Rainis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mairi,
>
> A kas viņus Latvijā izplata? Pēc teh. datiem
> izskatās labs!

Salīdzinot dažādus siltumsūkņus, jāskatās, vai ir vienāda metodika sniegtajos Cop aprēķinos.
Vieni norāda kompresora efektivitāti, citi- sistēmas efektivitāti, kas ietver sevī arī atkausēšanai patērēto siltumu vidējos ekspluatācijas apstākļos. Un tad vēl ir apkures sezonas COP, kas katrai no trijām klimatiskajām zonām ir atšķirīgs.

Alira LWD deklartie COP parametri
"Declared coefficient of performance for part load at indoor temperature 20°C and outdoor temperature T", nav viens un tas pats, kas ūdens uzsildīšana uz W35/55 grādiem citiem ražotājiem.Tēmas turpināšanai vajadzētu veikt konkrētā izvēlētā modeļa (ražotāja koda) apskatu, citādi tiem, kurus apskatu specifikācijā ir "For air-to-water heat pumps: Operation limit temperature (TOL)=-10grādi. Tas nekas, ka siltumsūknis tiek deklarēts, kā derīgs siltuma avots līdz -20. Vienkārši no -10 ieslēdzas tens.

Aldi,

Vai reāli ir kas labāks/efektīvāks par Nibe F2120, 12kw 3 fāzes? Vēl neko neesmu atradis (cik esmu izpratis viņus un māku salīdzināt).

Sākot no 19 lpp ir visi teh. parametri:
[www.nibe.lv]

Rainis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vai reāli ir kas labāks/efektīvāks par Nibe F2120,
> 12kw 3 fāzes? Vēl neko neesmu atradis (cik esmu
> izpratis viņus un māku salīdzināt).
>
> Sākot no 19 lpp ir visi teh. parametri:
> [www.nibe.lv]

Šis ir labs piemērs, lai parādītu, kam jāpievērš uzmanība, kad tiek veikti aprēķini, vai gaiss-ūdens siltumsūknis ir optimāls risinājums konkrētai situācijai.

1. Siltumjauda pie zemām temperatūrām var būt būtiski mazāka par SS nominālo siltumjaudu. NIBE gadījumā F2120-12 modelim pie nominālās siltumjaudas 9kW, sasniedzamā sāk krist pie negatīvām temperatūrām un nokrīt līdz ~5kW pie -25C. Dažādiem ražotājiem un modeļiem kritums var būt citāds, piemēram, mans SS līdz -15C notur nominālo jaudu 9kW, bet pie -20C tā ir 8kW. Vienmēr jāskatās tehniskajā dokumentācijā.

2. Visticamāk ražotājs norādīs SS parametrus - COP, siltumjaudu bez atkausēšanas zudumiem. Skat NIBE PDFā "Maximum capacity during continuous operation. Defrosting is not included". Tā kā var droši rēķināties, ka pie mazām pozitīvām un visām negatīvām temperatūrām SS reālā siltumjauda un COP būs vēl mazāks nekā tehniskajos rādītājos. COP 1.5 pie -20, -25 grādiem būs jau labs rādītājs, ko sasniegt. Siltummaiņa atkausēšanas zudumi ir atkarīgi no konkrētiem klimatiskiem apstākļiem - mitrāks gaiss, ātrāk sasals un biežāk jāatsaldē, lielāks siltummaiņa laukums - mazāka in/out gaisa T delta, mazāk sasals.

Nu johaidī, kapēc Eiropa nav piespiedusi visus SS ražotājus marķēt pēc viena, vienkārši saprotama un vienāda standarta? Šitas ir konkrēts bardaks!

Varbut tad vajag paskatities ziemas menesu videjo gaisa temperaturu lai saprastu cik tas siltumsuknis aptuveni teerees. Tas ka tur dazas dienas ziemaa būs mīnus 20un lietderiba būs 1.5 nav nekas traks

Sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Varbut tad vajag paskatities ziemas menesu videjo
> gaisa temperaturu lai saprastu cik tas
> siltumsuknis aptuveni teerees. Tas ka tur dazas
> dienas ziemaa būs mīnus 20un lietderiba būs 1.5
> nav nekas traks

Vidējo temperatūru skatīties nebūs gluži pareizi, jo vidējais COP, ja gaisa temperatūra nosvārstās no T1 līdz T2, nebūs COP pie (T1+T2)/2, jo COP grafiks nav lineārs. Pie tam, SS ilgāk strādās pie zemākas temperatūras, jo mājai siltumazudumi būs lielāki, kā arī siltumjauda SS pie zemākas temperatūras būs mazāka un attiecīgi tam ilgāk jāstrādā (ja vien SS jau nesāks sildīt ar elektrību, lai nosegtu iztrūkumu). Ideāli būtu paņemt pēdējo N gadu aukstākās ziemas temperatūras datus pa stundām konkrētajā vai tuvākajā vietā (ir atšķirība, vai māja ir Liepājā pie jūras vai Vidzemes augstienē), tad ņemt mājas siltumzudumu grafiku, SS COP grafiku, piemērot defrost korekciju un tad iegūt rezultātu :) Pa stundām temperatūras grafiks droši vien nebūs atrodams, bet min max temperatūra konkrētā mēneša dienā gan ir pieejama, tad no tā var uztaisīt aptuvenu diennakts temperatūras svārtību grafiku pa stundām.

Rodas sajūta, ka ražotāji speciāli tik ļoti visu sarežģījuši, lai mirstīgais cilvēks netiktu skaidrībā :)

Ambrosio rakstīja:
> Pa stundā temperatūras grafiks droši vien nebūs atrodams,
> bet min max temperatūra konkrētā mēneša dienā gan
> ir pieejama, tad no tā var uztaisīt aptuvenu
> diennakts temperatūras svārtību grafiku pa stundām.

Labojums: LVĢMC var bez maksas dabūt klimata datus (temperatūru, mitrumu u.c.) pa stundām dažādās novērošanas stacijās - [www.meteo.lv]

Rainis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aldi,
>
> Vai reāli ir kas labāks/efektīvāks par Nibe F2120,
> 12kw 3 fāzes? Vēl neko neesmu atradis (cik esmu
> izpratis viņus un māku salīdzināt).
>
> Sākot no 19 lpp ir visi teh. parametri:
> [www.nibe.lv]

NIBE F2120 ir labs aparāts, bet, kā jau katram ražojumam ir savas dīvainības. Tā kā Eiropas normatīvi COP aprēķinos neiekļauj atkausēšanai patērēto enerģiju, tad lielākās atšķirības starp ražotājiem ir tieši ar to.

Atkausēšana Nibe tiek ieslēgta pamatojoties tikai uz viena informācijas avota- āra moduļa radiatora temperatūras devēja datiem un laika periodu x, cik ilgi strādājis negatīvā temperatūrā. Ja gaisa apkārtējā gaisa t ir lielāka par plus 4 grādi, izmanto pasīvo atkausēšanu- izslēdzas kompresors, bet ventilators paliek ieslēgts. Ja gaisa t ir zemāka par plus 4, tad savukārt izslēdzas ventilators un kompresors ieslēdzas pretējā virzienā- tiek saldēts no ēkas saņemtais ūdens un karsēts āra moduļa radiators. Tam sasniedzot pozitīvu temperatūru Y, atkausēšana izbeidzas.
Ja Google nemelo, tad pie negatīvām temperatūrām Daikin vienkārši ik pēc 25 minūtēm uz brīdi ieslēdz reversu virzienu un uzsāk atkausēšanu.
T.i, atkausēšana gan Nibe,gan Daikin tiek ieslēgta neatkrīgi no tā,ir vai nav apledojums un cik biezs tas ir.

Panasonic bez temperatūras devējiem izmanto arī kompresora jaudas zudumu mērījumus ciklā, tādejādi atkausēšanu vairāk vai mazāk piemērojot reālajai nepieciešamībai, kas Latvijas mainīgajā klimatā varētu būt noderīgi.

Vairumam siltumsūkņiem bez "split" ir viena īpanība- ja ēkā ir sasniegta nepieciešamā t un kompresors nestrādā, tik un tā caur āra moduli no ēkas un atpakaļ tiek dzenāts situmnesējs. 19mm bieza siltumiolācija uz 60 grādu siltām caurulēm mani diez ko nepārliecina. Siltumsūknis faktiski kļūst par aukstumsūkni. Iespējams,tas tiek darīts baidoties no sasalšanas- Itālijā nez vai kāds sistēmai pievieno glikolu, kas pie mums ir obligāts pasākums.

Aldiss rakstīja:

> Vairumam siltumsūkņiem bez "split" ir viena
> īpanība- ja ēkā ir sasniegta nepieciešamā t un
> kompresors nestrādā, tik un tā caur āra moduli no
> ēkas un atpakaļ tiek dzenāts situmnesējs. 19mm
> bieza siltumiolācija uz 60 grādu siltām caurulēm
> mani diez ko nepārliecina. Siltumsūknis faktiski
> kļūst par aukstumsūkni. Iespējams,tas tiek darīts
> baidoties no sasalšanas- Itālijā nez vai kāds
> sistēmai pievieno glikolu, kas pie mums ir
> obligāts pasākums.

Ko nozīmē bez "split"?