Apkures sezona tuvojas un te sāku domāt vai atstāt kā ir(apkure strādā pēc āra t devēja un attiecīgi pēc līknes regulē atpakaļgaitas t) vai arī pa dienu kad neviena mājās nav uzlikt pazeminātu un tad uz vakarpusi celt atpakaļ? Vai būs kāda ekonomija dienas laikā strādājot ar zemāku t un tad vakarpusē ar normālu t vai pat uz brīdi ar paaugstinātu? Vēl jau variants naktī samazināt un no rīta pacelt atpakaļ.
Inerce jau arī ir, jo kad izslēdz apkuri pavisam, tad vēl pāris h nemana ka apkure izslēgta.
Sildelementi - radiatori.

Runā jau, ka kaut kādi procenti ekonomijas šādai pieejai esot.

Ja domā čakarēties ar to temperatūras pazemināšanu pa dienu, tad ir vērts arī pavērot, vai pašus apmierina, ka temperatūra ir "zem komforta robežas" tad, kad ierodaties mājās. Mums ir malkas apkure, kamīnkrāsns. Kad ziemā pārbraucām no darba, tad pagāja kāds laiks, kamēr pazeminātā temperatūra sāka radīt diskomfortu (pa to laiku gan kamīnkrāsns telpu bija uzsildījusi līdz komfortablai temperatūrai). Citiem vārdiem sakot - kādu pussutndu-stundu pēc ierašanās mājās pat 16-18 grādi nešķita auksti.

Ir arī cilvēki, kas uz nakti temperatūru pazemina par vairākiem grādiem - sak', citādi nevarot pagulēt. Man gan naktīs pazemināta temperatūra it nemaz nepatīk - no rītiem nereti deguns ciet, kakls streiko.

Telpu automātika dodot līdz 10-15% ekonomiju (tā man veikalā teica). Ja liek regulatorus tad tikai programmējamus, citādi būs čakars ar roku kautko regulēt.
Radiatoru apkurei automātika liekama uz radiatoriem termogalvu veidā jo regulējot loka temperatūru efekta nebūs. Par to komfortu atnākot - radiatoriem ir tas pluss ka viņiem nav inerces - ieprogrammē ka siltais režīms sākas ~ 1h pirms atnākšanas mājā un pa stundu māja būs piesilusi.

Lai neinvestētu baigo piķi var sākumā paspēlēties ar šiem: [www.semicom.lv]
Man dzīvoklī bija uzlikti, bet tā kā visu laiku kāds ir mājās, tad no dienas/nakts režīmiem nācās atteikties.

rbm Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par to komfortu
> atnākot - radiatoriem ir tas pluss ka viņiem nav
> inerces - ieprogrammē ka siltais režīms sākas
> ~ 1h pirms atnākšanas mājā un pa stundu māja
> būs piesilusi.

Par komfortu, atnākot mājās, minēju tieši tāpēc, ka varbūt nav vērts silto režīmu sākt 1h pirms atnākšanas. Atnāk mājās, tad arī ieslēdz silto režīmu - varbūt ar to būs pietiekami, lai konkrētā ģimene justos komfortabli. Ja no darba mājās brauc pusstundu-stundu siltā mašīnā un virsdrēbēs, tad tas ir pat ļoti ticams scenārijs. Galu galā, cilvēks vēlas čakarēties, lai ietaupītu - tā 1h nobīde arī dos kaut kādus savus procentus ietaupījuma.

Vēl kas - ļoti daudzās mājās (un dzīvokļos) ir telpaugi. Ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem ir kaut kāda komforta temperatūra un pieļaujamās temperatūras svārstības. Neko ļaunu nedomājot, var panākt, ka orhidejas, amariļi u.c. vairs nekad neziedēs.

Uz radiatoriem galvas nav, ventiļi visu laiku vaļā.
Ja ap 8 nometu t atpakaļgaitā par piem 2 grādiem un pēc tam ap 17 ceļot to atpakaļ uz normālo režīmu vai pat 1h uz +2 grādi no normālās - būs kaut kāda ekonomija?

xyz Wrote:
-------------------------------------------------------
> Uz radiatoriem galvas nav, ventiļi visu laiku
> vaļā.
> Ja ap 8 nometu t atpakaļgaitā par piem 2
> grādiem un pēc tam ap 17 ceļot to atpakaļ uz
> normālo režīmu vai pat 1h uz +2 grādi no
> normālās - būs kaut kāda ekonomija?

Sāc ar to ka uzliec radiatoriem galvas - ar to vien var panākt manāmu efektu un stabilu temperatūru telpās.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

galvas gan vajag salikt,ja ir vairakas telpas ... manuprat daudziem nav saprasanas par termogalvam un tie cipari uz galvas isti neko neizsaka ... lidz 5 vala un miers ... ventila princips ... atceries,ka uz to pasu 3-nieku galva pie apmeram 20 telpas temperaturas aizversies un attiecigi katls mazak shances ...
un ir verts likt automatiku un eksperimentet ka ir labak ... slegt pa dienu ara vai neslegt ... pats ieguvu apmeram pacmit % ekonomiju saliekot laikus kad vajag un kad nevajag ...

Lai atbildētu kopumā uz šādu jautājumu: Jāpaskaidro būtība: Ekonomija ar temperatūras pazemināšanu, ir "zudumu" samazināšana. "zudumi" ir , tā vienkāršak sakot, siltuma nelietderīga aizplūšana sildot aukstumu . Jo lielāka temperatūru starpība, jo zudumi būs lielāki.. Tas nozīmē, ka, samazinot temperatūru starpību iekšā- ārā, zudumi samazināsies. Neiedziļinoties sīkāk, katra 1 grāda samazināšana dod apmēram 5% siltumnesēja jaudas ekonomiju. Jo īsāks temperatūras samazināšanas laiks, jo mazāka ekonomija. Secinājums: Jo arā aukstāks, jo lielāka ekonomija samazinot apsildi par 1 grādu... Te protams netiek ņemta vērā laika aizture aukstuma ieplūšanai cauri būvkonstrukcijām... Tāpec jau liek lielajās sistēmās āra devejus, lai sistemā uzturetu minimālo siltumnesēja temperatūru, ar kuru var nodrošināt telpu vajadzīgo siltumu, nevis nogriezt to pie radiātora.... Te jau jāsaka, ka, jo labāk sabalansēta sistēma, jo precīzāk āra devēja informācija ļaus uzturēt patstāvīgu temperatūru telpās kopumā. Ja aukstuma palielināšanās laikā temperatūra telpā krītas...tad tā jau ir ekonomija.

Galvas radiatoriem nav jo tādā gadijumā siltumnesēja tilpums siltumsūknim tiek samazināts un tad šis taisa biežus on/off.
Gan jau ka strādājot 9h pazeminātā režīmā un pēc tam kaut vai 1h mazliet paaugstinātā režīmā ekonomiju kaut kādu var dabūt.

Es atļaušos ieteikt palasīt infomāciju manā blogā. Varbūt noder. [www.medusaka.lv]. Kāds ir siltuma avots xyz?