UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Pašreizējā: 4 no 7
Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Datums: 25/12/2014 21:54

Rx - tajās oglēs, kuras paliek pēc šībera aizvēršanas nekāda kalēja smēde nav, jo nav skābekļa. Ja nākamajā dienā atver krāsni un parušina, tad tās pašas vakardienas ogles vien tur ir un tās sadeg nākamajā kurināšanas reizē. Ja tizls šīberis un švakas durvis, tad ogles lēnā garā izdeg un pa nakti vēl parauj līdz siltumu no krāsns kad viss jau beidzies.
Ja nu gribas mērīt cik enerģija ir oglēs, tad var atrast kokogļu energoietilpību uz kg, tad saprast cik grami (tie noteikti būs tikai grami, nevis kg) paliek pēc sadedzināšanas un izrēķināt % no nosvilinātās malkas (nu aptuveni gan jau kādi 10-15kg ar ietilpību cik tu bija 4.2kw/kg?). Rezultātā nekas tur nebūs un neredzu jēgu tur vispār iedziļināties.
Kalēji izmanto akmeņogles, kuras deg ilgi uz to tilpumu. Principā vajadzīgo t kalšanai var iegūt arī ar kokoglēm, tikai tās nu ellīgi ātri izdeg un to vien jādara kā jāber klāt un nekāda dižā kalšana no tā nesanāk.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Niks ()
Datums: 25/12/2014 22:51

Slēpnis: šādu te
[www.herz-energie.at]

[www.herz-energie.at]

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: slēpnis ()
Datums: 25/12/2014 22:54

Gan Bern, gan Vilnim sava taisnība. Būtu interesanti tagad kādu zinātnisko institūtu nodarbināt, lai izveidotu modernas krāsnis. Pielietot vilkmes regulatoru, vēl visādas pribludas līdz pat lambda zondēm. Bet nu pašam vienatnē cīnīties.... Es droši vien paņemtu kādu gatavu konstrukciju un ieliktu risinājumus uzlabošanai. Piemēram, kapēc atteikties no pelnu restes? Ja grib paeksperimmentēt, kā ir bez, to taču var izdarīt pēc tam. Uzliek šamota plaksni vai ķieģeļus virsū. Ja iepatīkas tad lai tā arī paliek. Ja gribas kaut ko pielikt no sevis, tad var kaut ko kas tik ļoti neietekmē pamatrādītājus, bet atvieglo ekspluatāciju. Piemēram konstrukciju tādu, lai visi pelni sakrīt ērti izņemamā pelnu kastē, kuru bez šmucēšanās var izvilkt un iznest izbēršanai. Konstrukcijā bez restes, bez variantiem nāksies grābt ar lāpstiņu ar visām izrietošajām sekām. Esmu konsttējis, ka ir vērts ziedot kādus efektivitātes procentus ērtas lietošanas labā.

Ir tāda sena grāmata Krāsnis un pareiza kurināšana. Tur man patīk t.s. holandiešu B tipa krāsns.

[failiem.lv]

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 25/12/2014 23:07

Te ar metāla izstrādājumiem krāsnīs nonākam pretrunā paši ar sevi. Ja pelnu restītēm minēts, tas, ka jāatstāj sprauga deformāciju nodrošināšanai - jo te viskarstākā zona, tad kā ar durtiņām no metāla? Vēl taču ir šiberis - un citi dzelži - plītī bieži vien cepeškrāsns. Tā, ka es pieņemu, ja tiek pārdomāts moments, kā metālam deformēties - tad to var izmantot. Runājot par šamotu, literatūrā minēts, ka vajadzība pēc tā parādās tikai pie zināmas siltuma jaudas noslodzes kurtuvē, ( man bija pierakstīts - kaut kur ap 30kW/s ), ja kādu interesē varu norādīt grāmatu. Tas tā - tapēc jau mēģinu apspriest cilvēku praktisko pieredzi variantā bez restītēm. No vienas puses, nav restītes - tas samazina piekļūstošā skābekļa apjomu kurtuves zonā... tātad paildzina sadegšanas ilgumu kurtuvē ielādējamam apjomam, jo gaiss ir pašā koksnē un tik blīvas krāsns durtiņas diezin vai var nodrošināt. Ja sadegšanas ilgums lielāks ... mazāka siltumslodzes momentālā jauda uz kurtuvi - tā jauda paliek ilgāka. Ja ilgāka degšana, tad dūmgāzu apjoms cukās mazāks ... tam būtu jānodrošina mazāki plūsmas ātrumi un labāka siltuma noņemšana kanālos. Pie mazākiem plūsmas ātrumiem ... mazāk tiek ierauti cukās kvēpi. No kvēpiem cenšos izairīties pievadot sekundāro gaisu tieši pie izejas pirmajā kanālā. Varbūt kāda ideja no koksnes gazifikācijas katliem?

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Rx ()
Datums: 25/12/2014 23:11

Nu tad fakti: Koka siltumatdeve ir tuvu 15Megadžoulu uz kg. Kokogļu siltumatdeve ir 31 Megadžouls uz kg. Salīdzināšanai akmeņoglēm 22Mj/kg. Ja mitra koksne, kas reāli tā arī ir, tad koka atdeve ir vēl mazāka, jo tiek patērēta enerģija ūdens izgarošanai. Tā arī nav maza. Apmēram 15-20%. Tātad reāli būs 12-13 MJ/kg. Kā redzams, kokoglēs ir ļoti liela enerģija uz masas vienību. Tās krāsnis, kas līdz šim bija mums lietošanā ar čuguna durtiņām nemaz tik labi nenoizolēja , jo nebija nekādu blīvju, tās nepiegūla lai kā centās stipri aizvērt tās. Tātad gaiss iekļuva un oksidēja- dega ogle. Lielāko tiesu, ja ogles bija labas (izdegušas- izgarojušas gāzes, ūdens) tad otrā rītā tās bija pārvērtušā spelnos. Un tam tā jābūt, jo siltumu neuzkrāj karstā- kvēlojošā ogle, bet tālākā reakcija degšana! Atkārtoju: 31Mj/kg! Pusotru reizi vairāk kā akmeņoglēm degot no sākuma, nevis pēc gāzu izgarošanas. Un šībera tipi arī bija dažādi: Kā vāciņš un kā aizbīdama plāksne. Kā vāciņš neaizvēra ideāli, jo izdedži uzklājās uz virsmām, bet bīdāmos daudzkārt aizvēra nepilnīgi, tā nodrošinoties no tvana gāzes izplūšanas telpā, un veicinot visu ogļu sadegšanu. Un kokogles nemaz tik vieglas nav...šašlkiu cepēji zin, cik liels ir maiss un cik sver.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Datums: 26/12/2014 00:30

Es piekrītu tai domai par to, ka reste jāatstāj un sākumā likt uz tās šamota plāksni, lai skatītos kas notiek ar degšanu. Principā es ja taisītu eksperimenta krāsni, tad atstātu visas gaisa pieplūdes pozīcijas: resti, abas durtiņas ar regulējamu ripu (apakšgaiss caur resti, virsgaiss pa galveno durvi), sekundāro un varbūt trešo gaisa pievadi kaut kur kurtuves 2/3daļā. Tad pēc tam varētu virināt visu kamēr ir īsta pozīcija pareizai degšanai. Ja pēc tam kaut kas no tā visa izrādīsies lieks, tad to vienkārši nelieto, jo paši par sevi tie caurumi netraucē. Savādāk man grūti iedomāties kā varētu uzķert īsto kombināciju.

Ar to momentālo jaudu uz kurtuvi (jeb dilemma kurināt lēnām vai ātri) nav tik vienkārši, jo lēnām kurinot ir liels risks, ka viss būs štokos, izņemot pašu galveno - daudz nesadegušo dūmu, kuri vienalga kādā ātrumā iet pa kanāliem, neizbēgami radīs brangus izsēdumus sodrēju un pat darvas veidā utt. Viens no saprātīgākajiem aprēķiniem ir vadīties no nepieciešamajiem kw, kurus izsaka malkas kg un attiecīgi to sadalīt cik metieni vienā krāsns kurināšanā būs. Klasiski ir kaut kur ap 2-3 metieni. Tad nu no tiem metieniem jau var saprast cik liela čupa jānosvilina, cik lielai jābūt kurtuvei, lai tas sadegtu pilnīgi. Tur īsti nav kompromisa krāsnīs - tas ko iemet, tas deg, ja kurtuve neļauj, tad būs nesadegšana. Savukārt mazi metieni ir čakars un ilgs laiks. Ar to piemēram atšķiras gazifikācijas katls vai raķeškrāsns, jo tur vairāk vai mazāk notiek pašregulācija - malka nedeg vienā piegājienā, kaut ir pilna pielāde. Granulu katlā tas ir vēl izteiktāk - ir pilns bunkurs, bet deg tik cik ir optimāli degšanai.

Par metālu krāsnī viss ir vienkārši - metāls, kurš nav čuguns kurtuves zonā vienkārši ir pagalam pāris reizēs. Plakana loksne, kurai nav satura savērpsies bez variantiem, tērauda pārlikņi švelleri vai jebkas cits arī deformēsies zem spiediena un izdegs vēl piedevām un tas notiek ļoti ātri. Vienīgais ir čuguns, kurš tur tiešu liesmu, bet arī līdz zināmai robežai, jo piemēram iemetot čuguna gabalus krievu pirtskrāsns akmeņos, tad pēc pāris reizēm tos izvelk ārā kā barankas. Čuguns masīvs ir samērā noturīgs, lai gan, ja ir asimetrija karstumam uz plakni, arī tad notiek deformācija - klasiski to var redzēt pārkurinātās plīts virsmās un nav no svara vai tur ir 1cm čuguns vai 4 cm. Abi ir redzēti saplēsti un izvērpti. Krāsns durvis neuztver tādu slodzi, lai tur būtu jāsatraucas, tāpat cepeškrāsns jau ir patālu no reāla karstuma (ņemam arī vērā to, ka tā ir kaste ar formu, tātad saturu, kaut gan tās arī deg ārā). Plīts ir samērā vēsa kurtuve tāpēc tur tie dzelži turas, bet viņi pajūk, ja to plīti pārkurina un tā mēdz notikt bieži - pat čuguna cepeškrāsnis spēj nodeformēt tā ka durvi atvērt nevar. Šīberis jau ir tik tālu, ka tur vispār vairs nav vērā ņemama temperatūra. Bet atgriežoties pie sākuma - nerūsošā plāksne kurtuvē būs savērpusies pirmajā reizē - 100%. Var izmēģināt ja nav žēl kādu loksni. :)

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Datums: 26/12/2014 00:40

Rx, viss ir apmēram pareizi, bet praksē tā īsti nenotiek. Kokogli iegūst karsējot koksni bezskābekļa vidē. Paņem metāla bundžu ar vienu caurumiņu, ieliek tajā koka gabalus un iemet krāsnī. Pēc tam izvelk ārā un ir kokogle. Krāsnī tā jau ir pusogle, jo tur ir skābeklis vairāk vai mazāk. Krāsnij izkuroties tur to ogļu ir finālā maz (pāris saujas pret kurvi ar malku), jo tāda ir krāsns būtība. Ja nu kādam tomēr ir krāsns, kurai ogles ražojas ar gubu iekšā, tad es gribētu teikt, ka tur ir kaut kādas problēmas ar degšanas procesu. Tās ogles kuras redzu savās krāsnīs ne tuvu nesver kā tās kuras maisos griliem. :) Ar to gribu teikt, ka tur nekādi nopietnie kw nav ar tām oglēm, vērā neņemams faktors.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Datums: 26/12/2014 01:07

Nik, tas ir superlabs katls. Ja nav noslēpums cik maksāja, cik kw un kur pirki, jo lv neesmu redzējis tādus. Vēl ir jautājums par to automātisko tīrīšanu. No bildēm nevar saprast, bet es pieļauju, ka sānā tam katlam ir kloķis kuru rausta un tas kustina tos turbulatorus/spirāles caurulēs vai varbūt viņš ir tik gudrs, ka pats rausta ar kaut kādu savu mehānismu vadoties no darba parametriem?!

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Rx ()
Datums: 26/12/2014 01:10

Ogles rodās tajās krāsnīs kurām nav restītes! uzskatāms piemērs ir maizes krāsns. Jo skābekļa piekļuve ir slikta. It sevišķi tālajā galā. Un te ir tas svarīgākais jautājums: vai kurināt tā ka nav ogļu, vai bez restītes, ar oglēm un tās atstāt kvēlot. Pie tam maksimāli ilgi ļaut karstajām gāzēm sildīt sienas. To panāk ar cuku garuma, sienu biezuma, gāzu plūsmas samērīgu izvēli un konstrukciju. Un to atrisināt kurš var? Koka degšanai vajag daudz skābekļa. Oglēm var padot maz un tās nenodzisīs bet gāzes daudz skurstenī neaizies, jeb notiks ideāla degšana ar lielisku siltuma apmaiņu ar krāsns sienām.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Zodčijs ()
Datums: 26/12/2014 03:33

Priec. ziem. svētk. & laim. jaun. gad. visiem cien. forum. dalībniek.!

Un Ivaram personāli :
1) sen senos laikos - nezinkādu iemeslu pēc - laikam aiz nekodarīt garos ziemas vakaros - reizēm līdz apnikumam un ar bezjēgas sajūtu - ir sagadījies RIKTĪGI PASTUDĒT senas krāšņu grāmatas - bildes un arī tekstus....
2) no tā visa manā saprašanā - klasiskajā izpratnē Primārā Funkcija Pelnu Restītei ( vispār vecās grāmatās to saukā vienkārši par PELNBIRDI ) - ir Pelnu Izlaišana caur sevi - sakrājot tos apakšā esošajā - izvelkamajā !!! Pelnu Kastē ( ja klasiski, tad no skārda) - tādā veidā nodrošinot Vieglu un Ērtu pelnu izvākšanu krāsns ekspluatācijas gaitā - jo tie pelni savācās tā vai tā - neatkarīgi no Sausā Kurinānā tipa, veida un formas ( apaļumiem, asumiem...vai blīvumiem )....
3) un ar iepriekšminēto Pelnu Kasti - to iebīdot līdz galam vai pavelkot uz āru - var tikt regulēta gaisa pieplūde kurtuvē no apakšas.....( šis arī no vecās grāmatas)

Un Tātad - šķiet ka ar moderniem līdzekļiem - nav problēmu nodrošināt Pelnu Kastes nosacīti Hermētisku Pieguļu krāsns korpusam - neļaujot gaisam piekļūt no apakšas - un ietaisīt Vispareizāko gaisa pievadi kurtuves augšdaļā (a ja gribu paveru vaļā - ja kas) !!!!.....(atzīstos, ka 10 gadi atpakaļ neizpratu šā augšējākā pievada jēgu)

NU... KAUT KĀ TĀ APMĒRAM....

Pašreizējā: 4 no 7


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
  *******   ********  **     **  ********    ******   
 **     **  **        ***   ***  **     **  **    **  
        **  **        **** ****  **     **  **        
  *******   ******    ** *** **  **     **  **   **** 
        **  **        **     **  **     **  **    **  
 **     **  **        **     **  **     **  **    **  
  *******   **        **     **  ********    ******   

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727