Sakāt: , Ja uz katla ir 80 un atpakaļgaita 60 un griež sūknis, tad tur nevar būt šaubu par to, ka viss ir pilnīgi ok un strādā uz max režīmu. ,
Nekā! Palielinot ražību samaisīšanai tāpat būs 60/80 režīms, bet krāns durtiņas būs vairāk pavētas lai ar papildus sadegšanas jaudu uzturētu 80 grādus izejā! Un tur arī krāsns momentānā jauda....
Sinvia rekomendē mazajā lokā sūkni līdz 100w. Tad var nodrošināt maksimālās jaudas noņemšanu no krāsns. Balansēšana palielina aukstā, no akumulatora plūstošā ūdens lielāku plūsmu pie minimālas sūkņa jaudas.

Bet tik un tā es gribētu uzzināt tīri praktisko rezultātu Rx tavā sistēmā.
Kādi sistēmas parametri (atgaita, katla temperatūra) pie pilnībā atvērta un kādi pie nobalansēta.

Nekā! Palielinot ražību samaisīšanai tāpat būs 60/80 režīms, bet krāns durtiņas būs vairāk pavētas lai ar papildus sadegšanas jaudu uzturētu 80 grādus izejā! Un tur arī krāsns momentānā jauda.... '


Rx - nepiekrītu. Ja katlam ir 80 grādi, tad gaisa padeve atrodas konstantā pozīcijā. Nevar būt situācija, kad katlam ir 80 grādi, bet gaisa klape ir vaļā it kā uz 60, jo klapi cilā termostats, kuram 80 ir un paliek 80 grādi.

Sakāt: ,, Ja viss ir ok pie atvērta vārsta, tad pilnīgi nekas nav jāgroza. ,,
Un tad samaisīšanās notiek proprcijā 50% no mazā loka un 50% no akumulatora. Un nekad labākā proprcijā kā piemēram 25% no mazā un 75% no akumulatora, ja jauda krāsnī to spēj sasildīt līdz 80 grādiem .
Protams ka klape ir uz 80 grādiem. Bet palielinot aukstā pieplūdumu krāsnij temperatūra pirmajā mirklī, ja tā varētu teikt, nokrīt un klape paverās vairāk lai palielinātu jaudu, kamēr atkal ir 80 grādi! Rezultāts- ātrāk uzlādējas akumulators . Un viss.....(varbūt pieaug leietderība sadegšanai...)

Šoreiz Rx tu esi pārpratis vārsta regulācijas būtību un nevajadzīgi iemudžinājis iekšā katlu kā melno kasti, bet es savukārt nenovērtēju, ka sistēmas var tikt izbūvētas dažādu konfigurāciju un attālumu, kur īsais loks var pārsist lielo un tad tas vārsts ir vajadzīgs.

Secinājums ir tāds kā rakstīts teh. dokumentācijā - vārsts jāliek un ja nepieciešams jāizmanto.

Es tev ieteiktu Rx pārbaudi šo atziņu praktiski - atver krānu vaļā līdz galam. Varbūt tu lieki savu sistēmu slogo un tev tur tāpat viss strādā. Varbūt pat vēl labāk strādās. :)

Ar slogotu uzlādējās 3,5 stundās, bez (vaļā balbansieris) ap 5 stundās...
Un kāda loma loka garumam.....un lielajam lokam kas uzlādē
nepiedalās!

Un kāds režīms ir pie slogotā (60/80?) un cik ir pie atvērtā? Pēc manas loģikas ja tev īsais loks pārspēj akumulāciju, tad atvērtā režīmā tev viņam būtu jāstrādā lēcienveidīgi - pārceļ pāri 80 un tad sevi slāpē ar gaisa padevi un tad nokrīt līdz 70 un tad atkal sāk celt.

Ar lielo loku es biju domājis to, kas atrodas aiz mazā, resp. līdz akumulācijai. Tur var būt 2 metri un var būt arī 6 metri, Var būt kaut kādi līkumi, var būt neadekvāti cauruļu izmēri. Daudz kas acīmredzot var būt.

Atļaušos" iekrist" jūsu diskusijā :) Līdzīgi kā diskutējām ar čomiem, pie cik rpm būtu pareizi pārslēgt pārnesumus ? Paskatamies, kā to dara automātiskā pārnesumkārba un daram līdzīgi. Jo to kārbu gan jau auto ražotājs ir pieregulējis optimālai dzinēja darbībai. Nu es tā ceru :)

Man ir pilnīgi automātiska sistēma, uz tās darbu es varu tikai noskatīties.
[farm8.staticflickr.com]
Iekurts bija apmēram stundu atpakaļ, katls ieskrējies un močī ar pilnu jaudu, max efektīvi izmantojot malku. Iekšā sausi oša dēļu atgriezumi. Kādu laiciņu pirms tam dūmgāzes bija pat karstākas, bet atpakaļgaita - 62 - 63. Neskatoties uz noteikto minimumu - 65. Tas mani mazliet mulsina, jo tie 65 esot minimums, lai nekondensētos. Bet nu ir tāda sajūta, ka neskatoties uz kondensēšanās risku, katls nosmeļ visu iespējamo siltumu un dragā to iekšā mājā un buferī. Tā kā nebija kurināts 46 stundas, tur viss bija uz pieļaujamo minimumu (25 grādi). Tad kad bufera termometrs izkustējās, katls nometa ventilatora apgriezienus un primārā gaisa padevi. TAs brīdis arī redzams bildē. Tajā bildē tie parametri ir %.
Tad arī atpakaļgaitas temperatūra mazliet paceļas.

Man tā diezgan smuki viss sabalansējies. Ar vienu "muti" buferis arī piedzenas pilns. Kad buferī arī apakšā temperatūra iet pāri pa 70, un arī attiecīgi atpakaļgaita ir tur pat, kurtuvē reāli ir palikusi pāri vien sauja ogļu. Ko tad tas katls buroties ar gaisa padevēm spēj izstiept nereālā garumā. Pāri pa stundai tur kaut ko "čūpstina". Tad tas siltums tiek kaut kur mājā nodrenēts. No skursteņa reāli nekas laukā nenāk, lai gan dūmgāzes esot ap 150 grādiem.

Nu kkā tā strādā automātika. Tālāk jau seciniet paši :)

Bezcerīga diskusija. 2 vai 6m carules ....nav nekādas pretestības palielinājuma nosacījums. Kādi lēcieni.....termostatats tikai neļauj uz krāsni padot zem T termostata sliekšņa temperatūru un viss. Plūsmas daudzumu nosaka sūknis, tā darbības lietderība , jeb padotā aukstā ūdens daudzums. Viss notiek līgani, maigi, bez lēcieniem ar maksimālo jaudu, ko var atdot krāsns pie attiecīgā kurināmā kvalitātes un daudzuma. Jūsu variantā sūknis netiek racionāli izmantots un lieki savu jaudu tērē mazā loka intensīvai cirkulēšanai piemaisot tikai pusi, un ne vairāk no akumulatora, kā jau rakstīju.

Nu Nika katls ir ideāls, tur nav vērts daudz diskutēt. Noteikti gribētu apskatīt klātienē. :)

Rx. Diskusija nav bezcerīga, jo sev es ieguvu atbildi par to vārstu, ko savādāk būtu iespējams izlaidis.

Cauruļu garumam un diametram un konfigurācijai ir nozīme līdz akumulatoram. ESBE dod grafiku par to kādi tur paskāli un norādi par sūkņa jaudu izvēli vadoties no termostata izmēra un spiediena kritumu līdz akumulācijai. Man tas ir par sarežģītu, bet būtība skaidra - sūknim jāatbilst vārsta izmēram un līnijai aiz vārsta.

Termostats neļauj padot zemāku temperatūru, bet tas spēj padot augstāku - piemēram, mūsu apskatītais gadījums par īsā loka pārākumu pār akumulācijas līniju un otrais gadījums, kad akumulācijas apakšā jau ir pāri 60 grādiem.

Termovārsts nemaisa 50 uz 50, bet ir dinamisks. Vārsts spēj iegūt no 80 turpgaitas un 30 atgaitas 60 grādus, tāpat kā 60 grādus no 80 turp un 55 atpakaļ. Ja viņš maisītu 50 uz 50, tad tas nenotiktu.