Man netālajos kaimiņos ir māja, par kuras būvēšanu brīnījās pilnīgi visi. Pamatos kaut kādi izdedži ar cementu, labākajā gadījumā 1:7-1:10, un tādā garā, neiedomājamākās lietas, līdz pat jumtam. Un pats kuriozākais, ka to māju pēcāk no tā būvētāja nopirka kaut kādi biezie, kas ģimenē katrs braukā ar 100 kEUR vērtām mašīnām :). Tā teikt - mazāk zin, labāk guļ.

Dolomīta šķembu kvalitāte atšķiras pat ļoti. Ja paveicas, skan kā akmentiņi, bet bieži būkšķ kā krīta gabali un šķīst lietū. Biršs ir teicis, ka lielākā daļa labo izgrābtas jau padlaikā. Ne velti pirms krīzes Eiropas ceļu naudu maksāja tikai par Dānijas vai Lietuvas šķembām.
Reālo šķembu kvalitāti var prognozēt varbūt ja vienīgi šoderis, kurš tieši to frakciju tai pat dienā jau vedis no tā pat karjera.

Man 2x veda no Kalnciema karjera un abas reizes tās šķembas bija cietas, kristāliskas, pavisam smukas, berot skanēja kā stikli. Cik stāstīja vedējs, Latvijā tā esot vienīgā vieta, kur šķembas ir cietas...

Celtnieciba viss maksa tik cik maksa!
Ja gribi ko letak-ka seit stasta-jabuve no drazam un aboliem!
Ja ir pamatu cena,vai ekas cena!tad vina tada ari ir,ja grib atlaidi-tad visbiezak celtnieki iedot atlaidi uz matreala rekina,un tad sanak skembu vietaa buvgruzi vai aboli...

Ir aizdomas, ka tie āboli nav betona tulpuma ekominijai, bet gan darba kultūras raksturojums.Lai kaut ko lāgā ieekomnēt, tur 1m3 ābolu jāiegāž :) bet aizdomas, ka āboli sanāktu dārgāk. Cena āboliem kg ir lielāka nekā betonam kg. Darba vides un strādnieku attieksmes uzlabošanai ļoti lietderīgi izmantot būvlaukuma iekšējos kārtības noteikumus. Par dzeršanu - 50lvl sods, par neierašanos 50VLVL, par piedrazotu apkārtni 10LVL dienā. u.t.t Summu atvelk no par darbiem nolīgtās bet vēl nesamaksātās daļas. Lielos objektos tas strādā, nezinu kā mazajos. Būs pašam jāizmēģina savā būvē.
Andris.

Šodien biju ģeologs. Izraku plānotajā buvlaukumā 1.8m dziļu bedri.
Rezultāti sekojoši
0-20cm - velēna/augsne - melnzeme kura jo dziļāk jo mālaināka
20-40cm - māls ar mazliet smilti - nav tīrs māls no kura podus taisīt, bet tomēr māls
40-180cm - māls
[ - sākumā ar retiem rupjiem(30-80mm) dolomīta akmeņiem un izjukušiem tumšu iežu pārpalikumiem
- tālāk ar arvien vairāk akmeņu(grants?) piejaukumu
]
- visbeidzot no pašas dziļākās vietas sekojoša gabala bilde:


Lielāka:[dl.dropbox.com]

Vispār būvlaukuma vietā bedre jau tika rakta arī pirms vairākiem gadiem, toreiz ar ekskavatoru. Tad likās, ka māls pēc aptuveni metra dziļuma pārtapa par smilti, te no tīras smilts ne smakas. Abu rakumu attālums ap 4m....

Principā, tas ko redzu pašā dziļākajā vietā priekš manis liekās ļoti ok, bet kā ar "tukšāku" mālu 1m dziļumā? Kāda ir mālam nestspēja uz kv.cm? Vai ir vērts māla gabalu no 1m dziļuma, vai 1.30m dziļuma sūtīt uz analīzēm? Varbūt māls ir super, māja peld uz māla un biežajās latvijas zemestrīcēs tik daudz nekustēsie ;-).

Cits Andri beidz taču pūst pīlītes, ka tev ir bijis ģeologs. To ko tu esi izdarījis ir kaķim zem astes. To grunts paraugu vajag vismaz 3m dziļumā, pat vairāk ar visu gruntsūdeni un grunts sastāvu. Vai nu pasauc tik tiešām ģeologu vai taisi ar 200% rezervi uz bui dui kā pārsvarā visi privātie dara.

uldis22 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cits Andri beidz taču pūst pīlītes, ka tev ir
> bijis ģeologs. To ko tu esi izdarījis ir kaķim
> zem astes. To grunts paraugu vajag vismaz 3m
> dziļumā, pat vairāk ar visu gruntsūdeni un
> grunts sastāvu. Vai nu pasauc tik tiešām
> ģeologu vai taisi ar 200% rezervi uz bui dui kā
> pārsvarā visi privātie dara.

Mietpilsonisks skats no malas...
Nezinu, kā jums tur pašvaldībā notiek, bet ja cilvēks būvēs māju 150m no kaimiņa mājas, kura jau tur normāli stāv, priekš kam tur vēl izmest naudu ģeologam. Ne viņš tur debesskrāpi būvēs, ne purvainā augsnē centīsies kaut ko uzsliet( es tā ceru). Ja māju "bedrē" netaisīs un pie kaimiņa painteresēsies, cik viņam ir dziļi pamati, nu nav ģeologs vajadzīgs. Vienīgais variants ir, ja negrib taisīt klasiskos pamatus ar pēdu ~>m dziļumā, bet taisīt kaut ko seklāku par ko ģeologs dotu apstiprinājumu par grunts nestspēju. Tas ir, ģeologa pētījumu rezultātā gala rezultātā varētu būvēt seklākaus pamatus, kas atsvērtu ieguldījumu ģeologa darba apmaksā.
Kā ar, parasti būvvaldes zin vietējo situāciju, +/-, un nepieciešamības gadījumā paši Plānošanas/arhitektūras uzdevumā norāda ka ir jāveic grunts ģeoloģiskā izpēte. (ir bijuši gadījumi-pamatoti)
p.s.
Tas ir mans, kā "privātā" domu gājiens. Ceru ka neviens neapbižosies! :)
Gudrie pielabos, pārējie...nu tad jau redzēs... :)

150 m kaimiņu māja... Man vienā no plānotas ēkas vietām 5 m attālumā 3 stūros māls ir 30 cm, bet vienā - 3 m dziļi (virsū plūstoša smilts).
Uzmanies ar izrakto, tas ir jāizvās, nekur zem pēdas nedrīkst palikt uzirdināta grunts.
Man ģeologi izdrukāja šādus grunšu rādītājus (to, ko viņi sauc par mālsmilti, es saucu par mālu)
[failiem.lv]

Par mālu štruntīgāka grunts mājas būvēšanai laikam ir tikai kūdra. Bet tā grants izskatās ļoti pat OK - tas savukārt ir viens no labākajiem iespējamiem scenārijiem. Mālam lielākā nelaime ir sala izcilāšana, kas ir jāņem pavisam nopietni. Ja ir māls, tad nekādā gadījumā nevajadzētu pamatu zemākai daļai būt virs sasalšanas robežas. Sasalšanas dziļums mālā, savukārt, varot būt pat līz 1.5-1.8m. Vai nu tu lien dziļi, vai nu taisi seklu, bet tad kārtīgi, kādus 1.5-2m uz sāniem liec horizontālo siltumizolāciju.