Vidzeme Wrote:
-------------------------------------------------------
> elektriķis Māris Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > vēl viena lieta, kas ienāca prāta, par kuru
> > neesmu nekur dzirdējis, bet izsecinu no SS
> > rādītājiem.
> > SS gadījumā visizdevīgāk ir uzturēt
> > apsildāmajās telpās vienādu temperatūru,
> jo
> > ja pa dienu kamēr neesam mājās noliek 3
> grādus
> > zemāk(18 grādi), tad vakarā prasās liela
> > jauda, lai uzsildītu līdz vēlamajam 21
> grādam.
> > Iespējams, ka lai nodrošinātu šo papildus
> > jaudu SS spiests strādāt ar zemāku COP.
> >
> > Kā ir no SS prakses, kādu temperatūru
> diennakts
> > režīmu telpās ir ekonomiskāk uzturēt?
>
> Jā Māri,šis ar ir interesants jautājums uz ko
> es arī gribu saprast atbildi. Galu galā siltā
> grīda ir kā tāds betona klucis,kurā tu tik
> ātri nevari paaugstināt vai pazemināt temp? Kā
> tad ir silto grīdu un SS īpašnieki? Vai tas
> rēali maz kalpo,ja pa dienu SS ir iestatīti
> piem.mazāk grādu un vakarpusē vairāk jeb
> tomēr lai visu laiku ir vienāda kā jau Māris
> pieminēja? domāju par to inerci dienas
> griezumā
> > Mainīgu vai nemainīgu?

Cik man desmit gadu lietošanas prakse ir parādījusi, tad:
1. Termogalvas man stāv tikai guļamistabas cilpām, jo uz nakti laižu lejā uz +16, lai varētu labāk izgulēties.
2. Sanmezgliem man cilpas ātrums ir uz pilnu klapi, bet dzīvojamajā un pārējās telpās tiek ieregulēts uz ~3l/min.
Vēl viens gana svarīgs aspekts SS sistēmas izbūvei ir siltumnesēja apjoms sistēmā. Līdz ar to labāk ir, jo vairāk cilpas vaļā jo labāk, tas domāts tamdēļ, lai SS pārāk bieži neslēgātos, kas noved pie ātrākas kompresora izbeigšanās.
Līdz ar to man sistēma, vienkāršoti ir tāda, ka SS silda 200l bufertrauku jeb akumulācijas tvertni, bet no tās savukārt siltumnesējs tiek dzīts uz māju ar atsevišķu sūkni. Līdz ar to kopējais SS apkures sistēmas tilpums ir 460 litri pie 8kW siltumsūkņa un 300 litri uz karstā ūdens sagatavošanu jeb trauks traukā boilera variants.
Lai gan šis aspekts ir svarīgs jebkurai apkures sistēmai gan malkai, gan granulām. Vienīgai tīri elektrībai vai gāzei- mazāk ūdens, jo mazāks patēriņš.

> Jā Māri,šis ar ir interesants jautājums uz ko
> es arī gribu saprast atbildi. Galu galā siltā
> grīda ir kā tāds betona klucis,kurā tu tik
> ātri nevari paaugstināt vai pazemināt temp? Kā
> tad ir silto grīdu un SS īpašnieki? Vai tas
> rēali maz kalpo,ja pa dienu SS ir iestatīti
> piem.mazāk grādu un vakarpusē vairāk jeb
> tomēr lai visu laiku ir vienāda kā jau Māris
> pieminēja? domāju par to inerci dienas
> griezumā
> > Mainīgu vai nemainīgu?

SS pats maina siltumnesēja t atkarībā no āra t, tātad šādā laikā kā pašlaik kad naktī ir -5, bet dienā + 5, nezibēgami ir inerces efekts .

nokijs, palasi LBN 003-15 Būvklimataloģija un tikai tad vērtē kāda cita zināšanas.

Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā augsnes sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas augsnes sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību.


Tātad Rīgā smilšainai gruntij normativais sasaluma dziļums ar iespēju reizi 10 gados būs 1,15x1.2=1,38cm, savukārt tevis pieminētajā zemgalē esošajai mālainajai gruntij 114-120cm.

:)

P.s.
Arī tinis ar savu Alūksni varētu tik skaļi neklepot. Jo saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" būvelementu normatīvās un maksimālās siltuma caurlaidības koeficientu U vērtības tiek koriģētas ar Temperatūras faktoru κ, kurš atkarīgs no āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā. Respektīvi Rīgā un Alūksne nēviens necels identiskas mājas, jo katrā būs atšķirīgi siltumizolācijas slāņa biezumi, lai panāktu vienādus ēkas siltuma zudumus.

tuktuk Wrote:
-------------------------------------------------------
> P.s.
> Arī tinis ar savu Alūksni varētu tik skaļi
> neklepot. Jo saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu
> LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju
> siltumtehnika" būvelementu normatīvās un
> maksimālās siltuma caurlaidības koeficientu U
> vērtības tiek koriģētas ar Temperatūras
> faktoru κ, kurš atkarīgs no āra gaisa vidējā
> temperatūra apkures sezonas laikā. Respektīvi
> Rīgā un Alūksne nēviens necels identiskas
> mājas, jo katrā būs atšķirīgi
> siltumizolācijas slāņa biezumi, lai panāktu
> vienādus ēkas siltuma zudumus.
---------
Vajadzēs pamērīt sienu biezumus hrušovkai Rīgā un hrušovkai Alūksnē. Vai līvānietei Rīgas tuvumā un Alūksnē.

tuktuk Wrote:
-------------------------------------------------------
> nokijs, palasi LBN 003-15 Būvklimataloģija un
> tikai tad vērtē kāda cita zināšanas.
>
> Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām
> augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma
> Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % -
> smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes.
> Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā
> mālainas. Normatīvā augsnes sasaluma dziļuma
> noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot
> mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot
> koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas augsnes
> sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti
> apstiprina šī koeficienta pareizību.
>
>
> Tātad Rīgā smilšainai gruntij normativais
> sasaluma dziļums ar iespēju reizi 10 gados būs
> 1,15x1.2=1,38cm, savukārt tevis pieminētajā
> zemgalē esošajai mālainajai gruntij 114-120cm.
>
> :)

Tas kopumā nemaina lietas būtību, jo, studējot augstskolā, izmantojām tieši 1200 mm sadalšanas dziļumu. Protams, tas bija pagājušā gadsimta 90-tajos, bet tas nemaina lietas būtību, jo aprēķinos izmanto vidējo- nevis reizi desmit gados iespējamo.
Tik, no pagājušā gadsimta ir mainījušās ari gaisa vidējās temperatūras, ko izmantojām aprēķinos.
Tolaik vēl pasniedza dubļe kēgele, dubļe kēgele- māje gatave, versiju.

Tinis Wrote:
-------------------------------------------------------
> tuktuk Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > P.s.
> > Arī tinis ar savu Alūksni varētu tik skaļi
> > neklepot. Jo saskaņā ar Latvijas
> būvnormatīvu
> > LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju
> > siltumtehnika" būvelementu normatīvās un
> > maksimālās siltuma caurlaidības koeficientu
> U
> > vērtības tiek koriģētas ar Temperatūras
> > faktoru κ, kurš atkarīgs no āra gaisa
> vidējā
> > temperatūra apkures sezonas laikā.
> Respektīvi
> > Rīgā un Alūksne nēviens necels identiskas
> > mājas, jo katrā būs atšķirīgi
> > siltumizolācijas slāņa biezumi, lai panāktu
> > vienādus ēkas siltuma zudumus.
> ---------
> Vajadzēs pamērīt sienu biezumus hrušovkai
> Rīgā un hrušovkai Alūksnē. Vai līvānietei
> Rīgas tuvumā un Alūksnē.

Aga, tik neaizmirsti, cik tajos laikos maksāja siltums un kāda bija pieeja- širpotrebs. :-D

Tinis ir dauns. Siltumsūknis hruščovkā vai līvānietē? WTF?

arre
Neņirdz! :) Citāts no Building.lv 2007. gada raksta
----------------------------------------------------
Tā Latvijā vecākais zināmais siltumsūknis („Thermia” 10 kW jaudas iekārta ar 500 metru zemes kolektoru) tika uzstādīta Līvānu tipa mājā Piņķos 1983.gadā un darbojies līdz 2006. gadam. Šobrīd savu laiku nokalpojusī iekārta ir demontēta.
[www.building.lv]

redzot diskusiju vektoru, rodas šaubas vai tādam nokijam vispār ir SS. Tā ar nav atbildējis cik no zemes u n cik uz zemi iet TC un tās muļķības par copiem pat nav vērts argumentēt.