Viesturs470
Nē, par tekstu.

to EET

Nobody's perfect !

Turpmāk uzmanies !

Nu tā kungi. Eletrības patēriņa aparāts tika veiksmīgi saņemts no ebay un pieslēgts pie ledusskapja. Pēc diennakts lietošanas ir sarēķināts, ka ledusskapis mēnesī patērē 130kW!!! Tas taču ir boileris, jpcik. Tehniskajā pasē ierakstīts gada patērinš 529 (http://www.appliancesdirect.co.uk/Beko_Side-by-side_Fridge_Freezer_with_Ice_and_Water_Dispenser_AP930S/version.asp), reālais patēriņš trīs reizes vairāk. Skapis divdurvainais, nav vienam ieceļams un uz vienkāršu pārbaudi aizvedams, vajag busu vai piekabi. Ar ko jūs sāktu, ko tur var apskatīt/papētīt?

Kā darbojas ledusskapis? Strādā regulāri vai visu laiku rūc, vai ļoti bieži slēdzas iekšā? Varbūt skaņa savāda? Vainas jau var būt daudz, sākot no kāda beigta termostata, beidzot ar beigtu kompresoru... Varbūt kompresors nespēj dot dzesēšanas jaudu un tāpēc visu laiku močī uz pilnu klapi.

Ledusskapis lēdzas iekšā biežāk nekā šķiet vajadzētu, t noregulēta uz minimumu, it kā skaļāks palicis. Kompresors beikts? Bet saldē labi... tikai dārgi!

Nu uz darbnīcu vēl pārāk agri vest, vaina jameklē uz vietas, kapec tik daudz, kaut gan tiešām pārāk daudz uzrāda. Man pirms kadiem 10 gadiem bija ledusskapim nobiris termo devējs, kas mērija temperaturu kamerā un ledusskapis darbojās nepartraukti, jo domāja, ka kamerā ir silti. Meistars nomainija termodefeju un viss čikiniekā. Tavā gadījumā tas termodevējs varbut nav pavisam beigts, bet tikai gļučī, par ko liecina pārāk biežā ieslēgšanās/izslēgšanās. Man toreiz remonts bija naudās pieņemams - kadi 15-20Ls ar visu meistara darbu.
Otrs varians, parbaudi savu jauno elektribas patēriņa aparādu uz kādu zinamu galda lampiņu, reāli tie rādijumi var nedaudz peldēt kādu 10% robežās, bet ja peld vairāk, tad aparāts iespējams gļuko.

Sauc vien meistarus uz māju - vai nu termodevējs(ja biežāk slēdzas), vai freonveidīgais kautkas paplūdis ārā(ja ilgi strādā līdz izslēdzas). No frostiem tur vēl tā atkausēšana sagļučijās. Pēdējais mēģinājums vēl pilnībā atkausēt un tad pēc diennakts darba pamērīt - tas tad, ja no frosts.

Liekas ka kautkas tomēr nav tā...Manāmi par daudz, jo pārrēķinot uz 1 stundu sanāk 180w. Zinu, ka privātlietošanas ledusskapjiem kompsors ir jaudā no 120W līdz 200W. Tātad, izskatās, ka kompresors strādā nepārtraukti! Ja jau ir jaudas-strāvas-sprieguma mērītājs , tad paskatieties, kādu jaudu tas tērē strādājot ( tas ir- kompresējot). Un, vēl, jāieliek termometrs saldētavā un aukstumskapja daļā. Cik tad tur ir. Un uz kādu temperatūru uzlikts. Vai gumijas pieguļ, vai aizmugurē labi ventilējās .

Konkrētajam modelim diemžēl ir diezgan pašvaks viens no rūpnīcas parametriem - laiks, cik ilgi spēj uzturēt uzdoto režīmu strāvas atslēgšanās gadījumā - tikai 8 stundas. Tas liecina, ka jau sākotnēji ir plāna siltum(aukstum)izolācijas kārta, un iekārta ļoti jūtīgi reaģē uz apkārtējo temperatūru bieži ieslēdzoties. It īpaši saldēšanas nodalījums. Visticamāk tas arī ir galvenais elektrības ēdējs.
Šo skapi izmantot saldēšanas nolūkiem (spriežot pēc parametriem) nebūtu īsti racionāli. Vēl jo vairāk, ja ir siltas telpas.
Ekonomiskai saldētavai būtu jāspēj uzturēt nemainīgu temperatūru elektrības atslēgšanas gadījumā kā minimums pusotru diennakti, attiecīgi sieniņu (izolācijas) biezums tuvu 10 cm.

Vēl viens iespējamais variants ir kļūda aprēķinos. Lētākajiem elektrības uzskaites verķiem ir tikai3 dati - Kopējā patērētā enerģija, momentālā jauda un laiks. Bet jāņem vērā, ka šamējam laiku neskaita kopējo, bet tikai tad, kad notiek patēriņš. Ledusskapis ieslēdzas - laiks iet uz priekšu, ledusskapis izslēdzas - pulkstenis apstājas. Un tad, ja patērēto enerģiju izdala ar verķa rādīto laiku iegūstam tikai vidēji patērēto jaudu stundā leduskapim nepārtraukti darbojoties, pauzes neieskaitot. Tātad to nedrīkst lietot mēneša patēriņa aprēķinos, bet palīgā jāņem vēl viens pulkstenis kopējā mērījumu laika noteikšanai.