Vēl par termovārsta balansēšanu: Kā strādā termostatiskais vārsts, jāatkārto: Sasniedzot rūpnīcas doto, uzrādīto Temperatūru, vārsts tikai sāk vērties. Sāk! Tātad maza šķirbiņa. Pa šo šķirbiņu nekas praktiski neplūdīs, ja nebūs spiedienu starība mazajā un akumulatora lokā. Tātad vārsts gaidīs, sils tālāk, kamēr "caurums" uz akumulatoru būs lielāks, lielāks vēl lielāks, kamēr plūsma jau būs pietiekoša lai pazeminātu mazā loka temperatūru. Bet tad jau tā uzturētā minimālā temparatūra krāsns ķedē jau būs daudz lielāka kā rūpnīcas dotā pārslēgšanas temperatūra. Ja mazajā lokā ir slodze plūsmai, tad spiediens akumulatora ķēdē jau būs lielāks, un pa mazu šķirbiņu būs spēcīga plūsma. Atkārtojos savos spriedumos, bet laikam tā vajag........jo "nepielec".

Man atkārtot vairs nevajag. Es to aizbīdni likšu.

Bet kā tad pareizi veikt balansēšanu ar šo aizbīdni? Iepriekš Rx teica: "Balansēšanu veic tā: Skrūvē ciet aizbīdni, kad strādā tikai mazais liks tik daudz, lai sūknis vēl spēj sūknēt pa mazo loku, bet ar pretestību.". Ko īsti nozīmē "sūknis vēl spēj sūknēt" un kā to nosaka?

Nosaka pēc sūķņa skaņas. Griez to aizbīdni ciet un kad dzirdi, ka sūknis sāk strādāt citādātk (ar slodzi), tad tas ir sākuma punkts. Izgriez pavisam ciet un pa vidu kaut kur varētu būt tas maģiskais zelta vidusceļš. Vismaz man tā šķiet.

Tieši tā: Griež ciet ( pie neiesilušas krāsns)...sākas specifiska skaņa. Apstājās, un mazliet atgriež atpakaļ, lai specifiskā skaņa pazūd. Tā panāk sūkņa darbību nepārslogotā režīmā, bet ar palielinātu spiedienu mazajā lokā.

Rx, joprojām es šajā pasākumā saskatu tikai teoriju. Ja ir problēma šajā mezglā, tad tā var izpausties tikai 2 veidos:
1) paaugstināta darba temperatūra katlā (pārāk karsta atgaita),
2) pazemināta temperatūra (pārāk vēsa atgaita).

Citus variantus es neredzu, jo ja atgaita atbilst esbes parametram un katlam ir caurplūde, kura nodrošina normālu katla temperatūru, tad balansēšana var tikai kaut ko pasliktināt. Tāpēc es gribētu saprast kā izmainās tie divi raksturlielumi pie pilnīgi atvērta vada un nobalansēta.

Man pa rokai ir 2 sistēmas bez vārsta un viss ir pilnīgi ok.

Sūkņa iebalansēšana pēc skaņas arī izklausās dīvaini. Vecajam sūknim, kurš nav izdilis manuprāt skaņu atšķirības normāli nevar noteikt. Modernie sūkņi savukārt pašregulējas atkarība no plūsmas pretestības un tad tas pasākums ir bezjēdzīgs.

Ja nu balasnē tad tikai pēc atgaitas un katla izejas temperatūrām.

Mazajā lokā likt pašregulēošu sūkni ir neapdomīgi , nevajadzīgi. Lai saprastu starpību ar un bez balansēšanas jāmēra krāsns jauda, jo tā seko aukstā ūdens pieplūšanas daudzumam ar gaisa padošanu sadegšanas kamerai vēlēdamies uzturēt krāsns termostatā uzstādīto temperatūru. Tā pielāgojot jaudu. Kurš māk mērīt krāsns momentāno jaudu? Bet ja esat gudrāks kā paša termostata konstruktori, kas shēmas rekomendē, tad visu cieņu.....

Par sūkņa skaņu. Vāveres ritenim ir lietderīas līkne, kas saistīta ar tā apgriezieniem un plūsmai caur to. Pie apstākļiem, kad plūmas vairs nav, jeb slodze plūsmai ir par lielu lai tā notiktu, lāstiņu rotācijas ātrums pieaug līzīgi tukšgaitai, netiek veikts darbs ūdens pārvietošanai, jo tas- ūdens stāv.Tas labi dzirdams jebkuram centrbēzes sūknim. Kaut vai paeksperimentējiet ar datora ventilatoru, aizverot to ar roku, jeb citu plūsmas apstādināšanas metodi-ekrānu. Vai paklausietes kā skan dārza ūdens centrbēdzes sūknis kad netērē ūdeni, bet tas turpina strādāt.

Nav jau stāsts par to, ka es gribētu kaut ko atspēkot vai pierādīt. Iespējams būvējot jaunu sistēmu es ieliktu tur to vārstu kaut vai tāpēc, ka viens krāns šurp vai turp neko daudz nenospēlē.

Bet man joprojām nav skaidrs kā tas vārsts reāli ietekmē sistēmu. Praktiski ar grādiem nevis teoriju. Ja uz katla ir 80 un atpakaļgaita 60 un griež sūknis, tad tur nevar būt šaubu par to, ka viss ir pilnīgi ok un strādā uz max režīmu. Sūknis vienmēr būs jaudīgākais dzesētājs, tas kas sūkni ierobežo ir termostats. Ja termostats dod paredzēto temperatūru, tad nav šaubu, ka katlam iet cauri max iespējamā plūsma. Kāds tur īsti sakars ar katla momentālajām jaudām? Ok, var teiksim nosist 5-10 grādus (t.i. 70-75) no katla darba temperatūras uzliekot sūknim neadekvāti lielu jaudu - tas burtiski izrauj ārā plūsmu no termostata pavēriena Bet tāpēc jau īsajā lokā liek mazus sūknīšus vecajā skalā ap 25W (mājas nevs industriālais katls).

Ok, labi es sapratu.
Papētīju dokumentāciju termovārstiem.
Šis ir standarta skaidrojums par tēmu:
With the balancing valve on the bypass fully open, operate the boiler until it reaches
it´s normal operating temperature. If hot water does not automatically flow to the
system then adjust (throttle) the bypass balancing valve until flow (hot water) to the
system is established. If flow is already to the system, no adjustment is required.

Problēma ir tāda, ka īso loku var dažāda garuma uzkonstruēt, vai dažādas jaudas sūkņus salikt utml. Rezultātā var gadīties situācija, kā Rx apraksta un kurai sekas būs katla nenodzesēšana. Vārsts ir ielikts. Ja viss ir ok pie atvērta vārsta, tad pilnīgi nekas nav jāgroza.

Ņemot vērā, ka man ir tikai 2 sistēmas un abas izmēros stipri līdzīgas, tad man pietrūka pieredze par šo lietu. Manā gadījumā vārsts nav vajadzīgs, citās varbūt ir, tāpēc vieglāk ielikt vārstu, lai būtu ar garantiju.