Jelgava
Apraksts tapis sadarbībā ar:
|
|
Jelgavas dome |
| |
|
Būvniecība pēdējo gadu laikā
Ceļi, ielas, parki
Teritoriālais plānojums
Rajona uzņēmumi
Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta valstī aiz Rīgas, Daugavpils un Liepājas ar aptuveni 66000 iedzīvotājiem. Pilsētas tiesības un ģerboni, kurā atainota kronēta brieža galva aveņsarkanā laukā, tā ieguvusi tālajā 1573.gadā. Jelgava atrodas 42 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas Zemgales līdzenumā, kas pāriet piejūras zemienē. Pilsētu šķērso rāmi plūstošā Lielupe, kas ceļā uz jūru savāc ūdeņus no daudzām mazākām pietekām, bet palienas pļavās rod patvērumu retas augu un putnu sugas. Jelgavā krustojas sešas automaģistrāles un vairāki dzelzceļa virzieni un tomēr to uzskata par vienu no zaļākajām Latvijas pilsētām, jo no tās kopplatības 6032 ha gandrīz 300 ha ir atklātas ūdens platības un vairāk nekā 160 ha parku platības. Jelgava pārsvarā veidojas par dinamisku, bet līdzsvarotu pilsētu, kur daļa no senās koka apbūves sadzīvo ar dažādos laikos celtām ķieģeļu un dzelzsbetona konstrukciju ēkām. Jelgava, būdama jauniešu pilsēta, aug un veidojas par savdabīgu izglītības, kultūras un zinātnes centru Latvijas vidienē ar plašām attīstības iespējām ekonomiskajā, sociālajā un intelektuālajā sfērā.
Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, automaģistrāles VIA Baltica, no Tamperes līdz Berlīnei, telpiskās zonas tuvums, ērtā satiksme ar Šauļu apgabalu Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalu Krievijā, kā arī mūsdienīgu sakaru nodrošinājums, centralizēta elektroenerģijas, gāzes, ūdens un siltuma apgāde ir labi priekšnosacījumi sekmīgas uzņēmējdarbības attīstībai un ārvalstu investīciju izmantošanai Jelgavā.
Tiem, kuri vairākus gadus nav pabijuši Jelgavā, ieteicams tur aizbraukt un būsiet patīkami pārsteigti par daudzajām pārmaiņām, kas tur pēdējos gados notikušas. Par pilsētas attīstību pēdējos gados, tajā skaitā būvniecības aktivitātēm, plašāk informēja Jelgavas Domes galvenais arhitekts Arvīds Račinskis ar kolēģiem.
Būvniecība pēdējo gadu laikā
Pēdējos gados pilsētā realizēti vairāki nozīmīgi projekti, kas ievērojami pamainījuši pilsētas iedzīvotāju ikdienu. Pēdējos gados aktīvi attīstīti dažādi sporta un atpūtas objekti, kas priecē ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus. Viens no šādiem objektiem, par kuru zina vai visā Latvijā, ir Jelgavas Ledus halle, kura pieder sporta kompleksam "Zemgale" un kur augstā līmenī tiek organizētas aktivitātes uz ledus. Ledus hallē darbojas un sacensības organizē arī kerlinga klubs, kas gūst arvien plašākus panākumus. Netālu no tenisa halles uzbūvēti arī tenisa korti, arī viesnīca ar boulinga zāli. Plānos ir vēl kāds sporta objekts- 2. Valsts ģimnāzijas sporta halle.
Jelgava vēsturiski ir lepojusies ar bagātu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, tāpēc svarīgi ir ne tikai apzināties savas kultūrsaknes, bet skaidri nospraust mērķus tālākattīstībai. Nesen ekspluatācijā pēc rekosntrukcijas ir nodota skatītāju zāle un foajē kultūras namā, pilnīgai nama rekonstrukcijai diemžēl ir nepietiekami līdzekļi.
Pirms diviem gadiem Jelgavā pirms Lielupes tilta tika uzbūvēts pirmais pilsētas lielveikals. Nesen pabeigta arī Citymarket būvniecība, kuras laikā būvvalde aktīvi iestājās pret tipveida lielveikala būvniecību, tagad ar rezultātu ir apmierināti visi.
Tā kā Zemgalē ir auglīgāka augsne nekā citviet Latvijā un te sevišķi labi padodas graudaugu un cukurbiešu audzēšana, Jelgavas apkaimē labi attīstījusies piena un gaļas ražošana, tradicionāli dominē pārtikas rūpniecība – piena, gaļas, cukurbiešu un graudu pārstrāde. Vairāki zemnieki savai attīstībai pēdējos gados izmantojuši dažādus Eiropas Savienības atbalsta fondus, lai būvētu jaunas kūtis un saimniecības ēkas.
Paši jaunieši Jelgavu neoficiāli dēvē par Latvijas studentu galvaspilsētu, jo te vairāk nekā 60 gadus ir izvietota šobrīd valstī trešā lielākā augstskola – Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar vairāk nekā 9000 studentu, kur gatavo plaša spektra speciālistus. Arī LLU regulāri saņem dažādas investīcijas, lai augstskolas vizuālais tēls būtu tīkams. Nesen atjaunots daļas fasādes krāsojums. Augstskola atdzīvina pilsētu.
Lai izprastu tagadējo Jelgavas tēlu, nedaudz jāzina arī vēsture- pirmskara laikā pilsēta izskatījusies pavisam citāda. Pēc apbūves struktūras tā daļēji līdzinājusies Kuldīgai (koka ēku apbūves ziņā) un daļēji Rīgai (mūra ēkas). 1943. gadā viss tika iznīcināts. Savukārt jaunākā paaudze saņēma pēc nolīdzināšanas ar vērienīgiem Staļina laika ģenerālplānojumiem būvēto pilsētu. Daudzi nozares speciālisti izbrīnīti, ka pilsētas centrā daudzās dzīvojamajās ēkās pirmajos stāvos tiek izbūvēti veikali. Tas nepieciešams, jo savulaik centrā tirdzniecības ēku paredzēts maz, taču tās ir jebkuras pilsētas nepieciešamība, tāpēc tika radītas mākslīgi.
Iespēju robežās tiek domāts arī par vēsturisko objektu saglabāšanu, remontēšanu.
Ceļi, ielas, parki
Jelgavā krustojas sešas automaģistrāles un vairāki dzelzceļa virzieni un tomēr to uzskata par vienu no zaļākajām Latvijas pilsētām. Ceļu uzturēšanai, līdzīgi kā daudzās citās pilsētās Latvijā, līdzekļi ir nepietiekami, taču iespēju robežās ceļi un ielas tiek sakārtoti. Nesen uzsākts vērienīgs Rīgas ielas atjaunošanas projekts, kas noris vairākās kārtās. Tuvāko gadu laikā paredzēts uzbūvēt Ziemeļu tiltu, kurš Rīgas un Dobeles ielu savienos ar pilsētas centru un tādējādia tvieglos transporta kustību pilsētā.
No satiksmes viedokļa saņemti daudzi ieteikumi centrālās pilsētas ielas veidot kā ātruma maģistrāles, lai nodrošinātu ātru transporta plūsmu cauri pilsētai, taču paši pilsētas iedzīvotāji tajā nav ieinteresēti, jo uzskata, ka ielām ir jākalpo pilsētai nevis tranzītam.
Labi var pamanīt, ka pilsētas zaļajā zonā (un ne tikai) vērība tiek pievērsta pat nelielām, taču interesantām detaļām. Liels ieguldījums ielikts dažādu apstādījumu veidošanā, pilsētā nomainīti koku apstādījumi, sastādīti jauni krūmi, izveidoti nelieli rotaļu laukumi bērniem. Jaunu augu stādīšana notiek aktīvi, pat par spīti atsevišķa sabiedrības slāņa vēlmei stādījumus iznīcināt. Nesen veiksmīgi izveidots Vaļņu ielas skvērs, kurā izvietotas Mākslas skolas audzēkņu veidotas betona figūras, salikti soliņi, sastā’diti augi un tādējādi radīta patīkama atpūtas vieta. Protams, joprojām ir arī daži neizmantoti objekti, piemēram, salas.
Pilsētā pamatoti lepojas arī ar 2003. gada nogalē atklāto rekonstruēto Čakstes pieminekli un laukumu ap to. Laukumā atjaunoti stādījumi, izveidots rotaļu laukums.
Teritoriālais plānojums
Nesen veikts 1999. gadā apstiprinātā teritoriālā plānojuma zonējums. 1999. gadā plānojums izstrādāts augstā līmenī un saņēmis daudzus atzinīgus vārdus. Tajā ir daudz dabas pamatnes- zaļās krāsas, šajās teritorijās atļautas tikai būves, kas atbilst izmantošanas mērķiem. 2002. gadā uzsākts zonējuma grozījumus, jo pirms tam bijuši vairāki neveiksmīgi gadījumi, kas aizkavējuši būvniecību pilsētā. Plānojuma izmaiņu rezultātā tika vēlreiz izvērtēts, kurām patiešām jāpaliek dabas pamatnes teritorijām un kuras tomēr var atļauties pakļaut būvniecībai. Uz šo brīdi ir apstiprināti 2003. gada grozījumi plānojumā. Nu tas ir kļuvis krāsaināks, mazāk zaļš. Pilsētas centrs saglabājies kā multifunkcionāla vide. Sakarā ar straujo dzīvojamo ēku būvniecības attīstību, palielinājusies individuālo dzīvojamo māju būvniecībai paredzētā teritorija. Otrs liels būtisks akcents likts uz ražošanas teritorijām, jo kādreiz Jelgava bija viena no ražošanas lielajām pilsētām (industriālām pilsētām). Lai tas sāktu atdzimt (pārmaiņu laikā lielākās ražotnes bankrotēja), liels akcents likta uz to atjaunošanas veicināšanu. Piemēram, ir izveidots RAF teritorijas plānojums. Izveidoti arī daži jauni ražošanas lauki. Teritorijas gar maģistrālajām ielām paredzētas darījumiem, kā tas notiek daudzās lielās pilsētas- Jelgavā tāda ir, piemēram, Dobeles iela. Teritorijām ap lielajām ielām nepieiet dzīvojamā teritorija.
Kontaktinformācija:
Jelgavas Dome
Būvvalde
Galvenais arhitekts Arvīds Račinskis
Lielā iela 11
Jelgava, LV- 3001
Tālrunis: 3005576