Latvijā populārākie privātmāju sienu veidi
Šķirstot ārzemju katalogus u.c. uzziņu literatūru, sastopamies ar ārēji tik interesantiem un vilinošiem piedāvājumiem, taču tie vienmēr jāvērtē kritiski, atceroties, ka esam Ziemeļu valsts ar samērā bargu klimatu, kam siltākās zemēs praktizētas būves sistēmas var izrādīties pavisam nepiemērotas.
Latvijā populārākie privātmāju sienu veidi
Komentēt un lasīt komentārus
Šķirstot ārzemju katalogus u.c. uzziņu literatūru, sastopamies ar ārēji tik interesantiem un vilinošiem piedāvājumiem, taču tie vienmēr jāvērtē kritiski, atceroties, ka esam Ziemeļu valsts ar samērā bargu klimatu, kam siltākās zemēs praktizētas būves sistēmas var izrādīties pavisam nepiemērotas.
Viens no galvenajiem cipariem, kam jāpievērš uzmanība, ir materiāla termiskās pretestības vērtība, ko izsaka m2*K/W (no 2003.gada 1.janvāra stājās spēkā būvnormatīva LBN 001-02 prasības, kas dzīvojamām mājām nosaka 3.33 m2*K/W).
Tai pat laikā jāpiefiksē šādas pretestības sasniegšanai nepieciešamā materiāla daudzums (biezums) – jo mazāk tā vajag, jo labāk. Vislabāk, ja var veidot vienslāņa konstrukcijas. Protams, ļoti būtiski ir arī citi kritēriji: tilpummasa (var vai nevar veidot nesošas konstrukcijas), spiedes izturība, mitruma īpašības, ilglaicība, ekoloģiskums utt., kas kopā nosaka labas būves jēdzienu.
Runājot par privātmājas būves izmaksām speciālisti min Ls 400 m2, kā vidējo orientējošo skaitli, kas ietver arī pieklājīgu, bet ne izšķērdīgu apdari.
Šeit uzskaitām un analizējam Latvijā populārāko sienu konstrukciju veidus.
Koka konstrukcijas
a) karkasi
b) paneļi
c)guļbaļķi
Mūrētas konstrukcijas
a) ķieģeļi
b) "Keraterm" keramikas bloki
Vieglbetona konstrukcijas
a) keramzītbetona bloki
b1) gāzbetona bloki
b2) "Aeroc" un "Poribet" gāzbetona bloki
Betona konstrukcijas
a) putu polistirola veidnes
Koka konstrukcijas:![src=]()
a) karkasi
Arī samērā sens būvniecības paņēmiens, kas pirms gadiem 12 aktualizējās t.s. "amerikāņu māju" kontekstā. Nākamās mājas nesošās konstrukcijas funkcijas veic koka karkass, ko sava nelielā svara dēļ var balstīt uz atvieglotiem pamatiem. Sienas aizpilda ar siltumizolācijas materiāliem (skat. iepriekš + fibrolīts) un no ārpuses un iekšpuses "apšuj". Šajā ziņā ir lielas variēšanas iespējas no plastikāta dēlīšiem un struktūrapmetumam līdz ķieģeļiem. Lai paaugstinātu šādu ēku siltuminerces radītājus, kas vieglām konstrukcijām ir diezgan maza (ātri uzsilst un ātri atdziest), pēdējā laikā iesaka veidot monolītā betona grīdas. Iekšsienu apšuvumu parasti veido no ģipškartona, kas ir universāls un pamatoti ārkārtīgi iecienīts materiāls.
+ var uzbūvēt ātri un uz gataviem pamatiem jebkurā gadalaikā;
+ viens no nosacīti lētākajiem paņēmieniem;
+ daļēji var izmantot vietējus materiālus;
+ plaša vizuālās variēšanas amplitūda;
- nepieciešamā tvaika izolācija salīdzinājumā ar mūra konstrukcijām samazina iekšējo komfortu;
- maza siltuminerce
![src=]()
b)
paneļi
Konstrukcijas, kas mūsu zemē parādījušās salīdzinoši nesen, bet pamazām kļūst aizvien pieprasītākas. Zināmā mērā koka paneļi uzskatāmi par karkasa konstrukciju evolūciju, jo to galvenās sastāvdaļas ir koks, saplāksnis un minerālvate. Māju sienu paneļus parasti izgatavo rūpnieciski un objektā tikai samontē uz gataviem pamatiem. Visa vairākslāņu konstrukcija, kas ietver siltumizolāciju, komunikācijas sistēmu utt. jau iestrādāta sienu vai grīdas paneļos, kas veido nesošo konstrukciju. Šādu paneļkonstrukciju ražotāji piedāvā arī sagatavot visu iekšējo apdari, tādēļ burtiski dažu nedēļu laikā pēc tam kā paneļi pabeigti, jau varēs uzsākt dzīvi pilnīgi gatavā mājā. Ražotāji esot ņēmuši vērā t.s. Līvānu māju zemās kvalitātes elektroinstalāciju un apkures sistēmas nepilnības, kas radīja pastiprinātu ugunsbīstamību un apgalvo, ka panākti labi ugunsdrošības rādītāji, turklāt ar veselībai nekaitīgiem paņēmieniem.
+ visātrākais uz gataviem pamatiem jebkurā gadalaikā realizējams paņēmiens;
+ ražošana nodrošina vienādu, kontrolētu kvalitāti;
+ daļēja vietējo materiālu izmantošana
- apgrūtinātas plānojuma izmaiņas;
- nosacīti mazāka izturība salīdzinājumā ar mūri;
- pagaidām samērā nabadzīgs modeļu piedāvājums
c) guļbaļķi![src=]()
Nav šaubu, ka guļbaļķu ēkas ir senākās būves mūsu un arī ļoti daudzu apkārtējā reģiona zemju teritorijās. Par mežu un tātad baļķu trūkumu nekad nav bijis jāsūdzas. Likumsakarīgs ir šī būvniecības veida uzplaukums pagājušā gadsimta beigās, jo īpaši tāpēc, ka šādas ēkas ir labi pieprasītas ārzemēs, atpūtas mājiņu, kempingu, pirtu u.c. izteiksmē, tomēr 15-20 cm biezai sienai (parasti tāds ir guļbaļķu diametrs) ir aptuveni 2,5 reizes mazāka siltumpretestība par būvnormās noteikto, kas jau 2. gadu neļauj tās apstiprināt dzīvojamās mājas statusā. Tāpēc šādas konstrukcijas ir vai nu jāsiltina ar efektīviem siltumzolācijas materiāliem (minerālvate, putu polistirols u.c.) līdz ar to zaudējot dabīgumu, vai izmantojamas tikai kā vasaras (atpūtas, pirts utt.) mājas.
Būvēšanai populārākie un ieteicamākie ir priedes vai egles baļķi, kas tēsti vai apzāģēti. Pamatus var veidot no antiseptizētiem baļķiem vai laukakmeņiem. Sienas top, veidojot baļķu vainagus, ko savieno ar cietkoka tapām. Lai baļķi labāk piegulētu, tiem apakšējā plaknē visā garumā veido rievu. Sadures agrāk izolēja ar sūnām vai darvotām pakulām, mūsdienās – ar montāžas putām. Paveidi: virpoti un frēzēti guļbaļķi, kā arī līmēta koka baļķi, kas atvieglo darbu, jo ir precīzāki un arī dizainiski kārtīgāk izskatās.
+ dabīgs materiāls – veselīgs, labi "elpo" utt;
+ vietējas izcelsmes;
+ var salīdzinoši ātri būvēt jebkurā gadalaikā;
- bez siltināšanas nav izmantojama dzīvošanai visu gadu;
- maza vizuālās variēšanas amplitūda
Mūrētas konstrukcijas:
![src=]()
a)
ķieģeļi
Labi pazīstams un gadsimtiem pārbaudīts sienu būves veids. XX gs. keramikas ķieģeļiem pievienojās izstrādājumi no silikāta, kas jo plaši tika izmantoti kā privāto, tā arī daudzstāvu māju celtniecībā. Tai pat laikā gandrīz neviena no šīm ēkām bez papildus siltināšanas patlaban neatbilst siltumtehniskajiem normatīviem, jo pilnķieģeļu sienai parastā 51cm (2 ķieģeļi) vietā jābūt 170cm biezai, kas, protams, ir ekonomiski un funkcionāli nepamatoti. Lai atrisinātu šo problēmu, var mūrēt ķieģeļu konstrukcijas ar gaisa šķirkārtām, kas veic siltumizolācijas funkcijas; ar šķirkārtām, ko piepilda ar kādu siltumziolācijas materiālu; vai siltināt ārsienu. Mūrētas ķieģeļu sienas pluss ir liela siltuminerce.
+ var izmantot vietējos materiālus;
+ plašas formu variēšanas iespējas;
+ ja siltina no ārpuses var izveidot bez tvaika izolācijas, kas nodrošina augstāku telpas komfortu
- apgrūtināts darbs ziemā;
- salīdzinoši ilgstošs un darbietilpīgs būvniecības process
b) "Keraterm" keramikas bloki![src=]()
Vairāk nekā pirms gada AS "Lode" uzsāka mums pavisam jauna, bet Vācijā un Polijā jau gadus 30 pazīstama būvmateriāla – keramikas bloku ar nosaukumu "Keraterm" ražošanu. Līdzīgi ķieģeļiem tie radīti no māliem, bet, pateicoties šūnveida struktūrai, ir ievērojami vieglāki. 440mm biezai šādu bloku sienai siltumpretestības koeficents ir 3.4 m2*K/W, bet apšūtai ar apdares ķieģeļiem – pat 3.7 m2*K/W, kas pārsniedz pat LBN 001-02 normas. Ja sienām tiek izvēlēts plānāks bloks (250mm), ārsiena papilduss jāsiltina. Interesanti, ka "Keraterm" ar javu jāšuvo tikai horizontāli, jo vertikāli šie bloki savienojami ar savstarpēju sazobju palīdzību. Šis materiāls uzskatāms par progresīvu, gandrīz no jebkura viedokļa, jo tam piemīt gan laba siltumpretestība, gan augsta siltuminerce, gan mehāniska un ugunsizturība, gan ekoloģisks nekaitīgums. Ar to ir ērti un ātri būvēt pat daudzstāvu celtnes (patlaban Ziepniekkalnā top 10 stāvu nams), turklāt ērti var kombinēt ar ķieģeļiem (logu, durvju ailes, dzegas utt.). Vienīgi starpstāvu pārsegumiem jāizmanto koka sijas vai dzelzsbetona paneļus. Domājams, ka tas kļūs par nopietnu konkurentu patlaban tik izplatītājiem keramzītbetona blokiem (skat. tālāk).
+ dabīgs, "elpojošs" vietējais materiāls;
+ laba siltumpretestība jau vienslāņa (440mm) konstrukcijai;
+ var ātri būvēt salīdzinājumā ar ķieģeļiem;
+ var veidot pamatus;
-/+ nav tik plašas formu variēšanas iespējas kā ķieģeļiem;
- apgrūtināts darbs ziemā
![src=]()
Vieglbetona
konstrukcijas:
a) keramzītbetona bloki
Ar preču zīmi "Fibo" (bieži pat lietots kā sugasvārds) Igaunijā topošie izstrādājumi ir pēdējo 6-7 gadu viens no visvairāk izmantotajiem būvmateriāliem, jo īpaši privātmāju celšanā. Patlaban jau iegādājami arī vietējo ražotāju analogi. Blokus izgatavo no keramzīta, portlandcementa un ūdens, šos komponentus vibropresējot. Tie ir uguns un salizturīgi, ar diezgan augstu skaņas izolāciju, viegli apstrādājami un ar tiem ērti būvēt. Taču siltumpretestība nav pietiekama un keramzītbetona bloku siena vēl jāsiltina (300mm bloks + ~90mm siltumizolācijas).
+ dabīgs materiāls;
+ var ātri būvēt;
+ var veidot pamatus
+ salīdzinājumā ar "Keraterm" vieglāk apstrādājami
- zemāka siltumpretestība salīdzinājumā ar "Keraterm", kādēļ vēl jāsiltina;
- apgrūtināts darbs ziemā
b1) gāzbetona bloki
Samērā viegls (600-700 kg/m3) materiāls, ko izgatavo no cementa, kaļķiem, kvarca smiltīm un piedevām uzpūšanai. Tā kā gāzbetons ir šūnveida materiāls, kam līdzīgi keramzītbetonam ir mūsu apstākļiem nepietiekama siltumpretestība, tādēļ šāda siena vēl jāsiltina (300mm + ~80mm siltumizolācijas). Ārkārtīgi viegli apstrādājams (var zāģēt ar rokas zāģi) un labi saistās ar dažāda veida javām. Taču jāsargā no samirkšanas, jo gan transportējot, gan glabājot, gan iestrādājot gāzbetons spēj uzsūkt līdz 60% ūdens, turklāt tie žūst ārkārtīgi lēni – var būt nepieciešami pat 5 gadi ēkas līdzsvara mitruma sasniegšanai.
+ /- tas pats, kas keramzītbetonam
- ātri samirkst un ilgi žūst;
- nevar būvēt nesošās sienas vairāk par 2-3 stāvu celtnēm
b2) "Aeroc" un "Poribet" gāzbetona bloki![src=]()
Mūsu tirgū vēl jauns, bet jau strauju popularitāti iemantojošs materiāls, ko ražo Igaunijā ("Aeroc") un Latvijā ("Poribet") . Tiek dēvēti par jaunās paaudzes gāzbetona blokiem, kam tilpummasa ir vēl mazāka nekā parastam gāzbetonam -400 kg/m3, taču siltumpretestība ir 4 m2*K/W (375 mm blokam), kādēļ pat ar rezervi nav vajadzīga papildus siltināšana. Tai pat laikā panākta lielāka izturība, kas droši ļauj būvēt vairākstāvu celtņu nesošās sienas (Rīgā jau uzbūvētas pat vairākas skolu sporta zāles). Tā kā šāda siena var "brīvāk elpot" (putu polistirols vai minerālvate+plēve to neveicina), atrisināta gāzbetona ilgā žūšanas problēma (protams, ja nav pakļauti tiešai nokrišņu ietekmei būves laikā), turklāt ražotāji apgalvo, ka līdzsvara mitrums 4-6% tiek sasniegts jau 1 apkures sezonas laikā. Interesanti, ka šos blokus ražo samērā precīzos izmēros (nevienā plaknē nav pieļaujama novirze vairāk par 3mm), tie tiek savienoti ar līmi, veidojot 2-3 mm biezu šuvi. Tātad gan tieša materiālu ekonomija, gan vienkāršāka montāža.
Prognozējams, ka šim materiālam sagaidāms pamatots popularitātes pieaugums.
+ tas pats, kas citiem vieglbetona izstrādājumiem;
+ tāpat kā no "Keraterm" var būvēt vienslāņa sienas;
+ viegla apdare;
- trausls;
- ātri samirkst
Betona konstrukcijas:
![src=]()
a)
putu polistirola veidnes
Šī būvniecības sistēma arī ir mūsu zemei salīdzinoši jauna un iespējams, mazāk pazīstama, lai arī pārstāvēta jau vairākus gadus. Runa ir par lielas cietības putu polistirola veidnēm, no kurām tiek samontēts mājas karkass ar logu un durvju ailēm, pārsedzēm utt., un tad tās piepilda ar betona masu (1-2 stāvu ēkai jābūt vismaz B10.klases betonam, vairākstāvu celtnēm attiecīgi augstākas klases). Veidņos vertikāli tiek iestiprināts tērauda stiegrojums, kas kalpo par armējumu betonam. Sacietējot tiek iegūta stipra betona siena ar abpusēju siltumziolāciju, kurai vairs nav nepieciešama papildus siltināšana. Tā var izbūvēt arī ēkas pagrabstāvu, pamatus un arī jumta konstrukcijas. No iekšpuses ģipškartonu varot vienkārši pielīmēt pie putu polistirola, savukārt ārpusē var klāt struktūrapmetumu vai citus apdares materiālus.
Sistēmas priekšrocības ir gan sagatavošanas ātrumā, gan iespējā veidņus izmantot par siltumizolāciju, gan darbaspēka minimalizēšanā, kas ievērojami samazina būvniecības izmaksas (pēc dažu Latvijas pārstāvju domām – vismaz par 20%, salīdzinājumu ar tradicionāliem paņēmieniem). Strīdīgs gan ir jautājums par šādu sienu "elpotspēju", taču arī par šo domas dalās.
+ ātrs un salīdzinoši lēts paņēmiens;
+ plašas formu variēšanas iespējas;
+/- ārkārtīgi izturīgs;
- sienām maza tvaikcaurlaidība
Konsultēja AS "Laukceltnieks" priekšsēdētājs Kārlis Gailītis
Komentēt un lasīt komentārus
11.11.2004., www.building.lv
<< AtpakaļKomentēt un lasīt komentārus
Šķirstot ārzemju katalogus u.c. uzziņu literatūru, sastopamies ar ārēji tik interesantiem un vilinošiem piedāvājumiem, taču tie vienmēr jāvērtē kritiski, atceroties, ka esam Ziemeļu valsts ar samērā bargu klimatu, kam siltākās zemēs praktizētas būves sistēmas var izrādīties pavisam nepiemērotas.
Viens no galvenajiem cipariem, kam jāpievērš uzmanība, ir materiāla termiskās pretestības vērtība, ko izsaka m2*K/W (no 2003.gada 1.janvāra stājās spēkā būvnormatīva LBN 001-02 prasības, kas dzīvojamām mājām nosaka 3.33 m2*K/W).
Tai pat laikā jāpiefiksē šādas pretestības sasniegšanai nepieciešamā materiāla daudzums (biezums) – jo mazāk tā vajag, jo labāk. Vislabāk, ja var veidot vienslāņa konstrukcijas. Protams, ļoti būtiski ir arī citi kritēriji: tilpummasa (var vai nevar veidot nesošas konstrukcijas), spiedes izturība, mitruma īpašības, ilglaicība, ekoloģiskums utt., kas kopā nosaka labas būves jēdzienu.
Runājot par privātmājas būves izmaksām speciālisti min Ls 400 m2, kā vidējo orientējošo skaitli, kas ietver arī pieklājīgu, bet ne izšķērdīgu apdari.
Šeit uzskaitām un analizējam Latvijā populārāko sienu konstrukciju veidus.
Koka konstrukcijas
a) karkasi
b) paneļi
c)guļbaļķi
Mūrētas konstrukcijas
a) ķieģeļi
b) "Keraterm" keramikas bloki
Vieglbetona konstrukcijas
a) keramzītbetona bloki
b1) gāzbetona bloki
b2) "Aeroc" un "Poribet" gāzbetona bloki
Betona konstrukcijas
a) putu polistirola veidnes
Koka konstrukcijas:
a) karkasi
Arī samērā sens būvniecības paņēmiens, kas pirms gadiem 12 aktualizējās t.s. "amerikāņu māju" kontekstā. Nākamās mājas nesošās konstrukcijas funkcijas veic koka karkass, ko sava nelielā svara dēļ var balstīt uz atvieglotiem pamatiem. Sienas aizpilda ar siltumizolācijas materiāliem (skat. iepriekš + fibrolīts) un no ārpuses un iekšpuses "apšuj". Šajā ziņā ir lielas variēšanas iespējas no plastikāta dēlīšiem un struktūrapmetumam līdz ķieģeļiem. Lai paaugstinātu šādu ēku siltuminerces radītājus, kas vieglām konstrukcijām ir diezgan maza (ātri uzsilst un ātri atdziest), pēdējā laikā iesaka veidot monolītā betona grīdas. Iekšsienu apšuvumu parasti veido no ģipškartona, kas ir universāls un pamatoti ārkārtīgi iecienīts materiāls.
+ var uzbūvēt ātri un uz gataviem pamatiem jebkurā gadalaikā;
+ viens no nosacīti lētākajiem paņēmieniem;
+ daļēji var izmantot vietējus materiālus;
+ plaša vizuālās variēšanas amplitūda;
- nepieciešamā tvaika izolācija salīdzinājumā ar mūra konstrukcijām samazina iekšējo komfortu;
- maza siltuminerce
Konstrukcijas, kas mūsu zemē parādījušās salīdzinoši nesen, bet pamazām kļūst aizvien pieprasītākas. Zināmā mērā koka paneļi uzskatāmi par karkasa konstrukciju evolūciju, jo to galvenās sastāvdaļas ir koks, saplāksnis un minerālvate. Māju sienu paneļus parasti izgatavo rūpnieciski un objektā tikai samontē uz gataviem pamatiem. Visa vairākslāņu konstrukcija, kas ietver siltumizolāciju, komunikācijas sistēmu utt. jau iestrādāta sienu vai grīdas paneļos, kas veido nesošo konstrukciju. Šādu paneļkonstrukciju ražotāji piedāvā arī sagatavot visu iekšējo apdari, tādēļ burtiski dažu nedēļu laikā pēc tam kā paneļi pabeigti, jau varēs uzsākt dzīvi pilnīgi gatavā mājā. Ražotāji esot ņēmuši vērā t.s. Līvānu māju zemās kvalitātes elektroinstalāciju un apkures sistēmas nepilnības, kas radīja pastiprinātu ugunsbīstamību un apgalvo, ka panākti labi ugunsdrošības rādītāji, turklāt ar veselībai nekaitīgiem paņēmieniem.
+ visātrākais uz gataviem pamatiem jebkurā gadalaikā realizējams paņēmiens;
+ ražošana nodrošina vienādu, kontrolētu kvalitāti;
+ daļēja vietējo materiālu izmantošana
- apgrūtinātas plānojuma izmaiņas;
- nosacīti mazāka izturība salīdzinājumā ar mūri;
- pagaidām samērā nabadzīgs modeļu piedāvājums
c) guļbaļķi
Nav šaubu, ka guļbaļķu ēkas ir senākās būves mūsu un arī ļoti daudzu apkārtējā reģiona zemju teritorijās. Par mežu un tātad baļķu trūkumu nekad nav bijis jāsūdzas. Likumsakarīgs ir šī būvniecības veida uzplaukums pagājušā gadsimta beigās, jo īpaši tāpēc, ka šādas ēkas ir labi pieprasītas ārzemēs, atpūtas mājiņu, kempingu, pirtu u.c. izteiksmē, tomēr 15-20 cm biezai sienai (parasti tāds ir guļbaļķu diametrs) ir aptuveni 2,5 reizes mazāka siltumpretestība par būvnormās noteikto, kas jau 2. gadu neļauj tās apstiprināt dzīvojamās mājas statusā. Tāpēc šādas konstrukcijas ir vai nu jāsiltina ar efektīviem siltumzolācijas materiāliem (minerālvate, putu polistirols u.c.) līdz ar to zaudējot dabīgumu, vai izmantojamas tikai kā vasaras (atpūtas, pirts utt.) mājas.
Būvēšanai populārākie un ieteicamākie ir priedes vai egles baļķi, kas tēsti vai apzāģēti. Pamatus var veidot no antiseptizētiem baļķiem vai laukakmeņiem. Sienas top, veidojot baļķu vainagus, ko savieno ar cietkoka tapām. Lai baļķi labāk piegulētu, tiem apakšējā plaknē visā garumā veido rievu. Sadures agrāk izolēja ar sūnām vai darvotām pakulām, mūsdienās – ar montāžas putām. Paveidi: virpoti un frēzēti guļbaļķi, kā arī līmēta koka baļķi, kas atvieglo darbu, jo ir precīzāki un arī dizainiski kārtīgāk izskatās.
+ dabīgs materiāls – veselīgs, labi "elpo" utt;
+ vietējas izcelsmes;
+ var salīdzinoši ātri būvēt jebkurā gadalaikā;
- bez siltināšanas nav izmantojama dzīvošanai visu gadu;
- maza vizuālās variēšanas amplitūda
Mūrētas konstrukcijas:
Labi pazīstams un gadsimtiem pārbaudīts sienu būves veids. XX gs. keramikas ķieģeļiem pievienojās izstrādājumi no silikāta, kas jo plaši tika izmantoti kā privāto, tā arī daudzstāvu māju celtniecībā. Tai pat laikā gandrīz neviena no šīm ēkām bez papildus siltināšanas patlaban neatbilst siltumtehniskajiem normatīviem, jo pilnķieģeļu sienai parastā 51cm (2 ķieģeļi) vietā jābūt 170cm biezai, kas, protams, ir ekonomiski un funkcionāli nepamatoti. Lai atrisinātu šo problēmu, var mūrēt ķieģeļu konstrukcijas ar gaisa šķirkārtām, kas veic siltumizolācijas funkcijas; ar šķirkārtām, ko piepilda ar kādu siltumziolācijas materiālu; vai siltināt ārsienu. Mūrētas ķieģeļu sienas pluss ir liela siltuminerce.
+ var izmantot vietējos materiālus;
+ plašas formu variēšanas iespējas;
+ ja siltina no ārpuses var izveidot bez tvaika izolācijas, kas nodrošina augstāku telpas komfortu
- apgrūtināts darbs ziemā;
- salīdzinoši ilgstošs un darbietilpīgs būvniecības process
b) "Keraterm" keramikas bloki
Vairāk nekā pirms gada AS "Lode" uzsāka mums pavisam jauna, bet Vācijā un Polijā jau gadus 30 pazīstama būvmateriāla – keramikas bloku ar nosaukumu "Keraterm" ražošanu. Līdzīgi ķieģeļiem tie radīti no māliem, bet, pateicoties šūnveida struktūrai, ir ievērojami vieglāki. 440mm biezai šādu bloku sienai siltumpretestības koeficents ir 3.4 m2*K/W, bet apšūtai ar apdares ķieģeļiem – pat 3.7 m2*K/W, kas pārsniedz pat LBN 001-02 normas. Ja sienām tiek izvēlēts plānāks bloks (250mm), ārsiena papilduss jāsiltina. Interesanti, ka "Keraterm" ar javu jāšuvo tikai horizontāli, jo vertikāli šie bloki savienojami ar savstarpēju sazobju palīdzību. Šis materiāls uzskatāms par progresīvu, gandrīz no jebkura viedokļa, jo tam piemīt gan laba siltumpretestība, gan augsta siltuminerce, gan mehāniska un ugunsizturība, gan ekoloģisks nekaitīgums. Ar to ir ērti un ātri būvēt pat daudzstāvu celtnes (patlaban Ziepniekkalnā top 10 stāvu nams), turklāt ērti var kombinēt ar ķieģeļiem (logu, durvju ailes, dzegas utt.). Vienīgi starpstāvu pārsegumiem jāizmanto koka sijas vai dzelzsbetona paneļus. Domājams, ka tas kļūs par nopietnu konkurentu patlaban tik izplatītājiem keramzītbetona blokiem (skat. tālāk).
+ dabīgs, "elpojošs" vietējais materiāls;
+ laba siltumpretestība jau vienslāņa (440mm) konstrukcijai;
+ var ātri būvēt salīdzinājumā ar ķieģeļiem;
+ var veidot pamatus;
-/+ nav tik plašas formu variēšanas iespējas kā ķieģeļiem;
- apgrūtināts darbs ziemā
a) keramzītbetona bloki
Ar preču zīmi "Fibo" (bieži pat lietots kā sugasvārds) Igaunijā topošie izstrādājumi ir pēdējo 6-7 gadu viens no visvairāk izmantotajiem būvmateriāliem, jo īpaši privātmāju celšanā. Patlaban jau iegādājami arī vietējo ražotāju analogi. Blokus izgatavo no keramzīta, portlandcementa un ūdens, šos komponentus vibropresējot. Tie ir uguns un salizturīgi, ar diezgan augstu skaņas izolāciju, viegli apstrādājami un ar tiem ērti būvēt. Taču siltumpretestība nav pietiekama un keramzītbetona bloku siena vēl jāsiltina (300mm bloks + ~90mm siltumizolācijas).
+ dabīgs materiāls;
+ var ātri būvēt;
+ var veidot pamatus
+ salīdzinājumā ar "Keraterm" vieglāk apstrādājami
- zemāka siltumpretestība salīdzinājumā ar "Keraterm", kādēļ vēl jāsiltina;
- apgrūtināts darbs ziemā
b1) gāzbetona bloki
Samērā viegls (600-700 kg/m3) materiāls, ko izgatavo no cementa, kaļķiem, kvarca smiltīm un piedevām uzpūšanai. Tā kā gāzbetons ir šūnveida materiāls, kam līdzīgi keramzītbetonam ir mūsu apstākļiem nepietiekama siltumpretestība, tādēļ šāda siena vēl jāsiltina (300mm + ~80mm siltumizolācijas). Ārkārtīgi viegli apstrādājams (var zāģēt ar rokas zāģi) un labi saistās ar dažāda veida javām. Taču jāsargā no samirkšanas, jo gan transportējot, gan glabājot, gan iestrādājot gāzbetons spēj uzsūkt līdz 60% ūdens, turklāt tie žūst ārkārtīgi lēni – var būt nepieciešami pat 5 gadi ēkas līdzsvara mitruma sasniegšanai.
+ /- tas pats, kas keramzītbetonam
- ātri samirkst un ilgi žūst;
- nevar būvēt nesošās sienas vairāk par 2-3 stāvu celtnēm
b2) "Aeroc" un "Poribet" gāzbetona bloki
Mūsu tirgū vēl jauns, bet jau strauju popularitāti iemantojošs materiāls, ko ražo Igaunijā ("Aeroc") un Latvijā ("Poribet") . Tiek dēvēti par jaunās paaudzes gāzbetona blokiem, kam tilpummasa ir vēl mazāka nekā parastam gāzbetonam -400 kg/m3, taču siltumpretestība ir 4 m2*K/W (375 mm blokam), kādēļ pat ar rezervi nav vajadzīga papildus siltināšana. Tai pat laikā panākta lielāka izturība, kas droši ļauj būvēt vairākstāvu celtņu nesošās sienas (Rīgā jau uzbūvētas pat vairākas skolu sporta zāles). Tā kā šāda siena var "brīvāk elpot" (putu polistirols vai minerālvate+plēve to neveicina), atrisināta gāzbetona ilgā žūšanas problēma (protams, ja nav pakļauti tiešai nokrišņu ietekmei būves laikā), turklāt ražotāji apgalvo, ka līdzsvara mitrums 4-6% tiek sasniegts jau 1 apkures sezonas laikā. Interesanti, ka šos blokus ražo samērā precīzos izmēros (nevienā plaknē nav pieļaujama novirze vairāk par 3mm), tie tiek savienoti ar līmi, veidojot 2-3 mm biezu šuvi. Tātad gan tieša materiālu ekonomija, gan vienkāršāka montāža.
Prognozējams, ka šim materiālam sagaidāms pamatots popularitātes pieaugums.
+ tas pats, kas citiem vieglbetona izstrādājumiem;
+ tāpat kā no "Keraterm" var būvēt vienslāņa sienas;
+ viegla apdare;
- trausls;
- ātri samirkst
Betona konstrukcijas:
Šī būvniecības sistēma arī ir mūsu zemei salīdzinoši jauna un iespējams, mazāk pazīstama, lai arī pārstāvēta jau vairākus gadus. Runa ir par lielas cietības putu polistirola veidnēm, no kurām tiek samontēts mājas karkass ar logu un durvju ailēm, pārsedzēm utt., un tad tās piepilda ar betona masu (1-2 stāvu ēkai jābūt vismaz B10.klases betonam, vairākstāvu celtnēm attiecīgi augstākas klases). Veidņos vertikāli tiek iestiprināts tērauda stiegrojums, kas kalpo par armējumu betonam. Sacietējot tiek iegūta stipra betona siena ar abpusēju siltumziolāciju, kurai vairs nav nepieciešama papildus siltināšana. Tā var izbūvēt arī ēkas pagrabstāvu, pamatus un arī jumta konstrukcijas. No iekšpuses ģipškartonu varot vienkārši pielīmēt pie putu polistirola, savukārt ārpusē var klāt struktūrapmetumu vai citus apdares materiālus.
Sistēmas priekšrocības ir gan sagatavošanas ātrumā, gan iespējā veidņus izmantot par siltumizolāciju, gan darbaspēka minimalizēšanā, kas ievērojami samazina būvniecības izmaksas (pēc dažu Latvijas pārstāvju domām – vismaz par 20%, salīdzinājumu ar tradicionāliem paņēmieniem). Strīdīgs gan ir jautājums par šādu sienu "elpotspēju", taču arī par šo domas dalās.
+ ātrs un salīdzinoši lēts paņēmiens;
+ plašas formu variēšanas iespējas;
+/- ārkārtīgi izturīgs;
- sienām maza tvaikcaurlaidība
Konsultēja AS "Laukceltnieks" priekšsēdētājs Kārlis Gailītis
Komentēt un lasīt komentārus