Cēsīs

Apraksts par būvniecības nozares attīstību Cēsīs tapis sadarbībā ar Cēsu Pilsētas Domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu, Domes izpilddirektoru Andri Mihaļovu, Būvniecības, teritorijas plānošanas un nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju, Pilsētas galveno arhitektu Jāni Zlaugotni un Attīstības plānošanas nodaļas vadītāju Jāni Rozenbergu.
 
Saturs

---

Būvniecība pēdējo gadu laikā
Dzīvojamās ēkas
Infrastruktūras objekti
Nekustamais īpašums
Cēsu rajona uzņemumi

---

2006. gadā Cēsis svinēs 800 gadu jubileja - tas ir piesaistes punkts, uz kura pamata izstrādātas vairākas mērķprogrammas pilsētvides sakārtošanai. Arī privātajā sektorā vērojama aktīva īpašumu sakārtošana, lai jubileju sagaidītu pienācīgi.

Cēsu Pilsētas Domes priekšsēdētājs Gints Šķenders: "Būvniecība ir sabiedrības attīstības barometrs. Kad sākas aktīva darbība celtniecībā? Tad, kad parādās finansu resursu izmantošanas iespējas. Arī Cēsīs, neskatoties uz inflāciju un būvniecības izmaksu paaugstināšanos, ir vērojama nerimstoša rosība celtniecības jomā.
Mums ir izstrādāta Cēsu pilsētas attīstības programma un Domes speciālisti aktīvi strādā pie ES finansu resursu apguves iespējām, no kurām liela daļa attiecas uz jaunu objektu būvniecību, esošo objektu rekonstrukciju, infrastruktūras objektu izbūvi vai renovāciju. Patīkami, ka pēdējos gados arī rajonos uzņēmējiem un pasūtītājiem pieaug izpratne par celtniecības garantijām, saistībām, kvalitāti, korektu konkursos iesniedzamo dokumentācijas noformēšanu. 2003. gadā ir nodibināta Vidzemes Būvinženieru kopa - fakts, kas liecina par profesionālās izaugsmes iespējām un vēlmi projektēt un būvēt atbilstoši mūsdienu prasībām. Pie mums uzņēmējdarbību veic gandrīz jebkuru specifisku celtniecības darbu profesionāļi, tāpēc Cēsīs 90% no kopējā pasūtījumu apjoma valsts un privātajā sektorā izpilda vietējās firmas, kuras sevi jau pierādījušas ilgākā laika posmā un iemantojušas uzticību. Šeit varētu pieminēt uzņēmumus "Spriegums", "Cēsu būvnieks", "Cel tik", "Kurmis", "Būve wood line", "Virāža", "Cēsu specceltnieks", "Remonts KP", "Raunas Bruģakmens", u.c.

Būvniecība pēdējo gadu laikā
Cēsu pilsēta pēdējo 3 - 4 gadu laikā ir piedzīvojusi strauju celtniecības nozares attīstību. Iemesli ir vairāki. Viens no tiem - Cēsis vienmēr ir bijušas bagātas ar celtniecības firmām, otrkārt, cēsinieki ir aktīvi savas dzīves veidotāji, tai skaitā arī vides. Celtniecības nozare nevar pastāvēt bez pasūtītāja, tāpēc kā vēl viens attīstības iemesls ir uzsverams banku realizētā kredītpolitika, kas pasūtītājam sniedz iespēju vieglāk nodrošināt finansu resursus būvniecības vajadzībām.
2004. gadā Cēsīs ekspluatācijā ir nodots jaunais sporta komplekss, kas izmaksāja 2,4 miljonu latu, uzsākta jaunas pamatskolas būvniecība, kas provizoriski varētu izmaksāt 3,4 miljonu latu, un sporta stadiona izbūve, bez tam saņemtas investīcijas jauna bērnu dārza projekta izstrādei, ir izstrādāts skiču projekts jaunai muzeja krātuvei un tehniskais projekts Cēsu vēstures un tūrisma aģentūras pils kompleksa ēkas rekonstrukcijai. Statistika liecina, ka 2004. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdoto plānošanas un arhitektūras uzdevumu skaits ir pieaudzis divas reizes.

Foto: Cēsīs; autors: Cēsīs

Dzīvojamās ēkas
To, ka Cēsis un tai pieguļošā teritorija ir pievilcīga, apliecina aktivitātes individuālajā sektorā – iepriekšējā gadā ekspluatācijā tika nodotas aptuveni 60 vienģimenes māju, bet nākamā gada prognozes rāda, ka to skaits varētu divkāršoties.
Nākamais aktīvais sektors, kas sevi pieteica 2003. gada beigās, ir daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Tikko pašvaldība nodefinēja mājokļu attīstības politiku kā prioritāru, tā uzņēmēji iesniedza vairākus saistošus piedāvājumus dažādu projektu realizācijai. Pagaidām gan deputātu korpuss ir ļoti uzmanīgs ar lielu pašvaldības īpašumā esošo teritoriju piešķiršanu (iznomāšanu) uzņēmējiem, bet tiek atbalstīti mazāki projekti, piemēram, divu daudzdzīvokļu ēku celtniecība uz pašvaldības zemes ar kopējo dzīvokļu skaitu 24.
2004. gadā tika realizēts interesants objekts – sociālisma laikā nepabeigtas dzīvokļu ēkas izbūve. Dzīvokļi tika pārdoti jau pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas līdz šim bija tikai Rīgai raksturīga iezīme. "Protams, ka uzņēmējs redz attīstības iespējas un pašreiz jau tiek meklēti līdzekļi nākamās padomju laikos nepabeigtās ēkas izbūvei, kā vienu no risinājumiem izmantojot arī trīspusējo līgumu slēgšanu – klienti ņem kredītus un piedalās projektā ar saviem finansu resursiem, " stāsta Jānis Zlaugotnis.
No esošā dzīvojamā fonda 96% dzīvokļu Cēsīs ir privatizēti. Andris Mihaļovs: "Viens no galvenajiem rezultātiem ir ēku energoefektivitātes jautājuma atrisināšana – iedzīvotāji ir sapratuši, ka par siltuma ražošanu ir atbildīgs tīklu apkalpotājs, bet par siltuma saglabāšanu ir atbildīgi paši daudzdzīvokļu māju iemītnieki. Diezgan drosmīgi ar māju apsaimniekotāju starpniecību tiek ņemti kredīti un mainīti logi, jumti, rekonstruēti lokālie siltummezgli. Bez tam Cēsu dzīvokļu pārvalde, pateicoties labam menedžmentam, ir iekarojusi iedzīvotāju uzticību, līdz ar to mūsu pilsētā ir vērojama lokālo dzīvokļu kooperatīvu likvidēšanās tendence un daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāju piesaistīšanās Cēsu dzīvokļu pārvaldei."

Foto: Cēsīs; autors: Cēsīs

Infrastruktūras objekti
Cēsu pilsētas Domes Attīstības nodaļa sadarbībā ar citām domes nodaļām ir izstrādājuši finansējuma un attīstības programmu līdz 2009. gadam. Saskaņā ar izstrādāto programmu tiek sniegti pieteikumi finansējumam Valsts investīciju programmā, Reģionālajā attīstības fondā, ES rekonstrukcijas un attīstības bankā. 2004. gadā izdevās piesaistīt finansējumu 360 000 Ls apmērā dažādiem pilsētai nozīmīgiem objektiem – jaunas pamatskolas būvniecībai, jauna bērnudārza projekta izstrādei, u.c. Tiek plānota pilsētas stadiona rekonstrukcija un apbūve. Lai gan par šo vietu ir vērojama liela uzņēmēju interese, pašvaldība, kā vienu no modeļiem ,redz teritoriju attīstīt ar savu resursu palīdzību, veidojot publiski pieejamu pilsētas stadionu.
Ilgtermiņa projekts ir jaunas masu pasākumiem domātas estrādes būvniecība, jo "mūsu koncepcija paredz Cēsu pilsētas parku, kas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, atvēlēt tikai elitāru pasākumu rīkošanai, piemēram, operas svētkiem, brīvdabas izrādēm ,dziesmu un deju svētkiem., bet pārējiem pasākumiem, kuru norisei nav tik ļoti svarīga vietas kultūrvēsturiskā loma, paredzēt atsevišķu estrādi", stāsta Jānis Rozenbergs.
ISPAS ietvaros piešķirtais finansējums Cēsīs tiek novirzīts attīrīšanas iekārtu tīklu amortizācijas izdevumu segšanai un fosfora un slāpekļa atlikumu utilizēšanai. Tiek plānota siltumtīklu modernizācijas projektēšana un par dažādu ES fondu līdzekļiem sakārtot ūdenssaimniecību, izbūvējot jaunus ūdenstīklus 33 km garumā un kanalizācijas tīklus 28 km garumā. Nozīmīgs infrastruktūras projekts ir 3 pilsētas apvedceļa plānošana un izbūves realizēšana tuvāko gadu laikā.

Nekustamais īpašums
Interese par Cēsīm un pilsētas apkārtni aug ļoti strauji. Zināmi Rīgas uzņēmēji investē līdzekļus lielu zemes gabalu iegādē un to infrastruktūras sakārtošanā, lai pēc tam zemes gabalus izmantotu daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai, rindu ēku būvniecībai vai arī piedāvātu klientiem privātmāju būvniecībai, saskaņā ar individuāli izstrādātiem projektiem. Zemes tirgus Cēsu apkārtnē ir būtiski sakustējies un jāuzsver, ka daļēji tas ir pašvaldības nopelns, kas publiskojusi informāciju par zemi (tās īpašniekiem, pieejamību, izmantošanas veidiem). Parādās arī ārvalstu investoru interese par Cēsīm un apkaimi un tiek meklēti kontakti gan ar pašvaldību, gan privātīpašniekiem.

Cēsu pilsētas attīstības koncepcija neietver lielražošanas attīstības iespējas. Jānis Zlaugotnis: "Mēs vienmēr būsim par to, lai Cēsi būtu patīkama pilsēta dzīvošanai, izglītības iegūšanai, atpūtai un sportam."

Informācija par Cēsīm pieejama mājas lapā www.cesis.lv