Piekrītu aaaa teiktajam... "Rēķināt un pētīt atmaksājas tikai lieliem objektiem".... jo principiāli pareizi veidojot ēkā stingruma joslas... piemēram pārsedzes joslu virs logailām vai monolīto pārsegumu.. mēs nodrošinam slodžu pārdali ...
Manuprāt bīstamākais privātmājām ir izskalojums, kuru rada neorganizēta ūdeņu novade pie ēkas stūriem... kādreiz tās bija sausās kanalizācijas bedres izbūves, kur vērojami vislielālie lokālie bojājumi.
... jautājums vajag vai nevajag būvinženieri?... es domāju , ka ēkas tapšanas gaitā vajadzīgs zinošs cilvēks ar pieredzi... jo ne Arhitektūras sadaļa, ne vissmalkākie BK aprēķini negarantē pareizu kvalitatīvu un lētu būvniecību... visur vajag domājošus cilvēkus... jo lēta būvniecība parasti balstīta uz vairākiem faktoriem; lēta uz vietas pieejama celtniecības materiāla, vienkāršas viegli izveidojamas konstrukcijas no šī vietējā materiāla un domājoša atbildīga cilvēka, kas māk un zin kā šo materiālu pareizi izmantot "Nav sliktu vai nekvalitatīvu būvmateriālu, bet ir to nepareiza pielietošana".
Lauvas tiesu izmaksās galu galā noēd apdare nevis būvkonstrukcijas..

Tikai tagad, izlasot Ivara rakstīto, iedomājos - tieši tajā pusē, kur kaimiņmājas pamati gāzušies sāniski uz āru, ~ 2m no sienas savulaik bija ... kanalizācijas bedre ar jau pirms 10 gadiem satrupējušu koka oderi!
[www.building.lv]

Pats veidoju pamatus pāris vasaras atpakaļ, 14 x 9 m, viena nesoša iekšējā siena, 0,35 m lentas platums, 1,5 dziļums. Nostūmu tikai melnzemi ap 0,4 m, apakšējo daļu zemes veidnī ap 0,5 dziļumā, augšējās vairākos piegājienos pa 0,5 m ar dēļu veidņiem, ko veidoju tikai vienai pusei, pēc tam simetriski pārvietoju otrā pusē. Variants ne visai ērts, tomēr viens no lētākajiem. Materiāli grants, cements, armatūra sanāca ap 1400 ls, ja betonu jauc uz vietas. Dēļi veidņiem jau bija, bet ja jāpērk, tad jārēķina klāt. Liku akmeņus ap 25% vai nedaudz vairāk, bet baigā ķēpa ar savākšanu un mazgāšanu, lai gan dzīvoju dziļos laukos, pašam ir zeme, tie parasti ir mālaini, zemē un sūnās ieauguši. Ar siltināšanu, piebēršanu, hidroizolāciju, citiem palīgmateriāliem iznāca ap 2700 Ls, bez daba algas. Precizitāte 3 cm pa diagonāli, 2 cm pa vertikāli. Ķēpa liela, nez vai otreiz darītu, bet varbūt skopums ņemtu virsroku, jo par ietaupīto naudu kārtīgi izceļojos ar visu ģimeni. Celtnieku tāmes bija no 5500 (mūrēti no blokiem) līdz 8000 Ls. Dārga ir veidņu īre vai materāls, ja grib visu saveidņot uzreiz.
Domāju, ka mālā nekādu platāku pēdu nevajag, jo pamatiem jābaidās no izcilāšanas nevis grimšanas, it sevišķi gāzbetona mājai ar šindeļu jumtu. Apakšejo daļu var veidot mazliet platāku, konisku, lai labāk turas zemē sasalstot, Labāk naudu ieguldīt kārtīgā armatūrā pēdai un augšējai kārtai, vidū tai nav nozīmes, ja nu vienīgi lej pamatus pa kārtām ar lielāku laika atstarpi un betons slikti savienojas. Esu redzējis pat horizontālas plaisas garāžas sienā vairāku metru garumā, kas radušās nevienmērīgi izcilājot nearmētus metru dziļus pamatus.
Ja veidotu pamatus vēlreiz, tad neraktos tik daudz zemē, bet vairāk apbērtu pamatus no ārpuses, lai veidotos slīpums, jo jau pašreiz ar izrakto zemi plašā joslā pamati no zemes ārā tikai 15 cm, domāju, ka zeme sēdīsies, bet 2 ziemās tas noticis maz,daudz redzēts, ka veidojot pagalmus, tas paceļas līdz sienai, sniegs mitrina sienas apdari.
Kopsavikums- nerakties pārāk dziļi, bet apbērt, mālā ne platākus par 0,4 m, armēt bez žēlastības pareizajās vietās.

Protams par ģeoloģiju var nemaksāt tos pāris simtus, (nu jau EIRO) un nesaukt ģeologu, tu taču tur dzīvosi vien līdz mūža galam (tā domāt, ja vien uzcelsi prātīgu māju uz prātīgiem pamatiem).

P.S. Ja tomēr esi prātīgs cilvēks, tad sapratīsi, ka gruntis arī nelielos attālumos var mainīties, ko mums ir dāvājusi daba. Neiegrimšu ģeoloģiskajās detaļās, ko ir darījusi daba pirms desmitiem un simtiem TŪKSTOŠIEM gadu - jāsaprot, var atšķirties mālaino grunšu plastiskums, smilšaino grunšu blīvums, granulometrija un šo grunšu ūdenspiesātināmība, kas maina fizikāli-mehāniskās īpašibas un grunts nestspēju pat nelielos attālumos, no iegūtajiem datiem konstruktors spēj aprēķināt un izvēlēties pareizāko pamatu veidu, kas ātri vien atmaksāsies, ja ne uz izlietoto materiālu, tad ilgtermiņā uz pašu ēku un nebūs nepieciešami avārijas glābšanas darbi. Diemžēl esmu braucis uz izsaukumiem, kur ģeologs jau ir bezspēcīgs, JA VIEN TO PASŪTĪTĀJS BŪTU SAPRATIS BRĪDĪ PIRMS VEICA BŪVDARBUS!!!

Sertificēts ģeologs
Artūrs Zemžāns
26420987

Drīz jālej pamati, paredzēti monolītie pamati ar pēdu, pēdas platums 600, augstums 200, pamatu kopējais augstums +-150 .. tagad nevaru saprast cik liela jēga ir no vibrovāles lejot trasnportbetonu B20 ar plastifikatoru, vai ir vajadzīga man tā uzparikte vai pietiek ja pabaksta ar armatūras stieni vai koka mietu? Kā tur ir ar to izvibrēšanu, vajag vai nevajag?

Sveiciens celtniekiem!

Plānojas man te viena mājiņa - gāzbetons, viens stāvs, augstums vienā daļā 3,30m, otrā daļā par kādu pusmetru vairāk, garums ap 25m, platums ap 9m. Nu tāds pagarš šķūnis, nesošās tikai ārsienas.

Būvēt vismaz sāksim paši, no "labi, lēti un ātri" ir pieņemts lēmums svītrot "ātri", tā kā visam vajadzētu saiet. :)

Jautājums tātad par pamatiem. Man projektā (kurš vispār ir ar diezgan daudz vietas improvizācijai) ir paredzēti lentveida pamati 1,5m dziļums, 0,3m platums, bez pēdas. Cik te lasu riņķī un apkārt, šis izskatās baigi daudz.

Ir ideja, ka varētu darīt tā, ka uzbetonēt pēdu 50cm platumā un, teiksim 25cm augstumā, un tad uz tās likt 30cm platus pamatus 8cm dziļumā. Pēdu tāpēc, ka uz tās būtu daudz vienkāršāk precīzi uzlikt veidņus. Protams, viss ar armatūru.

Grunts ir šur un tur māls, šur un tur smilts. Bedre (vairāk tādas kā tranšejas) jau ir izrakta, taču ir nedaudz par dziļu un nedaudz par šauru, tā kā vajadzēs pielabot platumu un kaut ko uzbērt atpakaļ. ir doma izmantot jau iegūtās smiltis un kārtīgi pieblietēt.

Varētu saiet šāds variants?

Man 1,5stāvu gāzbetona mājai pēc projekta bija kas līdzīgs - 20cm augsta un 50cm plata pēda, uz tās 30cm plati un 145cm un augsti pamati. Es pamatu augstumu optimizēju uz 125cm, tā lai veidni varētu taisīt no standarta platuma OSB plāksnes.

to struktors

super ... vālē tik uz priekšu, viss būs štokos ... nevienu neklausi, ieteiks muļķības .... saprašana par procesiem ir pareizā

Niks (neīstais) rakstīja:
-------------------------------------------------------
Kļūdas labojums: no 135cm optimizēju uz 125cm.

Ja garums ap 25m, platums ap 9m un nesošās ir tikai ārsienas, tad kāda ir paredzētā jumta konstrukcija?
Te tomēr tā kā biki nopietnākas slodzes sanāk. Vai ir arī kādas starpsienas plānos, ja nē, tad kā nodrošināsi, lai katra siena uz savu pusi neaizbrauc.