Vispārīgie būvnoteikumi

Latvijas Republikas Ministru Kabinets

1997. gada 1. aprīļa Noteikumi Nr.112
[Vēstnesis, 1997. nr. 88]

Ar grozījumiem: 2000.gada 2.maija MK noteikumi nr.162
[Vēstnesis, 2000. nr.161/163]
2001.gada 11.decembra MK noteikumi nr.506
[Vēstnesis, 2001. nr.182]
2003.gada 1.aprīļa MK noteikumi nr.140
[Vēstnesis, 2003. nr.53]
2003.gada 3.oktora MK noteikumi nr.547, kas stājās spēkā 01.01.2004.
[Vēstnesis, 2003. nr.137]

Vispārīgie būvnoteikumi

1. Noteikumos lietotie termini
2. Vispārīgie jautājumi
3. Būvprojektēšanas sagatavošana
3.1. Būvniecības pieteikums - uzskaites karte
3.2. Būvniecības pieteikuma - uzskaites kartes izskatīšanas kārtība
3.3. Būvprojektēšanas sagatavošana
3.4. Pasūtītāja tiesības un pienākumi
3.5. Valsts un pašvaldību institūciju tiesības un pienākumi
3.6. Projektēšanas uzdevums
4. Būvprojektēšana
4.1. Būvprojekta izstrādāšana
4.2. Būvprojektēšanas prakses un vadīšanas tiesības
4.3. Atbildība par būvprojektu
4.4. Būvprojektēšanas stadijas
4.5. Skiču projekts
4.6. Tehniskais projekts
4.7. Būvprojekta saskaņošana
4.8. Būvprojekta ekspertīze
4.9. Būvprojekta akcepts
4.10. Izmaiņas akceptētā būvprojektā
4.11. Akceptēta būvprojekta derīguma termiņš
5. Būvdarbi
5.1. Būvatļauja
5.2. Būvdarbu organizēšana
5.3. Būvdarbu sagatavošana
5.4. Būvdarbu veikšanas dokumentācija
5.5. Darbu organizēšanas projekta ieteicamais saturs
5.6. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole
5.7. Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana un būves konservācija
5.8. Vides aizsardzības nosacījumi
Pārejas jautājumi
1. pielikums Būvniecības pieteikums - uzskaites karte
2. pielikums Plānošanas arhitektūras uzdevums
3. pielikums Būvprojekta vadītāja apliecinājums
4. pielikums Būvprojekta daļas vadītāja apliecinājums
5. pielikums Būvatļauja
6. pielikums Būvdarbu vadītāja / būvuzrauga saistību raksts
7. pielikums Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akts
8. pielikums Segto darbu pieņemšanas akts
9. pielikums Maksa, ko institūcijas var iekasēt saskaņā ar notekumu 95. punktu.

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumos lietotie termini

1. Būvobjekts - jaunbūve, kā arī renovējama, restaurējama, rekonstruējama vai remontējama ēka vai cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām.
2. Būvdarbu pārtraukšana - būvdarbu apstādināšana saskaņā ar lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu.
3. Būvdarbu uzsākšana - akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukumā pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē ar pirmo ierakstu būvdarbu žurnālā.
4. Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām.
5. Būves konservācija - pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī.
6. Būves mets - brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri.
7. Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi.
8. Būvobjekta ģenerālplāns - uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu.
9. Būvprojekta akcepts - rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi būvvalde vai cita institūcija Būvniecības likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.
(2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547 redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
10. Būvprojekta autors - sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju.
11. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
12. Darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu.
13. Galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopumā.
14. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
15. Īslaicīgas lietošanas būve - būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.
(2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547 redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
16. Mazēka - vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.;
(2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547 redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
17. Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).
18. Pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona(projekta vadītājs), kuras uzdevumā, pamatojotie s uz līgumu, būvuzņēmējs veic būvdarbus.
(2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547 redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
19. Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei.
20. Projektētājs - sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona, kas, pamatojoties uz pasūtītāja akceptētu būves pamatideju, kā arī saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādā būvprojektu vai tā daļu.
21. Rekonstrukcija - būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmainot vai saglabājot tās funkcijas.
22. Renovācija - būves remonts (kapitālais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, neizmainot tās apjomu.
23. Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti.
24. Segtie darbi - būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.
25. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

2. Vispārīgie jautājumi

26. Šie noteikumi nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību. Šie noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritorijām ārvalstīs.
26.1 Šie noteikumi piemērojami Būvniecības likuma 6.pantā noteiktajām būvēm, ciktāl Ministru kabinets nav noteicis tām īpašu būvniecības procesa kārtību.

27. Pirms būvniecības uzsākšanas (arī tādu būvju būvniecības uzsākšanas, kurām Ministru kabinets ir noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu) būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības pasākumus un iekārto darba vietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību.

28. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

29. Būvniecības dalībnieku atbildību par būvdarbu un ekspluatācijā nododamo objektu kvalitāti nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss.

30. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

3. Būvprojektēšanas sagatavošana

3.1. Būvniecības pieteikums - uzskaites karte

31. Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs). Uz pilnvaroto personu (projekta vadītāju) att iecas visi šajos noteikumos noteiktie pasūtītāja pienākumi, tiesības un atbildība.";

32. Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē būvniecības pieteikumu - uzskaites karti.

33. Būvniecības pieteikuma - uzskaites kartes veidlapa (1.pielikums) ir vienota visām būvvaldēm.

34. Būvniecības pieteikums - uzskaites karte iesniedzama arī tad, ja iepriekš ir izstrādāts būves mets vai ir nepieciešamie tehniskie noteikumi inženierkomunikāciju pieslēgšanai.

3.2. Būvniecības pieteikuma - uzskaites kartes izskatīšanas kārtība

35. Būvniecības pieteikumu - uzskaites karti būvvalde reģistrē, izskata un 14 dienu laikā no tās reģistrācijas dienas sniedz rakstisku atzinumu par būvniecības pieteikumā - uzskaites kartē minētās būvniecības atbilstību ģenerālplānam, apbūves noteikumiem un detālplānojumam vai sniedz motivētu atteikumu, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu nepieciešama būvniecības publiska apspriešana. Atzinumā (ja nav detālplānojuma) var noteikt papildu nosacījumus.

36. Ja pašvaldībā nav būvvaldes, šo noteikumu 35.punktā noteiktās tiesības tiek deleģētas būvvaldei, kuru vairākas pašvaldības var izveidot saskaņā ar savstarpēju vienošanos (līgumu).

37. Ja būvprojektu izstrādā tikai interjeram, neizmainot nesošo būvkonstrukciju noturību, vai iekšējam pārplānojumam un netiek skartas kādas trešās personas īpašuma tiesības vai intereses, šo noteikumu 32.punktā minētais būvniecības pieteikums - uzskaites karte nav nepieciešama.

38. Ja no būvvaldes saņemts atteikums, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs lūgt attiecīgo pašvaldību pārskatīt būvvaldes lēmumu. Ja būvniecības ierosinātāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesā.

39. Ja būvvaldes atzinums ir pozitīvs, tā izsniedz būvniecības pieteikuma - uzskaites kartes iesniedzējam plānošanas un arhitektūras uzdevumu (2.pielikums).

39.1 Būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā atbilstoši Latvijas būvnormatīviem nosaka vides pieejamības prasības (arī skaņas un vizuālās informācijas nodrošinājuma līmeni):
39.1 1. ēku un būvju teritoriju labiekārtojumam, piebraucamajiem ceļiem, ielām, ietvēm, gājēju celiņiem un gājēju pārejām, īpaši attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu un orientēties apbūvētajā vidē;
39.1 2. ieejām ēkās un būvēs, īpaši attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu;
39.1 3. iekštelpām, īpaši attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu;
39.1 4. iekštelpu iekārtojumam, īpaši invalīdiem paredzētajām sanitāri tehniskajām telpām, kā arī gaiteņiem un evakuācijas ceļiem.

40. Pozitīvs būvvaldes atzinums ir pam ats būvprojektēšanas veikšanai, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus.

3.3. Būvprojektēšanas sagatavošana

41. Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:

41.1. situācijas plāns mērogā M 1:2000 - 1:10000;

41.2. zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500 - 1:1000;
41.3. būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;
41.4. plānošanas un arhitektūras uzdevums;
41.5. citi būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, ja to nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

42. Šo noteikumu 41.1., 41.4. un 41.5.apakšpunktā, kā arī 2.pielikuma 3. un 4.nodaļā minētos dokumentus valsts vai pašvaldību attiecīgās institūcijas un inženierkomunikāciju īpašnieki sagatavo un izsniedz 20 darbdienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienas.

43. Tehniskajos un īpašajos noteikumos izsniedzējs savas kompetences ietvaros nosaka konkrētas prasības. Inženierkomunikāciju īpašnieks vai to likumīgais lietotājs tehniskajos noteikumos nosaka arī izdevumus par pieslēgšanos inženierkomunikācijām vai inženierkomunikāciju pilnveidošanu. Minēto izdevumu apmēru nedrīkst noteikt lielāku par tehnisko noteikumu izpildei nepieciešamajām izmaksām.

44. Par šo noteikumu 42.punktā minēto dokumentu sagatavošanu un izdošanu attiecīgās valsts vai pašvaldību institūcijas iekasē samaksu, kura nedrīkst būt lielāka par šo noteikumu 9.pielikumā noteikto.

45. Pasūtītāja un projektētāja līgumā par būvprojekta izstrādāšanu norāda, kura no pusēm uzņemas veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, zemes gabala topogrāfisko uzmērīšanu, ģeotehnisko izpēti - būves pamatnes grunts un ģeoloģiskās vides stiprības, deformācijas un korozijas īpašību un to mijiedarbības ar pamatiem noteikšanu un prognozēšanu katrai projektēšanas stadijai nepieciešamajā apjomā, esošo ēku tehnisko apsekošanu, inventarizāciju). Ja to uzņemas projektētājs, ar attiecīgajiem darbiem saistītie izdevumi jāieskaita līgumcenā.

46. Būvprojektēšanai nepieciešamos dokumentus saņem pasūtītājs vai tā pilnvarota persona. Pasūtītājs var pieprasīt, lai par attiecīgu samaksu (saskaņā ar 9.pielikumu) būvvalde 30 darbdienu laikā pieprasa no attiecīgajām institūcijām, kā arī apkopo un izsniedz kopā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu šo noteikumu 41.1. un 41.5.apakšpunktā, kā arī 2.pielikuma 3. un 4.nodaļā minētos dokumentus.

3.4. Pasūtītāja tiesības un pienākumi

47. Pasūtītājs ir tiesīgs iepazīties ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu un apbūves noteikumiem, saņemt būvvaldē attiecīgus dokumentus un informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz pasūtītāja īpašumā vai valdījumā esošo būvniecībai paredzēto zemes gabalu.

48. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

49. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu noslēgumā pasūtītājs rīko būvprojektēšanas izsoli vai izsludina konkursu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritorjas plānošanas projektu skiču konkursi, un normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ja būvniecības finansēšana pilnībā vai daļēji paredzama no valsts vai pašvaldību budžeta.

3.5. Valsts un pašvaldību institūciju tiesības un pienākumi

50. Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu pašvaldība ir tiesīga pagarināt atzinuma vai atteikuma par būvniecības ieceri izsniegšanas termiņu uz publiskās apspriešanas laiku, bet ne ilgāku par trīs mēnešiem.

51. Pēc būvniecības pieteikuma - uzskaites kartes izskatīšanas būvvalde atzinumā vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā var noteikt, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.

52. Būvvaldes pienākums ir savlaicīgi izsniegt šo noteikumu 35.punktā minēto atzinumu vai motivētu atteikumu, kā arī šo noteikumu 39.punktā minētajā plānošanas un arhitektūras uzdevumā norādīt nepieciešamos tehniskos noteikumus un citus dokumentus.

53. Attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju pienākums ir izsniegt pasūtītāja vai būvvaldes pieprasītos dokumentus un informāciju, kas attiecas uz būvniecības pieteikumā - uzskaites kartē norādīto zemes gabalu vai uz tā esošo būvi.

3.6. Projektēšanas uzdevums

54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.

55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, teritorijas plānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija).

56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un sastāvu būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu, nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē būvniecību.

57. Ja būvniecības iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz būvobjekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katru nododamo būvkompleksu (būvobjektu vai tā daļu, kas noteikta būvprojekta ietvaros, lai nodrošinātu paredzēto būves daļu (jaudu) nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām) un to būvniecības secību.

4. Būvprojektēšana

4.1. Būvprojekta izstrādāšana

< /u>

58. Būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, trotuāru, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā esošās būves un ainavas elementi.

59. Būvprojektus, kuru izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minētajiem būvprojektiem un to īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības.

60. Latvijas Republikas teritorijā būvprojektus izstrādā latviešu valodā. Pēc pasūtītāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

61. Būves fiksācijas projekts - esošās būves stāvokli raksturojošs uzmērījumu dokumentējums - izstrādājams, ja būves nojaukšanas atļaujā to pieprasa būvvalde, valsts būvinspekcija vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

62. Būvprojekts nav nepieciešams:

62.1. pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē;
62.2. mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē;
62.3. sezonas būvēm - nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.

4.2. Būvprojektēšanas prakses un vadīšanas tiesības

63. Patstāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas nozares profesionālās savienības izdotu Ekonomikas ministrijā reģistrētu sertifikātu attiecīgajā būvprojektēšanas darbu veidā, kā arī juridiskajām personām, ja tās ir saņēmušas Ekonomikas ministrijas izdotu licenci uzņēmējdarbības veikšanai būvniecībā.

64. Ja arhitektam vai inženierim nav attiecīgā sertifikāta, viņam nav patstāvīgas prakses tiesību, bet minētās personas var veikt būvprojekta izstrādāšanu sertificēta speciālista vadībā, kurš paraksta būvprojektu.

4.3. Atbildība par būvprojektu

65. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojektēšanu:

65.1. ar vairākiem projektētājiem, attiecīgajos līgumos norādāms atbildīgais projektētājs, kas vada projektēšanu un ir atbildīgs par būvprojektu kopumā;
65.2. ar vienu juridisko personu, tā uzņemas atbildīgā projektētāja pienākumus un atbildību;
65.3. ar vienu fizisko personu, tā uzņemas gan atbildīgā projektētāja, gan būvprojekta vadītāja pienākumus un atbildību.

66. Ja atbildīgais projektētājs ir juridiskā persona, tā norīko būvprojekta vadītāju - atbilstošajā būvprojektēšanas jomā sertificētu speciālistu. Ja atbildīgais projektētājs ir fiziskā persona, tā veic arī būvprojekta vadītāja funkcijas.

67. Būvprojekta risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām būvprojekta vadītājs apstiprina ar savu parakstu būvprojekta titullapā un ar apliecinājumu (3.pielikums) būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapā, kurā ir arī būvprojekta vispārīgie rādītāji.

68. Ja viena zemes gabala robežās atsevišķus būvobjektus projektē vairāki projektētāji, zemes gabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kas ir atbildīgs par zemes gabala apbūvi kopumā.

69. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem.

70. Par būvprojekta sastāvā ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgajā darba veidā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.

71. Būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām (4.pielikums).

72. Būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja un būvprojekta rasējumu un teksta tehniskā izstrādātāja atbildību papildus šiem noteikumiem nosaka darba līgums vai attiecīgā amata apraksts.

73. Atsevišķas būvprojekta daļas, rasējumu un teksta tehniskais izstrādātājs paraksta katru izstrādāto rasējuma lapu vai teksta sadaļu. Ja izstrādātājam nav attiecīgā sertifikāta, rasējuma lapas, izņemot detalizētos rasējumus, paraksta arī sertificētais speciālists, kas tās pārbaudījis.

73.¹ Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, to pienākums ir ziņot par neatbilstību attiecīgajai pilnvarotajai sertificēšanas institūcijai un licencēšanas komisijai.

4.4. Būvprojektēšanas stadijas

74. Būvprojektēšanu veic vienā vai divās stadijās. Vienkāršai, tehniski nesarežģītai būvei būvprojektu var izstrādāt vienā stadijā - tehniskā projekta stadijā.

75. Būvprojekts izstrādājams divās stadijās - skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā, ja paredzamā būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, kā arī ja tā paredzēta specifiskā apbūves zonā vai vēsturiskā zonā un var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu.

76. Pasūtītājs vai būvvalde atbilstoši šo noteikumu 35., 52., 55. un 56.punktam nosaka, vai būvprojekts izstrādājams divās būvprojektēšanas stadijās.

77. Ja paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, bet tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi.

78. Ja nepieciešama tehniskā projekta tālāka detalizācija, piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tāmju), interjera, iekārtas dizaina, maketa izstrādāšana, pasūtītājs to norāda projektēšanas uzdevumā un ar projektētāju noslēgtajā līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma. Būvprojekta detalizētajos rasējumos iekļaujama papildu informācija, kas nepieciešama būvobjekta atsevišķu daļu un elementu īstenošanai atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

79. Detalizētos rasējumus var izstrādāt arī būvuzņēmējs, ja tas paredzēts līgumā par būvdarbu veikšanu un detalizēto rasējumu apjoms iepriekš saskaņots ar pasūtītāju. Detalizētos rasējumus var izstrādāt būvdarbu gaitā, un tie saskaņojami ar būvprojekta autoru.

80. Ja būvuzņēmējs nav pieprasījis detalizēto rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvuzņēmējs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

81. Ja nepieciešama būvprojekta publiska apspriešana (skate), būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā var papildus pieprasīt grafiskā vai cita ekspozīcijas materiāla izstrādi.

4.5. Skiču projekts

82. Skiču projektam ir šādas sastāvdaļas:

82.1. būves novietne (situācija);
82.2. zemes gabala labiekārtošanas risinājums;
82.3. būves stāvu plāni;
82.4. raksturīgie būves griezumi;
82.5. būves fasādes;
82.6. paskaidrojuma raksts.

83. Ja tiek izsludināts šo noteikumu 86.punktā minētais konkurss, skiču projektā papildus var iekļaut šādas sastāvdaļas:

83.1. ekoloģisko daļu (aprakstu) vai būves ietekmes uz vidi novērtējumu;
83.2. inženiertīklu plānu shēmas un garenprofilu shēmas;
83.3. transportu;
83.4. tehnoloģiskās iekārtas;
83.5. uzņēmuma ekonomiskās darbības aprakstu;
83.6. citu informāciju.

84. Skiču projekta risinājumam jāatbilst būvvaldes vai attiecīgo institūciju izsniegtajiem tehniskajiem un citiem noteikumiem, būvvietas ģeotehniskajam raksturojumam un citiem inženierizpētes materiāliem.

85. Būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai. Ja attiecīgais objekts ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zonā esošas būves un ainavas elementi, skiču projektu papildus saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

86. Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu tehniskā projekta izstrādei, skiču projektu var izstrādāt vairākos variantos, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritorijas plānošanas projektu skiču konkursi.

87. Ja izstrādā atsevišķu inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma skiču projektu, tajā iekļauj projektētās jaudas un tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošo aprēķinu. Iecerētās būves arhitektūras daļas rasējumus attiecīgajā projektā iekļauj pēc būvvaldes pieprasījuma vai ja tas ir nepieciešams.

88. Saskaņots skiču projekts nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsākt būvdarbus.

4.6. Tehniskais projekts

89. Tehniskais projekts ietver šādas daļas, kurās sniegta attiecīgā informācija:

89.1. vispārīgā daļa:

89.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;
89.1.2. zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;
89.1.3. paskaidrojuma raksts ar ekonomisko pamatojumu vai uzņēmuma darbības plāna kopsavilkumu un būves tehniskajiem rādītājiem;

89.2. arhitektūras daļa:

89.2.1. teritorijas sadaļa;
89.2.2. arhitektūras sadaļa;
89.2.3. iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku pro jektiem);

89.3. inženierrisinājumu daļa:

89.3.1. būvkonstrukcijas;
89.3.2. ūdensapgāde un kanalizācija;
89.3.3. apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana;
89.3.4. elektroapgāde;
89.3.5. siltumapgāde;
89.3.6. gāzes apgāde;
89.3.7. telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas;
89.3.8. vides aizsardzības pasākumi;
89.3.9. citi inženierrisinājumi;

89.4. tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem):

89.4.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;
89.4.2. iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti;
89.4.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;

89.5. ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):

89.5.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums;
89.5.2. būvdarbu apjomi;
89.5.3. būvdarbu organizācija;
89.5.4. izmaksu aprēķins (tāme).

90. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

91. Tehniskā projekta risinājumam jānodrošina būvdarbu veikšana, kā arī teritorijas sakārtošanas, rekultivācijas un citu darbu izpilde šajos noteikumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši līgumam par būvprojektēšanas darbu veikšanu.

92. Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.

93. Tehniskā projekta apjomu projektēšanas uzdevumā un līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar būvvaldes sniegto atzinumu par būvniecības ieceri vai plānošanas arhitektūras uzdevumu.

94. Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un būvvaldē saskaņotam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).

4.7. Būvprojekta saskaņošana

95. Gadījumos, ja tehnisko un īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami institūcijās, kas izdevušas attiecīgos noteikumus. Atkāpes no tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem saskaņojamas savlaicīgi projektēšanas gaitā, atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapas vai atbilstoši izmaina tehniskos risinājumus. Par atkāpju saskaņošanu attiecīgās institūcijas var iekasēt samaksu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu.

96. Būvvalde, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta būvniecība, saskaņo būvprojektus būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

97. Izstrādāto būvprojektu (ar atbilstošiem izpildītāju parakstiem) saskaņo pasūtītājs.

98. Ja būvprojektu paredzēts īstenot pa būves kārtām, atsevišķa būvkompleksa tehnisko projektu var saskaņot, ja visam būvobjektam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir saskaņots skiču projekts.

4.8. Būvprojekta ekspertīze

99. Lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī strīdus gadījumos pasūtītājam, būvvaldei vai citai kompetentai institūcijai ir tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi. Būvprojekta ekspertīzi veic juridiskā persona, kas saņēmusi licenci uzņēmējdarbībai būvniecībā attiecīgajā jomā, vai fiziskā persona, kas saņēmusi sertifikātu attiecīgajā jomā.

100. Būvprojekta ekspertīze pirms būvprojekta akceptēšanas ir obligāta Būvniecības likuma 20.pantā un šo noteikumu 59.punktā noteiktajos gadījumos.

100.1 Valsts vai pašvaldību iepirkumu veikšanai būvprojekta ekspertīzi organizē saskaņā ar tiesību aktiem, kas regulē valsts un pašvaldību iepirkumu.

101. Valsts būvinspekcija var pieprasīt ekspertīzes veikšanu jebkuram būvprojektam (tā daļai), kura īstenošana paredzēta Latvijas teritorijā, un sniegt atzinumu par būvprojekta sagatavošanas un akceptēšanas atbilstību attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

4.9. Būvprojekta akcepts

102. Izstrādātā būvprojekta oriģinālu trijos eksemplāros (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja oriģināliem parakstiem, saskaņojumiem un zīmogu nospiedumiem uz būvobjekta ģenerālplāna rasējuma la pas) un, ja nepieciešams, būvprojekta ekspertīzes atzinumu iesniedz būvvaldē. Būvvalde pieņem lēmumu akceptēt būvprojektu vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu. Akceptētā būvprojekta viens eksemplārs tiek glabāts būvvaldē.

103. Būvvalde nav tiesīga akceptēt būvprojektu, ja nav izpildītas šo noteikumu 4.7.apakšnodaļā noteiktās prasības vai par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums, vai būvprojekts neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (detālplānojumam).

104. Būvvaldes atteikumu akceptēt būvprojektu pasūtītājs var iesniegt pārskatīšanai attiecīgajā pašvaldībā. Ja pasūtītāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var pārsūdzēt tiesā.

105. Pēc būvprojekta akcepta saņemšanas pasūtītājs var iesniegt būvvaldē pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai.

4.10. Izmaiņas akceptētā būvprojektā

106. Izmaiņas akceptētā būvprojektā var izdarīt būvdarbu laikā, ja būvniecības dalībnieki par to vienojas ar būvprojekta autoru un ja izmaiņas neskar tehnisko noteikumu nosacījumus un nav pretrunā ar Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (detālplānojumu).

107. Ja akceptētā būvprojektā izdarītās izmaiņas skar tehnisko noteikumu nosacījumus vai būves ārējo veidolu vai tiek mainīta būves funkcija, attiecīgās izmaiņas saskaņo ar saistošo tehnisko noteikumu izdevējiem. Minētajā gadījumā būvvaldei ir tiesības uzdot būvprojektu pārstrādāt atbilstoši jaunajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam.

108. Būvprojekta atkārtota saskaņošana veicama, ja izbeidzies būvprojekta saskaņojuma termiņš vai būvatļaujas derīguma termiņš, bet būvdarbi vēl nav uzsākti.

109. Ja būvprojektā ir izdarītas šo noteikumu 107.punktā minētās izmaiņas, būvprojektu iesniedz būvvaldē atkārtotai akceptēšanai.

4.11. Akceptēta būvprojekta derīguma termiņš

110. Ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā būvprojekta derīguma termiņš ir divi gadi.

111. Ja beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu, būvprojektu atkārtoti saskaņo būvvaldē vai būvvaldes norādītajās institūcijās, vai citās institūcijās tām būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

5. Būvdarbi

5.1. Būvatļauja

112. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

113. (Svītrots ar 2003. gada 10. oktobra noteikumu nr.547, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

114. Būvatļauja nav nepieciešama:

114.1. veicot remontdarbus, kam nav nepieciešams būvprojekts (piemēram, ja neizmainās būves plānojums un fasāžu risinājums, netiek nojauktas vai mainītas nesošās konstrukcijas);
114.2. būvējot mazēkas lauku apvidū.

115. Būvatļauju jebkuriem būvdarbiem valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā izsniedz tikai pēc tam, kad ir uzrādīta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

116. Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē šādus dokumentus:

116.1. būvatļaujas pieprasījumu;
116.2. akceptētu būvprojektu;
116.3. (svītrots ar MK 02.05.2000. noteikumiem nr.162, kas stājas spēkā no 06.05.2000.);
116.4. sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu (6.pielikums). Saistību rakstu aizpilda divos eksemplāros, un viens no tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja;
116.5. līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība;
116.6. būvdarbu žurnālu. Būvdarbu žurnāla veidu apstiprina ekonomikas ministrs vai cita institūcija, ja tā noteikta saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

117. Ja paredzēta sabiedriski nozīmīga būve vai būvobjekts ir kultūras piemineklis, vai būvdarbi veicami sarežģītos apstākļos, būvvalde, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu, var pieprasīt no pasūtītāja papildu dokumentus, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

118. Būvatļauju izsniedz uz apbūves noteikumos noteikto laiku, bet ja apbūves noteikumu nav, - uz būvvaldes noteikto laiku. Būvatļaujas derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par vienu gadu. Ja mainās pasūtītājs, būvētājs vai būvuzņēmējs, būvatļauja pārreģistrējama būvvaldē, un būvvalde var lemt par būvatļaujas derīguma termiņa izmaiņām.

119. Specializētās būvniecības gadījumā saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu saņemtā būvatļauja reģistrējama būvvaldē līdz būvdarbu uzsākšanai, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās izsniegšanas. Bez būvvaldes atzīmes par reģistrāciju būvatļauja nav derīga.

120. Būvvalde vai valsts būvinspekcija var anulēt būvatļauju, ja:

120.1. netiek ievērotas Būvniecības likuma 13.panta un šo noteikumu prasības;
120.2. būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta vai ar atkāpēm no atbilstoši šo noteikumu 138.punktam saskaņota darbu veikšanas projekta;
120.3. būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

5.2. Būvdarbu organizēšana

121. Būvdarbu sagata

1.2.