Vai kādam ir pieredze ar 20-ajos gados celtām mājām, kurām ir smilšbetona mūris ar gaisa spraugu (apm. 12-15 cm)? nevaram saprast, vai, veicot siltināšanu, vajadzētu aizpildīt to gaisa spraugu ar silt. materiāliem, vai arī ignorēt un vienkārši siltināt no ārpuses?

Tā saucamā gaisa sprauga ēkas betonētā mūrī ir aku veidā, tātad pat aizpildot tiek saglabāti mūrī iestrādātie aukstuma tiltiņi, kuri veidojās abu ārējo un iekšējo čaulu sasaistei. Tas varētu būt 15%...20% no ēkas ārējās fasādes platības.
Tātad loģiski, ja ēku no ārpuses var pietiekoši ērti nosiltināt, tad kapēc mocīties un aizpildīt šīs akas. Bet, ja līdzekļi atļauj, tad ēkas siltunoturību var palielināt aizpildot arī akas, kaut vai ar keramzītgranti.

Māja jau ir pabeigta, ziemā auksta, un no augšas neko vairs nevar iebērt. Būvfirma, kas nodarbojas ar siltināšanu saka, ka siltināšana no ārpuses ir bezjēdzīga, jo spraugā nav iespējams nodrošināt nekustīgu gaisu.
Firma neiesaka spraugā pūst arī putas un ekovati, jo putas var ēku padarīt neelpojošu (var sākt pelēt), bet ekovate var kļūt mitra un ziemā sasalt. Šī firma iesaka spraugā iepūst putuplasta granulas. Kā noskaidrot, vai ekovate tiešām var kļūt mitra un vai spraugā ir gaisa kustība? Putuplasta granulas ir ļoti dārgas.

runā ar būvinženieri vai energoauditoru kuram ir saprašana kā analītiski veikt mitruma analīzi norobežojošā būvkonstrukcijā - viņš nedaudz parēķinās un pateiks kas un kā ... pārējais vis ir tikai runas, kas balstās un nez kādu tur pieredzi ;)

Nu jau it kā nokavēts, bet būtu svētīgi veikt kaut vai tikai ēkas termofografēšanu (gan vēl mīnusu sola un apkures sezona nav beigusies, ja pasteidzas, var paspēt puslīdz sakarīgu rezultātu iegūt). Tas, lai nav pavisam uz buidui jāzīlē, kur siltināšanas problēmas.

Tiem siltinātājiem vienkārši negribas ķēpāties un pieredzes ar šādām ēkām arī nav, tāpēc visādas atrunas. Ja gaisa spraugai aiztaisa augšu un apakšu ciet, no sāna jau būs siltinājuma kārta, gaiss būs praktiski nekustīgs. Augša tiks aiztaisīta veicot bēniņu pārseguma vai jumta siltināšanu, apakša - nosiltinot pamatus.

te es jtdesign'a k-gam pilnībā pievienojos... vienīgi interesanti, kurš muļķis saka, ka siltināšana no ārpuses bezjēdzīga?

varu no piredzes pateikt, ka es aizpildīju to spraugu ar smalko keramzītu un efekta praktsiki nekāda, tikai nomocījos bēniņos berot to visu padarīšanu iekša :D Iesaku siltināt no ārpuses un kārtīgi nosiltināt dzegu.

izskatās, ka firma vienkārši brutāli uz klientu nezināšanas rēķina lobē savas putuplasta granulas.

Siltināšanu no ārpuses kā bezjēdzīgu uzskatīja firmas sertificēts būvinženieris, pamatojot to ar kustīgu aukstu gaisu mūra spraugā. Granulas nevarot kļūt mitras, un tās varot iepūst no ārpuses. Tomēr tagad sākam apšaubīt granulu derīgumu, ja jau Rolanda23 keramzīts nekādu efektu nedeva. Mitrumu spraugā it kā vairs nevaram pārbaudīt. Pamati biezi-laukakmeņi. Termogrāfiju jau veicām. Lielākie siltuma zudumi bija no sliktiem koka pakešu logiem un mājas stūriem. Tātad jāņem nost vēja kaste un jāpārbauda un jāsiltina dzega un spāru gali. Un tad jānodzīvo vēl viena pārbaudes ziema.
Paldies visiem par padomiem, ieteikumiem un savu pieredzi.

Nu tam firmas būvinženierim nav nekādas sajēgas par fizikas likumiem, kuri darbojas neatkarīgi no tā vai mēs gribam vai nē.
Jo ja ēka tiek nosiltināta no ārpuses, tad viss iekšējais masīvais materiāls uzsilst un tiek uzsildīts arī gaiss spraugās.Ja no ārpuses pateicoties siltinājumam un vēja barjerai aukstais gaiss spraugā ieplūst nevar, tad uz kā rēķina tas tur spraugā sāks kustēties.
Siltumfizikā būvkonstrukcijām jau ir tāda speciāla aplēse ar grafiku, kura parāda kādas būs virsmu temperatūras sienu griezuma daļās un no tām var prognozēt gaisa kanālu temperatūras....www.u-wert.net/berechnung/waermebedarf/ vai www.u-wert.net/berechnung/u-wert-rechner/
Taču, ja tiks iestrādātas granulas, tad tās ārsienas ārējai daļai ļaus stipri atdzist... var jau būt, ka viss būs kārtībā, kondensāta nebūs,bet kapēc riskēt bez teorētiskajām pārbaudēm.