Būvniecība pēdējo gadu laikā
2002. gadā pilsētā izsniegtas 328 būvatļaujas un ekspluatācijā nodots 231 objekts.
Katra gada nogalē Liepājas būvvalde organizē arhitektu balli, kurā iekšējā
balsošanā noskaidro aizvadītā gada nozīmīgākās būves pilsētā. Skatē ir vairākas
nominācijas un katrā tiek izvirzīti ap 5 objekti. Tas ir viens no pierādījumiem,
ka būvniecība šeit attīstās.
Raugoties kopumā, Liepājā pēdējo gadu laikā statistiski lielākā daļa būvdarbu ir rekonstrukcijas (naudas ziņā- jaunbūves), jo šeit, līdzīgi kā daudzās citās
|
1. Rokkafejnīca "Pablo"
|
pilsētās, ir skaitliski daudz veco ēku. Nedaudzās jaunās ēkas ir arhitektoniski interesantas un veiksmīgi iekļaujas vidē. Viena no pēdējā laika interesantākajām
renovācijām bija Pastnieka māja F.Brīzemnieka ielā 53, kuru projektēja A.Padēlis- Līns. Kādu laiku šeit bija būvmateriālu veikals, taču pārbūves rezultātā tika izveidots restorāns. Objekts tika
nominēts arī valsts mēroga skatei.
Pieminēšanas vērta noteikti ir arī Spīķeru māja Vecā ostmalā 24- tā ir sabiedrisko darījumu ēka, kurai ir ļoti gara vēsture. Savulaik te atradies siļķu braņģis, vēlāk cirks, noliktavas ēka. Tagad ēka
ir ieguvusi nedaudz jaunu veidolu un izskatās labi.
Neparasta ideja tikusi realizēta Peldu ielas posma un Kuršu laukuma
rekonstrukcijā. Tur tika veikta tā saucamā satiksmes nomierināšana- ielas tika
pārtaisītas nedaudz šaurākas, lai samazinātu satiksmi un atvēlētu lielāku daļu
gājējiem. Tagad šajā rajonā veidojas veirākas nelielas bodītes un veidojas
baudāmāka vide. Liepājnieki par pilsētas centru uzskata Rožu laukumu, arī tas
pavisam nesen ticis rekonstruēts- pārveidota slavenā rožu dobe, izveidota
atpūtas zona, salabots ceļa segums. Arhitekti atzīst, ka paskatoties uz
daudzajiem cilvēkiem, kas ik dienas uzturas šajā laukumā, ir skaidrs, ka viss
izdarīts pareizi.
Arī jaunbūves, kas pēdējā laikā uzceltas Liepājā pārsteidz. Atmodas bulvārī 1
izveidota NBS Jūrasspēku atbalsta bāze, kas ir pirmā jaunbūve kara ostā- bāze ir paredzēta ūdenslīdēju apmācībai, tajā ir īpašs niršanas konteiners, kas noder
gan mācībām, gan drošībai (gadījumos, kad jūrnieki cieš no t.s. "dziļuma slimības"). Valsts arhitektu skatē apbalvota "Līvu alus" jaunā rūpnīcas ēka, kas
ir neparasta ar to, ka dienas tumšajās stundās caur stiklotajām konstrukcijām ļoti labi var redzēt kāds ir alus tapšanas process. Stiklotas konstrukcijas
izmantotas arī Latvijas 1. Rokkafejnīcas būvniecībā (plašākai sabiedrībai tā labāk atpazīstama
Dzīvojamās ēkas
Līvu alus
|
Liepājā, līdzīgi kā citviet Latvijā, vairāku daudzstāvu dzīvojamo māju būvniecība tika uzsākta padomju laika beigu posmā. 10 gadi pagāja, lai tām atrastu saimniekus un izlemtu, kā attīstīt tālāk. Ir
uzbūvētas arī dažas jaunas dzīvojamās ēkas, taču to nav daudz.
Liepājā pastāv tendence,
|
ar ko pilsētas vadība nav īpaši apmierināta- liela daļa turīgo cilveku savas privātmājas būvē ārpus pilsētas centra, līdz ar to iegulda
naudu nevis pilsētā, bet citur. Tāpēc tagad ir uzsākta interesantu teritoriju apzināšana, lai piedāvātu vietu savrupmāju būvniecībai tuvāk pilsētai.
Ir skaidrs, ka pilsētā netrūkst teritorijas, ko atvēlēt dzīvojamo ēku
būvniecībai, uz šo brīdi netrūkst arī apdzīvojamo kvadrātmetru, taču liela daļa
dzīvojamā fonda ir tehniski sliktā stāvoklī- tās ir pirmskara būves, kam
nepieciešams remonts. Šīs ēkas ir slikti uzturētas un savu laiku jau sen
nokalpojušas. Ar steigu ir jādomā par dzīvojamo ēku būvniecību, lai radītu telpu apmaiņai un pamazam varētu savest kārtībā vecās ēkas.
Sabiedriskās ēkas
Valsts projekta ietvaros nesen vairākās skolās veikti siltināšanas darbi, arī
pašvaldība iespējami daudz līdzekļu iegulda mācību iestāžu sakārtošanā. Tomēr
joprojām daramā ir daudz.
Liepāja var lepoties ar daudzām baznīcām, draudzes šeit ir aktīvas. Nesen
Liepājas baznīca uzvarēja konkursā un no 6 000 draudzēm tika izvēlēta par vietu,
uz kuru nonāca 2000. gada Vatikāna paviljons. Pilsētā un rajonā pašlaik top arī
vairākas jauna sbaznīcas. Visas baznīcas ir savā ziņā unikālas. Sv.Annas baznīca
savā vēlāk pseidogotiskā stilā pārbūvētajā apjomā slēpj baroka laikmeta
kokgriezēja N.Sefrensa meistardarbu - lielāko Latvijas koka altāri, bet ārēji
barokālā Sv.Trīsvienības baznīca lepojas ar rokoko stilā izturētu interjeru,
|
|
ko
vainago pasaules kādreiz lielākās mehāniskās ērģeles.
Pilsētā ir izbūvēts rotaļu laukums ar šūpolēm bērniem un skeiteru parks ar
pārvietojamām konstrukcijām pusaudžiem. Tiek domāts, lai ikviens šajā pilsētā
varētu atrast, kā pavadīt laiku.
|
|
Vēsturiskie objekti
Liepājas vēsturiskais centrs - Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - ietver ap 350 dažāda statusa aizsargājamos objektus, to skaitā vecākās pilsētas ēkas no 17.gadsimta. Arhitektūras vērtības
atrodamas arī citur - pilsētas 19.gadsimta beigu robežas iezīmē vecie forti, bet cariskās Krievijas militārās elegances un padomju militārisma mijiedarbību savdabīgi atspoguļo Karosta, kas aizņem
aptuveni 1/3 pilsētas kopplatības tās ziemeļdaļā. Nozīmīgas ir industrializācijas vēstures liecības - rūpnieciskās un inženiertehniskās būves.
Liepājā var vērot gan laiku slāņojuma kopiespaidu, gan atsevišķu periodu vai vides tipu noskaņas, piemēram, 17., 18.gadsimta apbūves raksturu ļauj izprast Bāriņu iela, kūrortvidi piedāvā Jūrmalas
parka rajons, bet 19., 20.gadsimta mijas industriālā aina meklējama ostas tuvumā, Jaunliepājā un Tosmarē.
Līdz 19.gadsimta vidum Liepājā galvenais būvmateriāls bijis koks. Pilsētas iedzīvotāju mazumam zemes bijis diezgan, tādēļ apbūve izvērsta plašumā, ne augstumā. Pavirši skatoties, tipiskajās vienstāva
un pusotrstāva mājiņās ar apjomīgajiem jumtiem grūti pamanīt to būvlaika "modes" pazīmes. Arhitektūras lietpratējs tās atradīs būvapjomu "evolūcijā" un stilu detaļās, starp kurām lielākā ievērība
pienākas durvīm, apkalumiem un interjeru gleznojumiem.
19.gadsimta otrās puses un 20.gadsimta sākuma Liepājas apbūvē atrodamas visu šī perioda stilu pazīmes, tomēr visvairāk ir historisma ēku. No būvmateriāliem minams sarkanais ķieģelis - tā pielietojuma
daudzveidībai un iespējām Liepāja ir lielisks paraugs.
Liepājas apbūves rakstura dažādību nosaka arī ostas pilsētas iedzīvotāju mūžam raibais un mainīgais nacionālais sastāvs - latvieši, krievi, ebreji, vācieši, lietuvieši, poļi, zviedri.
|
Ceļi un ielas Liepājā
To kopējais stāvoklis raksturojams kā slikts, kas lielā mērā saistīts ar valsts ceļu fonda iespējām. Šobrīd pilsētas ielas un ceļi sabrūk daudz ātrāk, nekā iespējams tos saremontēt. Lielāko enerģiju
aizņemt bedrīšu lāpīšana, kas ir veltīga naudas izšķiešana. Par pašvaldības līdzekļiem nesen sakārtots Peldu ielas posms un Rožu laukums, taču daļējs valsts finansējums saņemt ostas pievadceļa
būvniecībai.
Osta
Liepājas osta pēdējos gados attīstās straujāk par citām ostām mūsu valstī. 1995. gadā tikusi izstrādāta ostas attīstības programma, kas šobrīd, neskatoties uz nesakārtoto infrastruktūru, ir ievērojami
pārsniegta, apjomi ir lielāki nekā plānots.
Tā kā padomju laikā osta izmantota tikai galvenokārt kara vajadzībām, tur nav izveidoti ceļi. Tuvākajā laikā tiks pabeigta ostas pievaceļa būvniecība, kas ievērojami uzlabos situāciju šeit.
Tā kā jau labu laiku atpakaļ ir izstrādāts pilsētas teritorialais plānojums, kurā noteikts, cik tuvu ostai ir pieļaujama būvniecība, iedzīvotaji to respektē un problēmas šajā ziņā neveidojas.
Liepājas pilsētas būvvalde
Rožu iela 6, Liepāja
tālrunis: 3404725
fakss: 3423391
Komentāri
