zemes dienesta ir bardaks uz urrā ar visām zemes papīru lietām, par to šaubu nav.
iz pieredzes - ceļa aizsargjosla ir 2x mazāka norādīta gan robežplānā, gan zemesgramatā un arī tikko taisītajā topogrāfijā. necentos noskaidrot, kapēc tas tā ir zemesdienestā sadarīts, jo bij svarīgi uzcelt to ko vajadzēja.
tik fakts kā tāds - LV institūcijās ir bardaks, kaut ar lai varētu "suņu būdu" uzcelt sētā vajag "prezidenta piekrišanu".

Ja jau pavelkamies, man, piemēram, nekad nav bijis skaidrs, kāpēc dati par īpašumu jāuztur vismaz divām (neskaitot vēl VMD, LAD, pašvaldības utt.) dažādām iestādēm - Zemes dienestam un Zemesgrāmatai. It kā vieniem jāzina "kas", otriem - "kam", un īpašnieciņam tikai jānesā papīri šurpu turpu. Neskatoties uz visu nēsāšanu bieži vien zemes platība, ēku, apgrūtinājumu esamība vai neesamība atšķiras starp abām pusēm!
Nesen cita starpā VZD uz jautājumu, vai būtu iespējams precizēt konkrēta zemesgrāmatā ierakstīta un robežplānā it kā attēlota apgrūtinājuma robežas pateica: Jūs to varat noskaidrot tikai pie tā mērnieka, kas savulaik zīmēja plānu!

Dodiet lūdzu padomu , kuras institūcijas slēdzienu par sliktu elektro kvalitāti atdzīst tiesā. Es domāju kādu neatkarīgu no Latvenergo.Varbūt kāds zina koordinātes vai labāk kādu konkrētu specu.

Salieša k-gam.
Par elektroenerģijas kvalitātes jautājumiem, kaut vai manā lapā [eldarbs.com] . Īpaši 23. punkts. Akreditētas laboratorijas skatīt www.latak.lv .
Tiesā ieteiktu griezties pēc visu noteikumos paredzēto pasākumu veikšanas.
Lai veicas!

1) Specs visticamāk ņems baltu naudu ķīlā un nomā par to, ka viņa aparatūra stāvēs pie Tevis un logos sprieguma datus vismaz vienu nedēļu vai pat veselu gadu atbilstoši Latvenergo slepenajam iekšejās lietošanas standartam LEK 018.
2) Pie kā tieši ceri juridiski piekasīties?
Reāli varētu būt iespējams tikai pie ĻOTI zemas (< 197 V) vidējās vērtības nedēļas garumā:
"2.1. 95 % no nedēļā izmērītiem sprieguma efektīvo vērtību 10 minūšu vidējiem lielumiem, neņemot vērā sprieguma pārtraukumus, jāatrodas robežās 220V ±10%.
5 % - robežās +10 %, -15 %".
Bet diez vai pie kāda no pārtraukumu veidiem:
"2.5. Sprieguma iekritumu skaits gada laikā var būt līdz 1000 reizēm";
"2.6. Īslaicīgu barošanas spriegumu pārtraukumu skaits gada laikā var būt līdz vairākiem simtiem";
"2.7. NAV IESPĒJAMS uzdot konkrētas barošanas sprieguma ILGSTOŠO pārtraukumu vērtības."

Paldies par atbildēm.

Vīri no Latvenergo paši nomērīja strāvas stiprumu, ja darbojas gludeklis un hidrofors tad ir apm.175-180 V spriegums.Atbilde ir šāda:sakarā ar līnijas nolietojumu un naudas trūkumu neko nevaram līdzēt.Ceram uz veiksmīgu sadarbību turpmāk!!!!

Klientam labā no standarta izlobāmā ziņa ir tāda, ka spriegums tiek mērīts uz piederības robežas neatkarīgi no lietotāja pieslēgtās (vai nepieslēgtās) slodzes un strāvas.

Diemžēl www.latak.lv . atbildēja , ka ar tādiem mērījumiem nenodarbojas.

LATAK veic akreditāciju. Viņu lapā ir informācija par akreditētajām laboratorijām, kuras atbilstoši SPRK apstiprinātajiem noteikumiem "Noteikumi par elektroenerģijas sadales pakalpojuma kvalitātes prasībām" drīkst veikt šādus mērījumus.

Ja vadi par tievu, tad nekādi mērijumi nepalīdzēs:) Latvenergo jau uz vienu konkrētu abonentu vadus nemainīs. Kad pienaks rekonstrukcijas laiks, tad visu pārtaisīs. Jēga no srtificētiem mērijumiem nebūs nekāda, tikai izdevumi. Daudz prātīgāk ir sarunāt ar Latvenergo elektriķiem lai nomaina tos vadus "pa kreiso", bez projekta, visādām saskaņošanām un PVN. Gala rezultātā tas var iznākt pat lētāk par serificētu slēdzienu, ka štroms neatbilst normām. Nu uzradās stabos jauni vadi, i elektriķiem labi, i Latvenergo, i pašam, a tas, ka valstij PVN gar degunu aizgāja, tas pofig.