Es laikam paņemšu. :)

UPS ir laba lieta. Vajadzīga. Bet jāņem vērā, ka tā pati par sevi tērē elektrību. Domāju ka šīs, jo pamērīju analogus, tērē vismaz 50w . kas sanāk mēnesī virs 30kW. Ir slimīgi taupīgie, kam tas būs "liels" patēriņš.

Pag, Rx, kas tie ir par 50W? Tas ir kaut kā padaudz. Varbūt tu salīdzini ar standarta ups, kurš tur muļļā visu laiku to akumulatoru, lai nebūtu elektrības pārrāvuma ne sekundi?
Šim cik es saprotu iekšā ir relejs, kurš invertoru ieslēdz tikai tad, kad strāva jau pazudusi un ieslēgtā stāvoklī tērē tikai tik cik pieslēgts baterejas lādētājs? Baterejas lādētājam jau nu diez vai būtu jātērē 50W, ņemot vērā ka tas tikai uztur akumulatora zudumus tukšgaitā.

Bik citāds jautājiens - ir cirkulācijas sūkņi ar 12v - lai var piemest aķi pa taisno?

Sinusoidālais UPS visu laiku strādā un baro slodzi, tikai enerģiju saņem no 230V kad tā ir, un parslēdzās uz akumulatoru, kad tās nav. Ventilators visu laiku griežās. Korpuss manami silts. Un ja nav slinkums, pielieciet roku pie nesinusoidālā UPS korpusa tā darba režīmā no 230V...sajutīsiet cik tas arī silts. Nelietderīgo jaudu varat novērtēt...
Blokshēma sinusoidālajam šāda:

Papildinājums: Kapēc tāda shēma...vai tad nevar barot no 230V un kad nav, no akumulatora, pārslēdzoties. Nav tik vienkarši: Ta kā ir AC/DC un DC/AC ģenerators tad shēmā ir uzlādes kondensatori, lai šo DC realizētu. Tiem jābūt uzlādētiem. Shēmas elementiem arī jābūt zem sprieguma, jo gatavībai strādāt atliek dažas milisekundes. Pie kam fāzes lēciens sinusoidālajai strāvai jau vairs nav sinusoīda. Protams, apkurei tas varētu būt nekas...Var jau būt ka minētais parveidotājs ir bezpatēriņa....nopērciet un dalieties ar ziņām. Ir arī sinusoidālie UPS ar apejas daļu:

Bet ka redzams arī šis ir visu laiku zem sprieguma un strādā. Tikai bezslodzes režīma, kas no enerģijas lietderības koeficienta ir labāk.

Rx, manuprāt tu šeit jauc divas dažādas lietas. Invertora veidu ar strāvas pārslēgšanās veidu. Tās ir divas atsevišķas lietas, kas var eksistēt visdažādākajās kombinācijās.

Tātad invertori:
*) sine wave ("dārgā gala" kas dod labu sinusoīdu)
*) modified sine wave u.c. ražotāju nosaukumi ( "lētā gala", kas dod ārā parastu zāģi)

Pārslēgšanās veidi:
*) offline/standby (tur ir slēdzis kas apmēram 20-40ms pārslēdz strāvu uz batereju, ja voltāža iziet ārpus pieļaujamajām vērtībām). Šitais veids praktiski neko nepatērē.
*) line interactive (tur ir spole, kurai elektroniski maina aktīvo tinumu skaitu, tādejādi izlīdzinot strāvu. Pilnīgas pazušanas gadījumā pilnībā pārslēdzas uz invertoru). Dēļ spoles efektivitāte 96-98% robežās.
*) online/double conversion (nepārtraukti tiek uzturēta bateriju lādēšana un patērējamā elektrība visu laiku nāk caur invertoru). Daudz komponentes, tāpēc efektivitāte 85-92%

Ņemot vērā, ka "double conversion" izmanto tikai lielajos industriālajos upšos, tad par pārējo UPS elektrības patēriņu es stipri neuztrauktos. Protams, savi 5-6 vati tur sanāks, kas mēnesī kaut kādu kapeiciņu maksās. Nu aptuveni viena saldējuma cenā :)

Man apkalpošanā daudzus gadus ir apmēram 60 dažādi UPS. Visi darba laikā silst, kas jau ir pirmā pazīme ka tērē, kaut gan barojās no tīkla. Sinusoidālajiem ir ventilators, kas griežās visu laiku, dzesē. Mērot ar elektronisko jaudas mērītāju ( kontroles merījumi atbilst tā rādījumiem, kā piemēram ekonomisko lampu jaudas sakrīt ar uzrādītajām). Tātad ticami rādījumi. Tad UPS jaudās no 300VA-1000VA patērē paši par sevi. Mazākās jaudas mazāk, lielākās- vairāk. UPS virsmas temperatūra ja tajā nav ventilatora, pie slodzes ir apmēram 45-50 grādi. Ko? tā nav energija? Un mērījumi tā arī saka: zudumi ir no 25-60W... kā nu kuram.....atkarībā no tipa, jaudas , darba sprieguma akumulatoram ( 12-24-48V). Pie kam, akumulators, kas atrodas UPS, arī silst. Un tāpēc ātrāk iet bojā.... Daudzi to sapratuši un liek akumulatoru ārpus silšanas vietas, tā paildzinot tā darbu. Tā piemēram Panasonic akumulatoriem ( tipi LC-R, LC-V, UP-RW) saka: 20C grādos, 6-9 gadi, 25C grādos, 3 gadi, 30C grādos 2 gadi, 40C grādos 1 gads!!!!! Secinājumus, vai kaut ko jaucu izdariet paši.

Tad droši vien jāskatās no ražotāja specifikācijas. Būšu mājās pamērīšu cik man upsis patērē standby režīmā.

E, tā starp citu - pamēri ne tikai patēriņu stand by režīmā. Pamēri arī pie slodzes. T.i., veic mērījumu pie slodzes pirms UPS un pēc UPS, un tad salīdzini. Un izdari to pie divām dažādām slodzēm, lai varētu pārbaudīt, vai overheads (ja tāds ir) ir konstants vai atkarīgs no slodzes.