Kā tad ir?
Ārsienas no OSB ar putuplastu nesiltina vai siltina?

Situācija ir tāda,ka bija ķieģeļu māja siltināta ar 10 cm putuplastu!
Tika pacelts augstāk jumts un izveidota plašāka beniņu telpa, un ķieģeļu sienas turpinājums līdz jaunajam jumtam sanāk ir koka rāmis apšūts ar OSB.
Kā ieteiksiet no ārpuses siltināt jaunizveidotās koka konstrukcijas?

Ar OSB tvaika barjera no ārpuses jau ir izveidota. Ja OSB un karkasa koki būs silti, siltāks (un līdz ar to arī relatīvi sausāks) būs arī tiem tuvais gaiss.

OSB siltināšanai izmanto fasādes akmens vati ;)

Man liekas, tvaika barjera ir pilnīgi viss, kam nav izteiktu poru un kas pats nav izteikti mitrumvadošs. Ietinamais papīrs nav tvaika barjera, bet "Privātās Dzīves" lapa jau tvaikus aiztur domāju, ne pa jokam. Par dēli vispār nerunājot. Blīvs dēļu klājums, ja teorētiski pieņem, ka šķirbas starp tiem ir 100% blīvas praktiski tvaikizolācijas ziņā droši vien neatšķiras no cinkota skārda. Skaidrs, ka kaut kāda difūzija būs, bet tā būs tik lēna un vērā neņemama, ka praktiski dēli var uzskatīt par tvaika barjeru praktiskajā būvniecībā.
Kā jau Vienstāvs saka, galvenais ir pareizi nosiltināt, tad konstrukcijām nekas nekaitēs. Siltinājumam jābūt ārpusē, lai konstrukcijas siltākas un sausākas.
Par to higroskopisko/nehigroskopisko siltumizolāciju tā diskusija ir laikam bezgalīga un, lai gan tagad tomēr vairāk sliecos uz higroskopiskas siltumizolācijas pusi, lai gan visu laiku biju tās pilnīgs pretinieks, tomēr pilnīgas pārliecības kas kur kā uzvedas nav. Piemēram, kaut kad pirms pārsi dienām gribēju sadedzināt kartona kasti. Stāvēja šķūnī uz plaukta. Vizuāli viss sauss un smuks, bet kad kasti paņēmu rokās - tā likās mīksta un uz tausti pat slapja. Tanī pat laikā minerālvates gabals uz tausti ir sauss, pat ja to glabā ārā, ne šķūnī. Interesanti, kāda ir papīrvate sapūsta starp statņiem šitajos mitrajos rudeņos? Vai arī uz tausti mitra? ja tā, tad nekas labs tur nevar būt. Mans sāk domāt, ka ideālai siltumizolācijai ir jābūt mitrumvadošai, bet ne mitrumu no gaisa uzsūcošai (kā kartona kaste). Ja kaut kur rodas kondensāts - lai tas tiktu aizvadīts prom no konstrukcijām, izkliedēts siltumizolācijā, bet lai tā neuzsūc mitrumu no gaisa. Diez kaut kas tāds vispār eksistē?

Uz tausti minerālvate liekas sausa tāpat kā vilna, jo neveido higroskopisko kontaktu ar ādu. Cik zinu, pat modernajos treniņtērpos šo joku izmanto.

Esmu jau rakstījis par dažāda biezuma (tilpuma uz virsmas laukumu) kokgabalu reakciju 100% gaisa mitrumu. Skalu grozs sapelē pāris nedēļās, 1 cm bieza vagonka - pēc 2 nedēļām, 3 cm biezs dēlis - sezonā (globālsilts novembris no septembra līdz martam), bet 20 cm diametra baļķis sezonas laikā kritisku mitrumu uzkrāt vienkārši nepaspēj! Latvijā vidējais gada mitrums skaitās ap 85%, un tas vēl ir maz - vienā no LAK konferencēm stāstīja par Ķīnas Dongu koka celtnēm, kas pie izcila ventilācijas know-how neizvelk ilgāk par 35 gadiem!

Nezinu, vai eksistē mitruma ventīlis, bet vienai firmai (tepat forumā minēta un reklamēta) bija plēve ar parametrisku tvaikcaurlaidību. Kautkam tādam varētu būt jēga, pie tam "datčikam" būtu jāstāv ārpusē.

aaaa Wrote:
> tagad tomēr vairāk sliecos uz higroskopiskas siltumizolācijas pusi,
> lai gan visu laiku biju tās pilnīgs pretinieks
Kāds bija iemesls mainīt viedokli?
Vai ar higroskopisku tiešām nesanāk mikro siltumsūknis:
[www.building.lv]

Viss bazars ir par ēkām ar tukšu vidu, jeb karkasenēm. Uz mūra, nu nebīšos lietot vārdu - pasaulē, šobrīd, manuprāt, nekā labāka par cieto akmensvati nav.
Par to mitro kartonu - ja ar labu veļasmašīnu kārtīgi izcentrifugē palagu, tas uz tausti liekas gandrīz sauss, viegli mitrs, bet ja nosver, tad izrādās, satur ap 50% ūdens!!! Tā taču ir katastrofa siltumizolācijas gadījumā. Atšķirība, man domāt, nav tik daudz kontaktā ar ādu, cik pašā materiālā. Ja papīrs pārsvarā sastāv no celulozes, un celuloze no ogļhidrātiem, bet ogļhidrāti satur nu ļoti daudz -OH grupu (kā nekā glikozes polimērs), kas jau dabā mīl ūdeni un ūdens molekulas visos tās veidos, tad taukiem ūdens principā nepatīk, jo ūdens -OH grupām nav kur pieķerties.
Arī kokvilnas palags ir tā pati celuloze.
Par akmensvati tā arī netieku skaidrībā, ir vai nav viņa laba karkasa ēkās. Itkā pats stikls ir diezgan hidrofīls materiāls, jo uz tā virsmas ir tāpat ļoti daudz OH grupu, turklāt akmensvati taču izmanto hidroponikā, arī tepat Mārupes gurķu un tomātu audzētavās.
Izvilkums no Vikipēdas:
"Mineral wool products can hold large quantities of water and air..." Kāpēc samaltās avīzēs neaudzē gurķus? Izskatās, tas velns nav tik melns kā viņu mālē. Problēma varētu būt virsmas apstrādē, kas ir strādājis ar akmensvati zinās, ka pēc viņas rokas ir taukainas. Parasti akmensvati rūpnīcā apstrādā ar plānu eļļas kārtiņu, lai tā neputētu. Cietajai klāt ir arī kaut kāda līme, kas to satur kopā. Eļļa noteikti vates īpašības pret ūdeni kardināli maina. Man būvējoties sākumā vates ruļļi stāvēja ārā. Bija ziema, sniegs, lietus utt. Tas plēves apvalks ruļļiem nekāds, ņemot momentā ir caurumi. Nu tad daži bija tādi, ka maiss l;idz pusei pilns ar ūdeni, izkustināms no vietas ir tikai pēc maisa apakšas pārduršanas un ūdens izliešanas. Man par pārsteigumu, pēc ūdens izliešanas vates rullis nesvēra manāmi vairāk par tiem ruļļiem, kas stāvēja iekštelpās un nebija salijuši. Tātad ūdeni vate tomēr nemīl, tas vienkārši iztek ārā un viss. Varbūt neieeļļota vate uzvedas pilnīgi citādāk? Galu galā papīru arī var padarīt ūdens necaurlaidīgu to nedaudz ietaukojot.

Tik slapja izolācija kā centrifūgā izgriezta kokvilna ir avārija.
Apkurināmai ēkai lielākā atšķirība varētu būt, ka higroskopiska siltumizolācija atkarībā no relatīvā mitruma žūs arī no iekšpuses, kamēr minerālvate pakļaujas tikai tvaika ceļošanai, kas atkarīga no absolūto mitrumu starpības.
Padomju stikla vati kopā turējis tas pats bitums. Pieņemu, ka ietaukošana siltumizolāciju pasliktina ne mazāk kā mitrums/slapjums, iekš šitādām niansēm un vēl matiņu garuma/resnuma vates atšķiroties.

Izrādās, akmensvate ir izteikti hidrofīla siltumizolācija un tieši savas hidrofilicitātes dēļ tā tiek apstrādāta ar eļļu, citādi tā uzsūktu ūdeni un tās siltumizolējošās spējas pasliktinātos vairākas reizes! Lūk citāts no kādas čehu publikācijas:
"Many mineral wool products are provided with hydrophobic substances. The main
argument for hydrophobic mineral wool use is that water in mineral wool increases its thermal conductivity several times, which leads to the loss of thermal insulation properties. Hydrophilic additives are seldom used in mineral wool products."
Links:
[www.akademiai.com]
Viņi apskata šitādu Rockwool produktu, kas ir speciāla hidrofīla vate mūra ēkām:
[www.uk.rockwool.com.tr]
Arī augu audzēšanai hidroponikā izmanto akmensvati tieši tās hidrofilicitātes dēļ, bet arī tur vate, protams, nav apstrādāta ar eļļu.

Kārtējo reizi nākas secināt,ka taisnība tiem antīkajiem gudrajiem,kas uzskatīja,ka,jo vairāk mēs zinām,jo vairāk pārliecināmies,ka neko nezinām.

mēs tā arī sienāzītim isti neatbildējām... Ja telpas iekšpusē tvaika pāreja iespējas daudz sliktākas nekā ārējai daļai, tad polistirolu var lietot arī ārpuses siltumizolācijā. Tātad telpu iekšpusē vai nu krāso ar eļļas krāsu, apmet ar blīvu sintētisku mazgājamu sastāvu, bet ārpusē polistirolam izmantojama gaisa caurlaidoša apdare - kaļķu javas apmetums ar kaļķa krāsojumu.

aaaa... attiecībā uz akmens vai minerālvati. Tā eļļa vai sveķi ir tehnoloģiski nepieciešami, lai vate turētos kopā. Bez šaubām eļļa palīdz pretoties ūdens tvaiku kondensācijai. Tapēc vate no ugunsdrošības viedokļa nav 100% nedegoša, tajā tie sveķi vai eļļa lēnām sadeg. Un jebkuras poras vai tas būtu spraugas akmensvatē vai poras kokā, betonā cauri laiž tvaikus, ja šie materiāli nodala vienu telpu no otras ar atšķirīgiem temperatūras, mitruma un spiediena režīmiem.
Piemēram ūdeņraža molekulas ir tik sīkas, ka pat speciālās metāla tvertnēs to ilgstoši uzglabāt nevar, jo metāla kristāliskais režgis ir pārāk liels.
Tātad jebkurš materiāls, kuram kristaliskais režģis vai poras vai speciālas spraugas lielākas par ūdens molekulu to - tvaika veidā laidīs cauri.