kubiks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Varbūt ķieģeļi likti stāvus.

Šitas labs :)

Nav stāvbūve tur bija jābūt. Citas idejas, izņemot muļķības, laikam nav. Pameklēju internetā atsauksmes par tām termoputām, te ir vienīgā negatīvā. Tā ka nav nekas slikts.

Jānis_nereg rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pameklēju internetā atsauksmes par tām termoputām, te ir vienīgā
> negatīvā. Tā ka nav nekas slikts.

Slikts jau nav. Tikai pēc dažiem gadiem labs arī nē.
Bet nu bagāts jau dara, kā grib...

Cara laika ķieģeļi izskatās vienkārši lieliski, būtu neprāts ārdīt nost. Atbalstu putas.

Mazliet neiet kopā stāsts par 120 gadus vecu ķieģeļu māju ar gaisa spraugu. Varbūt kļūdos, bet gaisa spraugas sāka pielietot kādus 40-50 gadus vēlāk, kad sāka apmūrēt koka ēkas.
Tā laika ķieģeļiem bija citi izmēri un 0,5m biezu sienu varēja uzbūvēt ar 1,5 ķiegeli arī gaisa bez spraugas. Ja sprauga ir, tad cik liela tā ir? Ja zem 5 cm, tad tur pat pudas īsti nevar iepūst.


Cara laika ķiegeļi varbūt ka slikti neizskatās, bet no siltumizolācijas viedokļa šis materiāls ir pilnīgi nederīgs un jāpievieno kādi 20cm vates vai putu,.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mazliet neiet kopā stāsts par 120 gadus vecu
> ķieģeļu māju ar gaisa spraugu. Varbūt kļūdos, bet
> gaisa spraugas sāka pielietot kādus 40-50 gadus
>

Pats esmu ārdījis senu 1 1/2 ķieģeļu ārsienu, kurai vidējā pusķieģeļa daļa pa lielam bija tukša

Nav man cara laika celtne, bet pirmo ulmaņlaiku ražojums gan. Tad nu pirmā stāva un mansarda stāvā gan gala, gan izbūvju gala sienas akurāt tādā pašā izpildījumā, kā Jānim_nereg. No iekšpuses skaitot - kaļķa apmetums, pusķieģeļa (12cm) mūris, pusķieģeļa gaisa sprauga, ķieģeļa biezuma mūrējums, cementa-kaļķa apmetums. Ķieģeļi gan man dzeltenie. Tad nu visādi esmu pētījis, ko var uzlabot siltināšanas ziņā, un ko nevar. Un tas vairāk, kā uzlabojums, nekā atbilstība kādiem normatīviem. Esmu nonācis pie dīvaina secinājuma, ka šīs gaisa spraugas aizpildīšana ar siltinājumu var tikai pasliktināt ēkas stāvokli, ne uzlabot. Šī gaisa sprauga ir veidota noslēgta. Protams, ka neliela gaisa kustība tur ir, jo nav jau nekāds smalkāks šūnojums, taču tiešas saskares ar āru tur nav. Lielākās problēmas šajā konstrukcijā radījušas plaisas, komunikāciju ierīkošanas un pārbūves, atsedzot starpstāvu konstrukcijas, un pēc tam tās kvalitatīvi nenoblīvējot, nekvalitatīvi mainīti logi, utt. Ja tās visas, laika gaitā radušās un radītās šaizes saved kārtībā, tad tā gaisa sprauga var pietiekami labi kalpot, bet lai uzlabotu sienu siltumpretestību un mitruma režīmu pilnīgi pietiek ar 50 līdz 100mm siltinājumu no ārpuses. Aizpildot gaisa spraugu ar siltinājumu (putas vai beramie, iepūšamie) kondensāta teorētiskā izkrišana notiktos jau šajā siltinātajā spraugā. Lai to novērstu, no ārpuses nāktos siltināt vismaz ar 15 cm siltinājumu, vai no iekšpuses būtu jāliek tvaika izolācija ;) Tad kāpēc sarežģīt dzīvi, ja pie mazāka čakara ar 10cm siltumizolācijas nonāk pie līdzīgiem rezultātiem, kā ar lielu čakaru un 27 cm kopējo siltumizolācijas slāni? Daudz vairāk siltuma dos papildus nosiltināts bēniņu pārsegums un pamati. Nu, kaut kā tā...
[www.smartcalc.ru]

Pirmkārt, šādas iekšmūra gaisa spraugas nodrīvēšana jau EET uzskaitīto iemeslu dēļ faktiski nav iespējama. Nu teorētiski var visu, bet praktiski darba ieguldījums neatsver rezultātu. Līdz ar to secinām, ka mums ir vējojoša gaisa sprauga. Kas pats par sevi nav nekas labs, ja tiek veikta siltināšana no ārpuses.
Otrkārt, aizpildītā gaisa spraugā ka reiz nekāda kondensāta izkrišana nenotiks, tur vairs nebūs gaisa kustības un rasas punkts pārvietosies uz āru. To man būvinženieris sarēķināja.

Jānis_nereg rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Otrkārt, aizpildītā gaisa spraugā ka reiz nekāda
> kondensāta izkrišana nenotiks, tur vairs nebūs
> gaisa kustības un rasas punkts pārvietosies uz
> āru. To man būvinženieris sarēķināja.
Daudzus gadus atpakaļ esmu līdzīgā mājā veicis rekonstrukciju. Atšķirība tajā,ka gaisa sprauga starp ķieģeļiem bija pildīta ar izdedžiem, bet stāsts ir par ko citu. Proti; mājas iekšpusē pusķieģelis,bet ārējā fasādē ķieģelis- tas nozīmē ,ka tvaika caurlaidība fasādē pat pie vienādām temperatūrām ir divreiz sliktāka.
Pastāstiet man -kā var panākt- aizpildot šo spraugu- lai rasas punkts pārvietotos uz āru?
Ārējais ķieģeļa mūris stabili caursals, jo siltums vairs tik tālu netiks. Kurā vietā šajā vienādojumā ir iebūvēti logi? Logailes vispār paliek nesiltinātas... Kā būtu pareizi- viennozīmīgas atbildes laikam nav.
Es teiktu,ka varētu pūst mitrumu nevadošas putas- tomēr mazāk risku Labāk noteikti būs,bet nu sprauga nopietna un izmaksas arī būs nopietnas.