Labvakar!

Esam iegādājušies privātmāju, kuru tagad gribam izremontēt un pielāgot savām vajadzībām. Bet, kā saka - jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas :) (lasīt - jo vairāk speciālisti nāk, jo vairāk viedokļu). Ja sākotnēji, pērkot māju bija doma, ka pavisam noteikti būs malkas apkure, tad līdz ko sāka nākt apkures vilkšanas speciālisti un gatavot tāmes, ir izkristalizējusies versija, ka vajag tomēr pilsētas apkurei slēgties klāt. Mājai ir 200 kvm, celta no ķieģeļiem/blokiem, pirmajam stāvam plānotas siltās grīdas, otrā stāvā radiatori. Izskatās, ka ēku no ārpuses tomēr nesiltināsim, kā sākotnēji bija plānots, bet gan no iekšpuses. Skatos, ka Liepājas enerģijas tarifs ir 54.95 eur/MWH, bet man tas neko neizsaka :D Biedē tas, ka šobrīd renovētas daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī pa 63 kvm janvārī, kad bija visaukstākais, maksājām 60.- eiro, ja man šī summa jārēķina proporcionāli kvadrātmetriem, tad man jau šķiet, ka ir diezgan daudz, bet ja cipars būs vēl lielāks, jo māja nebūs siltināta no ārpuses, tad man šķiet, ka labāks tomēr būtu cits apkures variants.
Liels pilsētas apkures pluss (bez komforta pa to, ka nav jākurina) būtu arī siltais ūdens, kas būtu pieejams neierobežotā daudzumā. Jo pērkot māju viens no biedējošiem faktoriem bija karstā ūdens boileri, tā kā esam liela ģimene, kas mazgājas bieži, tad pavisam noteikti dēļ karstā ūdens ierobežotā daudzuma būtu konflikti.
Ceru, ka kādam ir kāda pieredze šajā jautājumā.

Manuprāt, būtu jābūt diezgan dumam lai slēgtos pie pilsētas katlumājas

Man ir 180 M^2 māja un 7 cilvēki. Ir malkas katls ar akumulāciju un 300 L boileri.

16. gada fakin aukstajā Janvārī nokurināju 900 kg malkas, kura maksāja tikai tik cik mans un bērnu darbs :)

Akumulācija ļāva pieiet pie katla reizi diennaktī, uz 10 min

Man ir arī Saules paneļi, un tagad, Aprīlī nekurinu tik pat kā necik. Pavisam nemaz nesanāk, jo ūdens patēriņš mums ir paliels un paneļi mazi – tikai 2 X 2 m^2

Ja būtu pilsētas apkure, ar to tarifu Janvārī būtu apm 200 €

Manuprāt, malkas katlu noteikti ir vērts likt, ja ir pieeja savai, bezmaksas malkai. Malkas apkuri var arī sataisīt pietiekami automatizētu un ērtu.

Ja baigi svarīga automatizācija, autonomija utt, tad gāze, siltumsūkņi, pilsētas apkure.

Nu pieslēgšanās pilsētas apkurei arī nav bezmaksas. Nezinu kā Liepājā, bet Rīgā tie ir lieli skaitļi, ja jārokas un jāslēdzas klāt trasei.

Pieslēgties siltumtrasei ir viens cipars, bet vēl jāierīko individuālais siltummezgls.

Pēdējais ko darītu slēgtos pie pilsētas. Man zināmi ļaudis, mājā Rīgā, neuzdrošinās pacelt temperatūru virs 18 grādiem, jo rēķini šaušalīgi. Tie nav divi simti mēnesī, bet daudz, daudz vairāk. No pilsētas nekas nav par velti. Silto ūdeni arī kaut kas silda. Vai tas ir individuālais siltummainis vai kas cits, bet pilsēta savu gabalu no tā atraus. Pieslēgšanās, rakšana, geodēzijas uzmērījumi, porijekti arī saskries tūkstoši. Droši par to naudu sanāk granulu katls vai kas cits.

Vienam paziņam ir māja Ogrē ar pieslēgumu pilsētas siltumam. Ērti,tas bez šaubām ir,bet ikmēneša maksājums pat ne pārāk aukstajos ziemas mēnešos par normāli siltinātu māju pārsniedza 1eur/m2. Nezinu kāds Ogrē ir siltuma tarifs,bet lai kā arī nebūtu,tas ir padaudz. Ilgtermiņā domājot noteikti būtu saprātīgāk lielāka sākotnējā investīcija apkures sistēmā,kas ļautu ekonomēt nākotnē.

Liepāja Latvijas ģeogrāfijā varētu būt tā vieta, kur visefektīvāk varētu izpausties gaiss-ūdens siltumsūknis, un no tā varētu izspiest maksimālo sezonas COP. Izmantojot izlīdzināto elektroenerģijas apmaksu, apkures sezona paietu nepamanīta. Barga sala gadījumiem (Liepājā vismaz 2-3X neaktuālāk kā kontinentā) varētu sistēmu kombinēt ar centrālapkures kamīnu.

Pilsētas tarifi ir ļoti augsti, man ar zemes siltumsūkni mājā sanāk sanāk 4-5 reizes lētāk uz m2 nekā pilsētā dzīvoklim.

Par pilsētas tarifiem neko nezinu, bet korekti būtu izmaksas salīdzināt, ņemot vērā apkures katla amortizāciju.

Pārfrāzējot iepriekšējo - ir jābūt diezgan dumjam, lai nenoskaidrotu, cik maksātu centralizētā siltuma pieslēgšana privātmājai, ja nekā nav, bet salt un elektrību tērēt negrib.

1. Ir jāaiziet uz ļauno "Liepājas Enerģija" un jānoskaidro, kādas izmaksas būtu viņu pieslēgumam.
2. Zinot šo ciparus var skatīties alternatīvu virzienā.
3. Ir iegādāta māja un visticamāk nav paprasīts energo sertifikāts, no kura varētu saprast, kāds siltumenerģijas patēriņš bija līdz šim mājā. Zinot to varētu prognozēt ļaunā centralizētā siltuma izmaksas. Tā ir viena no lielākajām un rupjākajām kļūdām, ko dara jaunie saimnieki pērkot kaut ko no kaut kā. Likums jau vairākus gadus ļauj to pieprasīt. Uz šī paša dokumenta varētu nākotnē prasīt no pārdevēja atbildību par to piemēram, ka māja ir šķūnis vai putnu būris, kur vējš staigā.
4. Viennozīmīgi ar vienu malku sistēmu veidot nav pareizi, jo ziemā esi piesiets mājai. Tāpēc ir jābūt alternatīvai, lai var aizbraukt uz dažām dienām ciemos.

Labs malkas gāzu ģenerācijas katls ar akumulācijas tvertnēm un automātiku (āra gaisa ietekmei), automātiku grīdām (sensori un vārsti uz kolektora), sūkņi un pareiza apsaiste arī maksā un aizņem vietu.
Siltumsūknis gaiss-ūdens aizņems mazāk vietas, bet tērēs elektrību.
Granulas mazāka ķēpa kā ar malku, bet labs katls arī nav lēts. Reizi nedēļa tik un tā jātīra un jāpapildina granulas.
Dabasgāzes katls vislētākais, ja gāze mājā jau ir.