Uldi22 - man jau nebūtu žēl 200Ls samaksāt ģeologam, ja vien man jau par māju tāpat nebūtu jāskaita katrs lats. Protams, ne jau 200Ls dēļ māja sanāk vai nesanāk un varbūt tieši šos 200Ls ģeoloģiskajai izpētei arī noziedošu.

Māja atrodas uzkalnē - 63m virs jūras līmeņa. Pašreizējā "saimniecība" (dzīvojamā māja, veca laukakmeņu kūts un laukakmeņu saimniecības ēka) atrodas 60m attālumā no jaunā būvlaukuma. Akā ūdens ir 12m dziļumā (sūknis stāv akā iesēdināts 3m dziļumā, lai vispār varētu uzzsūknēt ūdeni). Jaunais apbūves gabals ir 1m augstāk par pašreizējo māju.

Itkā jau tas viss ir pozitīvi, bet kā jau Vienstāvs rakstīja, tad pat rakums vienā vietā nedod garantiju par grunts sastāvu dažus metrus tālāk. Tad ir jautājums, vai divi ģeoloģiskie urbumi ir tā īstā garantija. Vai nav pareizāk šķūrēt būvbedri un tad no pamatu stūriem 1m attālumā izrakt vēl pusotru metru lai pārliecinātos, ka tur nesākās kādi brīnumi. Jo citādi ir variants, uztaisam divus ģeoloģiskos urbumus, tiem struktūra sakrīt (attiecīgi vairāk urbumi netiek taisīti), šķūrējam būvbedri un vidū sastopam pilnīgi cita materiāla slāni. Nu tad tie iepriekš veiktie ģeoloģiskie urbumi tāpat pie kājas. Vai ne tā?

Protams, ka tagad aicināt ģeologu ir pie kājas, jo projekts jau ir gatavs. Pēc projekta atrast visvairāk noslogoto pamatu tu arī nemācēsi, izrēķināt kādi spēki un momenti iedarbojas uz šo pamatu tu arī nemācēsi, tad kāda jēga saukt ģeologu. Taisot projektu tev interesēja, ka tik lētēk tos papīrus sataisīt, tad ko tad tu gribi? Taisi pamatu kā projektā uzzīmēts, pats tu taču neizdomāsi un neizrēķināsi citāda veida pamata konstrukciju. Kad taisīsi trešo māju sev, tad zināsi kas un kā, sapratīsi kam vajadzīgs projekts un par ko ir jāmaksā. Tu teiksi, ka trešo māju noteikti netaisīsi, ja tu šo māju neuztaisīsi tad arī trešo netaisīsi, bet ja uztaisīsi, tad sapratīsi, ka jātaisa cita.

Nē nē, tik traki jau nav. Veco projektu esmu uz šo brīdi jau tā samainījis, ka jauns projekts būs jātaisa. Bet, protams, kā jau no manis var sagaidīt, tad jauno projektu atkal taisīšu pa lēto, līdz ar to cerēt uz arhitekta aprēķiniem ir lieki. Tāpēc man pašam viss jasarēķina, lai varu pateikt arhitektam ko un kā projektēt.

Nu tad sāc rēķināt un raksti konkrētus skaitļus. Tad kad sāksi rēķināt tad sapratīsi kurš pamata posms ir vis vairāk noslogots un kurā vietā tas "ģeoloģiskais urbums" jātaisa un nebūs vairs forumā stulbus jautājumus jāuzdod kāpēc? kas? u.t.t, viss balstās uz aprēķiniem.

Dabon ~10 cm ø bļitkotāja urbi, piekombinē tam pagarināmu T veida rokturi un urb vismaz 4 plānotās ēkas stūros.

Manuprāt pilnīgi bezjēdzīgs pasākums tā ģeoloģija - nu ko tad tur cilvēki kalnā grib uzurbt - kūdru, dūņas, varbūt zefīru? Un interesanti gan kā atšķiras pamatu konstrukcija privātmājai, pat labā arhitektu birojā taisīta, ja ģeoloģija uzrāda smilti, dolomītu, mālu, mālsmilti vai granti? Uzreiz varu pateikt - nekā. Projektā tāpat būs standarta 60cm pēda, siena utt., viss zem sasaluma robežas. Granīts Latvijā nav, kūdra kalnā arī ne. Ja maldos, lūdzu konkrētus piemērus no prakses, kur ģeoloģija ir izšķīrusi par labu vienam vai otram pamatu veidam.

Manam gabalam ģeoloģiskā izpēte bija 3 urbumi, uz vienas līnijas, ik pēc 30-40 m. Skaidrs, ka projektā nekas tamdēļ neatšķīrās. Tomēr būvējot man tas stūris, kas uz plūstošajām smiltīm, būs jātaisa citādāk...

Privātmāja 1,5 stāvi 2 stāvi gandrīz nekad nevajag pamatu pēdu, katrā ziņā man nekad nav bijusi vajadzība pēc pamatu pēdas. Var jau arī smuki slodzes sadalīt jumtu uz citurieni, pārsegumu uz citurieni u.t.t. No prakses varu pateikt bija vienā projektā sadalītas slodzes, bet atnāca jumtu speciālists un pateica ka labāk ir ielikt papildus jumta krēslu, un kas notika? Nekas jau nenotika nācās atteikties no ši objekta konsultācijām. Te jau tas pats, ko tie projektētāji tur ir sazīmējuši, tā neviens netaisa mēs labāk zinām u.t.t. Saprotu, ka AR tā ir mākslinieciskā sadaļa, bet nez kāpēc gandrīz nevienam privātajam nevajag BK. Par mākslu naudu maksājam, par praktiskām lietām žēl. Es par 99% esmu pārliecināts, ka arī šajā gadījumā pēdu nevajag un ar gruntīm tur arī laikam viss būs labi. Māls jau ir ļoti laba grunts, viena no labākām, pie tam ūdeni cauri nelaiž, var likt gar pamatiem kā vertikālo hidroizolāciju, ja kāds domā ka tad sals pacels māju tad viņš maldās. Galu galā klasiskā variantā visvairāk slogotie ir iekšējie centrālie pamati, galos vispār reti kad ir kāda slodze, var jau visu izdomāt un salikt pa plauktiņiem arī no konstruktīviem risinājumiem. kāpēc privātmājām pamati gandrīz visiem ir vienādi? Privātmājām slodzes ir tik minimālas, ka konstruktīvi pamatu platums ir lielāks nekā nepieciešams. Kāpēc zīmē pēdu? Tāpēc, ka pārsvarā projektus zīmē studenti vai rasētāji un to pieļauj politika, tāpat ka celtniecības uzņēmumu var vadīt jebkurš, kas var kādam samaksāt par setifikāta izmantošanu. Cik daudz ir projektēšanas uzņēmumu kuriem nav savu speciālistu, bet kas izmanto kāda sertifikātu, tāpēc jau visādi brīnumi ir redzēti. Kūdras slānis 30 cm kalnā ir redzēts un zem māla plūstoša smilts arī ir redzēta. Ir Bauska ar savu izteikti slikto grunts specifiku un ir jūras piekraste ar savām smiltīm un kūdru Kolkā, tā ka kāds urbums pa sliktu nenāk, pie tam ēka tiks celta lauku apvidū cik noprotu, varbūt atradīs granti un drusku varēs nopelnīt.

Par ģeoloģijas izpētes ietekmi uz pamatu risinājumu atkārtošos:
Projektētājs manā projektā sākotnēji piedāvāja pamatu ar pēdu (60cm platu) aizbildinoties ar to, ka nav ģeoloģijas un nevar riskēt. Ģeoloģija parādīja ka grunts nestspēja ir pietiekoša, lai būtu iespējams pamatu platums 0.3m visā augstumā, ko arī iekļāva galīgajā projekta versijā.
Pamatu pēdas izmaksas 62mx0.2mx0.3m (starpība starp pēdas un pamatu platumu) = 3,72m3x100LVL (betona cena ar iestrādi - pa rupjo)=372 LVL.
Man sanāk ka ģeoloģiju uztaisīt ir lētāk nekā betonēt pēdu.

Andris

Tas jau laikam nekas, ka pēdu konstruktīvi uzveidņot un noarmēt ar secīgu pamatu sienas veidņu likšanu uz jau gatavā pēdas ir kudiš ātrāk un beigu beigās lētāk kā veidņot gatavās sienas bez pēdas, par armēšanu nemaz nerunājot. Un ko tad gudrie ģeologi+BK iesaka - nu labi, vienā stūrī ir švakāk - taisīt pēdu tikai zem švakā stūra? Par ģeoloģiju +BK noteikti sanāks iztērēt vairāk kā par elementāras pēdas izveidi. Privātmājām nekāda pētniecība un rēķini nav vajadzīgi - bliež ar rezervi un gatavs. Rēķināt un pētīt atmaksājas tikai lieliem objektiem, privātmāju gadījumā tā ir procesa sadārdzināšana.