UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Pašreizējā: 5 no 6
Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: gy ()
Datums: 11/01/2017 20:16

vismaz lētie ķīnīzeru LEDi/draiveri caur barošanas vadiem arī platā spektrā pulsē/staro radioviļņos. "Slimoju" ar īsviļņu radio - pats uzrāvos uz eBaja GU10 lediem pirms dažiem gadiem. Tagad stāv atvilktnē. Arī kaimiņmājas dažus LEDus labi jūt pat antena 50m attālumā. Pēdējā laikā pērku uz akcijas cenām Osramu/Philipsu - tiem šādas problēmas pagaidām neesmu novērojis. Acīmredzot netaupa uz filtrējošajiem elementiem. Bet šoruden Cenuklubā no uz akciju pirktajiem Osramiem - 2 sīc, uz ausi var dzirdēt, 1 izbeidzās pēc 1.5 mēneša. Tiesa nomainīja bez kašķa (čeks bija).

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: Niks ()
Datums: 11/01/2017 21:40

Man mājā ir 90 % viena vācu ražotāja lampas. Lai nav reklāmas :) nosaukums sākās ar OS.... beidzas ar RAM :) Protams, viss ir meidinčaina.
Tai skaitā ir arī 12 gab "luminares" - IVIOS sērija
Pa 2 gadiem esmu mainijis precīzi 0,0 spuldzītes, gaisma ir super, nevibrē, nekarst

Nu arī cena ir pieņemama, tikko k-rautā pirku večiem laukos doppelpack pa 6 vai 7 eur. 800 lum, ļoti labs blīkšķis pa to naudu

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: leds ()
Datums: 11/01/2017 22:33

Nu un man ir ķīnas noname, pirku ebay zem 2$ gabalā. Nekas nav nodedzis un nomainīts. Savukārt bijušajā krautā pirktās kaut kādas poļu (laikam) jau 1 nobeigusies un 1 palikusi dīvaini blāva.

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: binary ()
Datums: 12/01/2017 07:46

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> pulsāciju ātrāku par kādiem 20 herciem
> sistēma acs - smadzenes reģistrē kā
> nepārtrauktu bildi. ķinītī piemēram izmanto
> frekvenci 24 kadrus sekundē.
> bet tas, ka smadzenes nepiefiksē tīkla 50 hercu
> pulsāciju, nenozīmē, ka acs to neuztver. uztver
> un gurst.

Tas, ka kadri mainās 24x sekundē, nebūt nenozīmē, ka gaisma tai kino "pazūd" uz pietiekami ilgu laiku tās 24x sekundē. Ja tai kino 20ms būtu tumsa, 20ms bilde, rezultātā dodot 25Hz, tad visticamāk ne tikai acis nogurtu, bet arī smadzenes ilgāk par dažiem desmitiem sekunžu nespētu izturēt. Lai tā nebūtu, vienu kadru nākas izgaismot vairākas reizes, ja vien netiek izmantotas tehnoloģijas, kur gaisma nemirgo/nenodziest.

Bērnībā, kad visās malās bija CRT monitori, es ļoti labi redzēju arī 85Hz pulsāciju - cik nu saprotu, tad "kadra maiņa" faktiski 170x sekundē, kur 85x sekundē attēls (gaismas daudzums) tiek atjaunots, vēl 85x sekundē - attēls paliek tumšāks. Citi pulsāciju sāk redzēt pie kādiem <60 Hz, tā vismaz 1936. gadā rakstīja.

Vispār tēma sarežģīta un skaidrojama krietni garākā veidā nekā "ķinītī izmanto 24 Hz, jo vairāk mēs neesam spējīgi saskatīt". Esam spējīgi, un kā vēl esam! Kā [www.nature.com] rakstīts, atbilstošos apstākļos pat 500 Hz pulsāciju var redzēt. Lai kaut ko šajās lietās sāktu saprast, jāiepazīstas vismaz ar "persistance of vision" (saistībā ar ķinīša 24 FPS) un "flicker fusion threshold" (saistībā ar 60 Hz) jēdzieniem…


v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> kvēlspuldzei ar tās lielo kvēldiega termo
> inerci pulsācijas nav. kvēldiegs atdziest
> relatīvi ilgu laiku - no kādas trešdaļsekundes
> līdz pat sekundei. tik ilgs laiks pilnībā
> nodrošina nepārtrauktu spīdēšanu.
> gāzizlādes lampām un diodēm inerce ir neliela
> un to gaisma pulsē.

Pieliekot lētā gala tahometru, kurš ar fotorezistora palīdzību skaita gaismas pulsācijas, pie G9 spuldzes (halogēnā kvēlspuldze, ar to tavu "termo inerci"), tas ļoti labi saskaita 6000 pulsācijas minūtē jeb 100 pulsācijas sekundē ;) Tā ka pat visparastākā halogēnā spuldze pulsē. Pēc trešdaļsekundes tā jau ir tik ļoti atdzisusi, ka nevis spīd, bet blāvi kvēlo - puslācijas tas nepalīdz novērst. Bet jā, pirmajās milisekundēs tā spuldze vēl ir gana spoža, lai tās pulsācijas netraucētu. Vai varbūt mēs gluži vienkārši pie tām esam pieraduši? Pie CRT monitoriem tak arī agrāk bijām pieraduši, bet atlika LCD monitoriem kļūt populāriem - un pie vecajiem CRT monitoriem acis sāka gurt…

Kaut kāda vērā ņemama inerce jau nu tomēr ir arī tām diodēm. Jā, mazāka spožajā galā nekā kvēlspuldzēm, bet ir. Cita lieta - normālā realizācijā neviens to diodi nesprauž pa taisno pie tīkla sprieguma. Nēnu ir kaut kādas virtenes, kur pareizs skaits diožu virknē tiek piespraustas pie tīkla - tās, protams, mirgo tā, ka to nevar nepamanīt…
Bet vispār elementārs taisngriezis jau palielina 50 Hz līdz 100 Hz, savukārt kaut kāds kondiķis jau spēj novērst brīžus, kad tā diode netiek barota.

----

Kā tur modernajām (t.i., mūsu veikalos nopērkamajām) LED ir ar gaismas spektru? Joprojām ir miega ciklu čakarējošie zilās gaismas pīķi? Jebšu tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu un LED jau spēj izstarot "dabisku spektru"?

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: v_t ()
Datums: 12/01/2017 10:10

interesanti par spuldzītēm


[atradne.ucoz.lv]

[atradne.ucoz.lv]

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: Rx ()
Datums: 12/01/2017 10:17

Cik zinu, nav viss tā kā te tiek aprakstīts. Ir pamatā divu principiāli atšķirīgu veidu LED gaismas spuldžu: Vienas, kas sastāv no trīs pamatkrāsām, zilas, zaļas, sarkanas, kur kopā iegūst balto...( neapskatīšu, jo tās ir no LED sākuma sērijas..un speciālās.). Tagad LED-gaismai tiek izgatavotas no zilas- ultravioletas gaismas diodes, diodēm blokos, kuru gaisma spīd cauri luminoforam. kaspārklāj diodes. Luminofors jau ir tas, kas nosaka rezultatā gaismas spektru. To nosaka ķīmijas elementi, luminofora biezums. Kas ir luminofors: Tā ir viela, kas gaismas plūsmas enerģiju uzņem un sekundāri izstaro savu spektru un svarīgi, ka izstaro arī pēc UV-gaismas ierosmes noņemšanas (pēcspīdēšana). Tāpēc LED gaismas iegūšanai ir parklātas ar biezu slāni luminofora ( pamatā uz fosfora bāzes, cinka savienojuma bāzes....) un tāpec ir ar salīdzinoši ilgu pēcspīdēšanu. Tā iemesla dēļ draivera pulsācijas tiek ļoti labi izlīdzinātas ( pēcspīdēšana kalpo kā izlīdzinošais filtrs). Luminofora sastāvs jau ir katras firmas noslēpums, un tas veido gaismas spektru. Jo labāks, jo vienmerīgāks spektrs bez iekritumiem. Domaju ka zilās nokrāsas LED ir arī spilgtākas, jo tām ir plānāks luminofors, un pats luminofors labāk atdod no tilpuma gaismu. Lai iegūtu gaismu, caur LED plūst strāva. Un uz LED krīt spriegums. Te arī ir jauda, ko paņem LED. Un LED silst ar šo pievadīto jaudu, jo tās lietderības koeficients ir zem 90, tuvu 90%. Kopi analizejošs raksts te: [www.quarta-rad.ru]

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: qwertyuiop ()
Datums: 12/01/2017 17:24

Pieliekiet mobiilaa kameru tieshi pie spuldzes un ljoti labi redzeesiet ekraanaa mirgo vai nee.

Kveelspuldzes visas mirgo, lediem kaakura,man IKEA spuldziites visas mirgo, rada gabalam bij kautkaadas chehu ko shis pircis jo bij leetas un taas pa briinumu nemirgo.

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: zigmars ()
Datums: 12/01/2017 20:09

Cik elektrības mēnesī tērējam?
Vai elektrības patēriņu ietekmē mirgošana?

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: ints45 ()
Datums: 12/01/2017 20:29

Man arī LED stāvlampa ar 5W spuldzi. Uz aci nemirgo, krāsa dzeltena. Joka pēc nomērīju patēriņu. Indikatorā cipars lēkā 4-5-4-5 utt

Re: Cik elektrības mēnesī tērējam?
Autors: MrBadMan ()
Datums: 14/01/2017 20:22

Beidzot sīkajam istabā nomainīju kvēlspuldzes uz LED. Nomainot konstatēju - visas spīd pie izslēgta slēdža. Pamērot spriegumu pie izslēgta slēdža, izrādījās, ka "elektriķi līkroči" ir slēdzi pieslēguši nevis fāzei, bet "0", pieļauju, ka dēļ tā arī kkāds patēriņš notiek. Laikam būs jāatjauc kārba un jāpieslēdz pareizi.

Pašreizējā: 5 no 6


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **    **  **     **  ********    ******   ******** 
  **  **   **     **  **     **  **    **  **       
   ****    **     **  **     **  **        **       
    **     *********  ********   **        ******   
    **     **     **  **         **        **       
    **     **     **  **         **    **  **       
    **     **     **  **          ******   ******** 

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727