par to, kur konkrētajām krāsnīm ved šie gaisa tuneļi (blakus istaba, krāsns aizmugure?), bet manuprāt tam nav saistība ar siltuma noņemšanu no grīdas. Ja tie saistīti ar vairākām telpām, tad tam ir ventilācijas funkcija - izmantojot krāsns cēlējspēku gaiss tiek vilkts vēlamajos virzienos. Dažām krāsnīm tie tuneļi izskatās kā strupceļi, kabatas un tādi nekādu gaisa cirkulāciju nerada. Skatoties uz to brūno krāsni šķiet, ka tur ir izveidots gaisa tunelis no apakšas uz to resti krāsns augšdaļā un gaiss tiek vilkts iekšā pa apakšu un savāc siltumu no kurtuves vertikālajām sienam un izplūst pa resti augšā. Tas ir tas pats princips kā bullerjan krāsnīm, kur šis princips ir izteikts.
Bet tam visam nav īsti saistība ar siltuma noņemšanu no kurtuves grīdas. Tomēr ja runā par šādiem tuneļiem siltuma noņemšanas paātrinātājiem krāsns iekšējā kontūrā, tad tas nav viennozīmīgi. Svarīgi ir saprast kāda krāsnij būs funkcija - ātrāk uzsildīt telpu (bullerjan princips) vai ilgāk sildīt (pilnā krāsns bez gaisa tuneļiem).

IB: Kā jau agrāk teicu manā skatījumā reste ir papildus opcija gaisa pievadei ar ko spēlēt, ja šajā gadījumā iecerētā padeve (prim un sek) nedod vēlamo efektu. Manā izpratnē jo vairāk regulācijas iespējas eksperimentālā pasākumā - jo labāk. Ja ir pārliecība, tad gan jau var nelikt. Un te jau minēja, ka pelnu reste ir ērtība. Tāpat ja tā paskatās uz krāsni, tad tīri organiski tai pelnu kastei ir vieta, jo krāsns durvis jau neliek pie zemes. Cits jautājums, ja to krāsni liek uz kājām un 0 līmenis reāli sākas no krāsns durvīm. Es noteikti liktu to resti šādā pasākumā.
Bet es noteikti neliktu vara caurules, es urbtu caurumus ķieģeļos, vai divu ķieģeļu biezuma gadījumā izgrieztu rievas (kvadrāta tunelīši). Varš, ja eksponēts, tad izputēs.

Savulaik ir pakurinātas padsmit krāsnis, dažādas. Podiņu vecmodīgākas (manuprāt, kvalitatīvi remontētas), metāla čaulā ar cukām un vienkārši sakrautiem ķieģeļiem, ar šīberiem un bez, ar pelnu restēm un bez..
Nevarētu teikt, ka kādai būtu baigās priekšrocības. Jo masīvāka, kvadrātveida (ne plakans taisnstūris), jo ilgāk glabā siltumu, bet lēnāk uzsilst.
Bez šībera bija interesanti kurināt, kad beidzas intensīvā degšana, tad durtiņas ciet.
+pelnu restei - ērtības, ka pelniem ir kur sakrāties, retāk jāizgrābj. Ja pelni paliek kurtuvē, nākamreiz ilgāk ogles, vēlāk var šaut ciet šīberi.
Katrā ziņā nekad nešāvu ciet šīberi, ja sabikstot bija kaut nedaudz kvēlojošu ogļu.
Kurināšana no sākuma ar intensīvāku gaisa padevi, vēlāk durvju sprauga ~1cm.. ogles ik pa laikam sabikstīju, sarausu uz priekšu (ja nebija pelnu restes) vai uz restītēm. Šāds kurināšanas veids likās optimāls no malkas patēriņa un pavadītā laika viedokļa.
Nezinu, vai var ko diži optimizēt krāsns uzbūvē kā tādā. Domāju, ka var piemeklēt vajadzībām piemērotāko variantu.

Cita lieta ir ar centrālapkures katliem- tur gan tie kompaktkatli grēko.. Ir pakurināts viens lielāks par privātmājas katlu, ar ķieģeļu oderi un kārtīgu siltummaini - pavisam cita kurināšana.. Kurtuvē kārtīga temperatūra, ko nodrošina odere, sadeg viss, kas var degt. Garš siltummainis efektīvi noņem siltumu no dūmgāzēm un katls iet uz urrā. Bet tādam jau privmājā nav vietas..

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> ........... Skatoties uz to brūno
> krāsni šķiet, ka tur ir izveidots gaisa tunelis
> no apakšas uz to resti krāsns augšdaļā un
> gaiss tiek vilkts iekšā pa apakšu un savāc
> siltumu no kurtuves vertikālajām sienam un
> izplūst pa resti augšā......
................
Taisnība! Atradu līdzīgu shēmu.
[i.ebayimg.com]
Tiek savākts siltums no krāsns apakšas, kurtuves sāna, kurš pieguļ istabas sienai un pat kurtuves augšas.
Tomēr patreiz vēl mēģinu sev rast skaidrojumu dažiem, dabā zināmiem modeļiem, ar apakšējiem tuneļiem bez izejas uz augšu.

Tunelī varētu ielikt termostatisku vārstu, lai tad,kad telpā silts, tunelis tiek pievērts, bet , kad atdziest tad atveras. Kaut vai izmantot radiatoru galvas. Tām gājiens ir mazs, bet vajadzētu spiest gana spēcīgi, lai varētu izmantot īsu plecu. Tāda nekaitīga modernizācija ar kuru neko nevar sačakarēt.

Tātad esmu palapojis tīmekli, pievēršot uzmanību 1990-2XXX atziņām par pašvilkmes krāsnīm un ieguvis šādu kopsaucēju.

Krāsni būvējot jākoncentrējas uz šādām lietām - kurtuves izmērs un forma, pelnu restīte (primārais gaiss), attiecība starp primāro un sekundāro gaisu un tālākās šahtas.

Iztirzājot šos punktus:
1) kurtuve un forma - kurtuves izmērs ir atkarīgs no malkas metiena vienā piegājienā un orientieris ir 3.5-4kg malkas uz 30 Litriem kurtuves. Kurtuves forma protams jo vienmērīgāk apņem liesmu, jo labāk. Garums atkarīgs no malkas - mazlietiņ garāk par malku, bet nepārspīlējot.
2) pelnu restīte: tomēr vajag, jo caur to visefektīvāk ir barot ar primāro gaisu. It kā ir krāsnis, kuras labi sadedzinot arī bez restes, bet tie ir pārāk lieli izņēmumi. Restei ideālais novietojums ir kā piltuves dibenā no visām pusēm, lai visai malkai piekļūst skābeklis un lai ogles kompakti birst virs restes, tādējādi veidojot noturīgu ogļu kārtu, kura gan palīdz degšanai gan neļauj pilnībā apdzist līdz nākamajai metiena reizei. Supersvarīgs jautājums ir restes izmērs un tam es atradu orientieri 25-35% no kurtuves dibena laukumu (rēķinam spraugu izmērus, nevis resti kā tādu),
3) sekundārais gaiss - attiecība starp pirmo un otro arī supersvarīga un neslikti ja regulējas, bet orentieris ir 25-40 daļas sekundārā gaisa attiecīgi pret 75-60 primārā gaisa (restu gadījumā - spraugu laukums). Sekundārajam gaisam svarīgi ir būt labi priekšsildītam un parasti to atrisina kā caurumus no kurtuves sāniem, gala, kur izmūrēta šaura gaisa sprauga, kura sākas pelnu telpā (vispraktiskāk, jo draza iekrīt pie drazas, bet slikti ka tad kopīga regulācija ar pelnu restes gaisu) un beidzas vienmērīgi izkārtotos caurumos liesmas augstumā (pēc mana novērtējuma tās varētu būt tās 2/3 no kurtuves augstuma).
4) tālākās šahtas es nepētīju, bet ideja jau skaidra - laba turbulence, sakarīga siltuma noņemšana un maksimāli vilkmes saglabāšana.

Nu apmēram šādi. :)